Nedēļu Ozolniekos uzturējās un veikparka “5masti” piedāvātās iespējas Ozolnieku ezerā izmantoja trīskārtējais pasaules čempions kabeļu veikbordā austrālietis Džeimss Vindzors (James Windsor).
Vērot akrobātisko veikdēļa triku meistaru darbībā šajā laikā bija iespēja ikvienam, bet sestdien uz sportista meistarklasi Ozolniekos Latvijas veikborda cienītāji bija ieradušies jau lielākā pulkā.
“Pārsvarā šodien šeit ir rīdzinieki un vietējie braucēji, taču mūsu ap 800 metru garā pilna apļa trase tāda ir vienīgā Baltijā, un treniņiem vai vienkārši atpūtai to labprāt izmanto arī igauņi un somi,” “Ziņām” pastāsta veikparka saimnieki Inese un Arnis Štubji. Īpašumu iegādājušies pirms pusotra gada, uzņēmēji liek lietā savas radošās idejas, kas šosezon jau uzskatāmi izpaužas kā trases aprīkojuma dizainā, tā bāzes ēkas labiekārtošanā, darot to pievilcīgu apmeklētājiem. “Nākamnedēļ būs klāt piepūšamās ūdens atrakcijas, ko izvietosim tur, otrpus laipai,” Inese rāda virzienu no izbūvētās jumta terases labi pārredzamajā ezera ūdens klajumā.
Bet veikbordā titulētais austrālietis Džeimss Vindzors, iznācis krastā pēc pirmā treniņcēliena, teic, ka līdzās trasei ar tīkama dizaina un sporta veida apguvei piemērotas sarežģītības šķēršļiem viņu Ozolniekos īpaši priecē ezera rāmais plašums un zaļā apkārtne. “Citur veikparki pārsvarā ir šaurāki un trokšņaināki,” atzīst savos 22 gados ar veikdēli vai puspasaules izbraukājušais sportists.
– Kad un kur nopelnīti tie trīs tituli? – jautāju smaidošā atvērtībā sarunai ar “Ziņām” labprāt piekritušajam puisim.
2012. un 2013. gadā vēl junioru konkurencē. Vienā no tiem abos kabeļu veikborda veidos – ar tramplīniem un bez. Patlaban jau vīru profesionāļu rangā pēc diviem pasaules veikparku sērijas posmiem esmu trešais.
– Gana agrā vecumā. Cik ilgi jau esi šajā sportā?
Veikbordam pievērsos 13 gados, pēc traumas motokrosā. Pie sava pirmā motocikla tiku, kad man bija divarpus gadu, un pirmā aizrautība hobija līmenī palikusi joprojām. MX braucēja ir arī mana vecākā māsa, un, kad esmu mājās, izmantoju iespēju sēsties uz motocikla. Pagājušajā gadā piedalījos arī sacensībās. Bet toreiz pēc traumas sešas stundas sabiju komā un pēc tam gadu nedrīkstēju braukt. Tad arī pārgāju pie veikdēļa.
– Traumu ziņā tas laikam mazāk bīstams. Vai abas aizrautības arī kā papildina viena otru?
Tās ir divas pavisam atšķirīgas lietas, bet traumu ziņā, jā, – šis ūdenssports ir mazāk bīstams.
– Tikt līdz pasaules mēroga līdera statusam acīmredzot var ar milzu darbu. Vai kā trenējies arī “sausumā”?
Veikbordā ir svarīgi pēc iespējas vairāk būt uz ūdens, kur pavadu četras piecas stundas ik dienu.
– Vienatnē?
Tā kā es mīlu ceļot un pabūt dažādās vietās, tad sanāk arī vienatnē, bet lielākoties veikbordā man patīk tieši tas, ka varu trenēties kopā ar citiem. Trīs mani labākie draugi no Taizemes, Austrijas un Spānijas sacensībās ir konkurenti, bet treniņos kopīgi priecājamies un apspriežam katru izdošanos. Nākamnedēļ atkal visi sastapsimies Londonā, kur desmit dienas būs iespējams trenēties pirms kārtējā pasaules kausa posma.
– Veikborda kabeļu trases daudzās valstīs ir lielākā skaitā. Kā izvēlies savus ceļošanas mērķus?
Pamatprincips ir sekot vasarai pa pēdām. Kad Austrālijā tā beidzas, braucu uz turieni, kur iestājusies. Tā, tikai vasarā, esmu nodzīvojis pēdējos sešus gadus. Tagad pēc Londonas došos uz Trevizo Itālijā, tad uz Poliju, Taizemi, Bali un mājās atgriezīšos novembrī. Ceļot ir interesanti – katrā vietā citi kabeļi, cita trase, cita vieta, cita valoda, kultūra. Dažādajās kabeļu trasēs saistošs ir tieši pārsteigums – tas, ka tās gan savā izvietojumā un apjomā, gan šķēršļu dizainā ir atšķirīgas. Bet dažādās valstīs – iespēja iepazīt turienes cilvēkus, kultūru, arī dabu.
– Kā no šā viedokļa Ozolniekos? Ko pieredzēji ārpus tām četrām piecām stundām uz ūdens?
Ozolniekos man patīk, ka ir koki, daba apkārt, klusums, jauki cilvēki. Latvijā esmu pirmoreiz, un vakar biju Rīgā, kas, īpaši ar savu Vecrīgas arhitektūru, ir ļoti skaista pilsēta.
– Profesionālam sportistam, kāds esi, svarīgs ir sponsoru atbalsts.
Starp maniem sponsoriem ir sešas firmas – trīs amerikāņu, viena vācu, viena franču un viena Austrālijas kompānija. Vēl viens līdzekļu avots ir procenti no manas personalizētā veikdēļa sērijas pārdošanas. Un, protams, naudas balvu var nopelnīt ar godalgotu vietu pasaules čempionātā un pasaules kausa posmos.
– Ko nozīmē personalizēts veikdēlis? Vai pats brauc tikai ar tādu?
Jā, pēdējos sešus gadus braucu ar savu personalizēto dēli. Pats izstrādāju gan grafisko dizainu, gan kontūru, kas īpaši svarīga. Četras nedēļas testējām, līdz atradām labāko. Tagad tie ir arī pārdošanā.
– Sacensībās vērtē trika sarežģītību un izpildījumu. Teiksim, kā daiļslidošanā – lēciens ar četrkāršu apgriezienu. Kādu savu mērķi šajā ziņā saskati veikbordā?
Tāpat tas varētu būt četrkāršs apgrieziens. Pašlaik vēl spēju trīskāršu.
– Internetā atrodamas ziņas par taviem pirmajiem skolotājiem mājām tuvējā veikparkā, viņu lomu vēlākajā karjerā. Tagad jau pats vari skolot iesācējus. Vai iznāk arī to darīt?
Kad esmu mājās, jā, ar lielāko prieku. Nedēļas nogalēs sanāk kopā ap 15 bērnu, un man patīk viņus mācīt. Redzēt to sajūsmu viņu acīs, kad kaut kas ir apgūts un izdodas.
– Mājas arī jebkuram pasaules ceļotājam laikam tomēr nozīmē ko īpašu?
Tā ir. Pārrodoties ir lieliska jau pati pirmā sajūta – ka vari ielikt drēbes skapī un tās nav jāņem no mugursomas…
