Ar nepārsūdzamu Augstākās tiesas spriedumu beidzies Jelgavas novada juridisko pakalpojumu sniedzēju firmas “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” rosinātais mēģinājums par 20 gadu vecu cenu jeb 33 tūkstošiem eiro atpirkt no Zaļenieku pagasta zemnieka Tālivalža Bratkus mūsdienās pusmiljonu eiro vērto Daukšu īpašumu, kurā ir 64 hektāri lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Augstākā tiesa atzina, ka T.Bratkus ir labticīgs šī īpašuma ieguvējs, kas samaksājis pirkuma līgumā prasīto naudu un godprātīgi Daukšās saimnieko vairāk nekā 18 gadu. Tādēļ nav šķēršļu, lai īpašums uz T.Bratkus vārda tiktu ierakstīts Zemesgrāmatā. Tas līdz šim nebija izdarīts arī pašvaldības likto šķēršļu dēļ.
Jelgavas novada domi pārstāvošie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgeris, kas lēmumu par Daukšu atpakaļpirkšanu virzīja gan novada domē, gan arī trīs instancēs tiesā, pašvaldībai sagādājuši 8740 eiro zaudējumus. Šajā summā ietilpst tiesu izmaksas un piespriestā kompensācija T.Bratkum. Zaudējumos nav ieskaitīts laiks, ko pašvaldības apmaksātie juristi tērējuši šajā lietā, un arī nervu spriedze, kas trīsarpus gadu garumā bija jāiztur T.Bratkus ģimenei.
Atskatoties uz strīda vēsturi, Augstākās tiesas spriedumā minēts, ka 1998. gadā no Jelgavas rajona padomes un Zaļenieku pagasta padomes atsavinātais Daukšu īpašums tika pārdots T.Bratkum, neievērojot likumu “Par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību”, proti, toreiz Daukšas pienācās pārdot izsolē. Taču tā nav T.Bratkus, bet gan veca pašvaldības problēma, kurai mūsdienās vairs nav juridisku seku. Savulaik Jelgavas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša, kas Augstākās tiesas spriedumu atzīst kā labu, atceras, ka 90. gadu otrajā pusē nebija pretendentu, kas Daukšu īpašumu vēlētos iegūt, un T.Bratkus ģimene pat tika iedrošināta uzņemties to darīt.
Jelgavas novada pašvaldības skatījumā T.Bratkus nebija pildījis pirkuma līguma nosacījumus. Viņuprāt, viņš kavējies samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, tāpat tika uzsvērts, ka Daukšās nav sarīkots neviens dzejnieces Aspazijas atceres pasākums, kā arī notiek patvaļīga būvniecība. Arī šajos jautājumos Augstākā tiesa nolēma, ka taisnība ir T.Bratkus pusē. Proti, nodokļa parāds bija nomaksāts pirms 2014. gada 22. decembra, kad Jelgavas novada dome pēc Dz.Lagzdiņa un A.Jēgera sagatavotā ziņojuma gandrīz vienbalsīgi (atturoties tikai deputātam Oskaram Cīrulim) lēma par Daukšu atpakaļpirkšanu. Augstākā tiesa atzina arī to, ka T.Bratkus ģimeni apmelojošs bija novada domes lēmumā ietvertais teikums par Aspazijas atceres pasākumiem. Tiesā bija dokumenti, ieskaitot Daukšu viesu grāmatu, ka Aspazija dzimtajās mājās tiek godāta. “Atceros, ka es atteicos Jēgerim apstiprināt, ka Bratkus ģimene par Aspazijas atceri nerūpējas,” teic Dz.Zimaiša.
Vienīgais punkts, kur gan Zemgales apgabaltiesa, gan arī Augstākā tiesa nosprieda, ka T.Bratkum nav taisnība, bija viņa prasība pašvaldībai atmaksāt advokātam iztērēto naudu piecu tūkstošu eiro apmērā. Tiesneši lēma, ka advokāta izdevumi nepārsniedz uz pusi mazāku summu, jo pēc būtības lieta ir vienkārša. Lai to izspriestu, nevajadzēja rīkot daudz tiesas sēžu.
T.Bratkus advokāts Pauls Makarovs-Makarenoks uzskata, ka Jelgavas novada domi pārstāvošie juristi, cenšoties pierādīt, ka “balts ir melns”, rīkojušies neprofesionāli un tagad godprātīgi būtu, ja abi pēc šī zaudējuma, kā tas mēdz būt ar futbola treneriem, atteiktos no savu pakalpojumu piedāvāšanas pašvaldībā. “Augstākā tiesa ir akceptējusi Zemgales apgabaltiesas spriedumā konstatēto, ka tiesvedības gaitā Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji vairākkārt ir mainījuši savu pozīciju jautājumā, kāpēc Tālivaldis Bratkus nebūtu atzīstams par Daukšu īpašnieku. Vienkāršā valodā varētu teikt, ka tiesa norādīja pašvaldībai, ka ir nepieņemami izlocīties, mēģināt ķerties pie katra likuma burta, meklējot pamatojumu savai pozīcijai, un ka jāciena iedzīvotāju tiesības, kas ir garantētas Satversmē,” uzskata advokāts.
Savukārt Jelgavas novada dome šajā lietā komentārus nesniedz, jo tiesas spriedums pašvaldībā vēl nav saņemts.
Jelgavas novada pašvaldības informācija liecina, ka 2016. gadā pašvaldība ar SIA “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” uz trim gadiem noslēdza līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līguma summa ir 286 848 eiro jeb vairāk nekā deviņi tūkstoši eiro mēnesī. Šis iepirkums vairākkārt tika pārsūdzēts, taču pašvaldība kā iepirkuma uzvarētāju galu galā atzina “Lagzdiņa un Jēgera juridisko biroju”. Tas pašvaldībai pakalpojumus sniedz kopš 2010. gada. Tolaik gan tie tika apmaksāti nedaudz pieticīgāk – 5612 latu jeb nepilni astoņi tūkstoši eiro mēnesī.
Jelgavas novada domes deputāts Aivars Geidāns spriež, ka attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniedzēju SIA “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” deputātiem ir ierobežotas iespējas par notikušo pieprasīt atbildību, jo pašvaldībai ar šo uzņēmumu ir noslēgts ārpakalpojuma līgums. “Kopā ar vairākiem kolēģiem esam izvirzījuši priekšlikumu atjaunot juridisko nodaļu domē, taču ar balsu vairākumu tas noraidīts,” teic deputāts. Līdzīgi noraidīta deputāta Kārļa Rimšas iniciatīva nepārsūdzēt spriedumu augstākās instancēs jau tad, kad Jelgavas novada pašvaldība Daukšu lietā zaudēja Jelgavas tiesā.
Jelgavas novada prakse, kad pašvaldības iestādei nav savu štata juristu, bet ikdienas juridiskos pakalpojumus pilnībā veic ārpakalpojuma firma, Latvijā citviet nav izplatīta.
