Tā kā uzaugusi mākslinieku – mammas keramiķes Māras un Dainu kalna skulptūru autora tēlnieka Induļa Ranku – ģimenē, Ilze Egle faktu, ka viņai patīk zīmēt, sauc par pašsaprotamu. “Nevis es esmu izvēlējusies zīmēšanu, bet zīmēšana ir izvēlējusies mani. Ar zīmēšanu mana sajūta ir īsta, un tajā es jūtos dabiski,” teic māksliniece, kuras darbu izstāde šonedēļ atklāta Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Jelgavā.
Ar baltu lapu un zīmuli
Bērnībā vecāki gadījumos, kad vajadzēja, lai viņiem netraucē, iedevuši lielo balto papīra lapu, lai meita zīmē. “Biju laimīga, ka varēju zīmēt, zīmēt un zīmēt,” atmiņās kavējas Ilze.
Viņas darbi Jelgavā bijuši apskatāmi Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā reizē ar citu Jaņa Rozentāla Mākslas skolas beidzēju veikumu, tāpēc ierosmei savus darbus atkal parādīt Jelgavā, šoreiz – Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, māksliniece ar prieku piekritusi.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņai šajā pavasarī bijusi iespēja piecas nedēļas pavadīt mākslinieku rezidencē Spānijā. “Esmu mamma diviem bērniem. Nereti gribētos strādāt vairāk, bet to vienkārši fiziski nevar izdarīt, tādēļ šāda iespēja kaut kur vienai aizbraukt un intensīvi zīmēt bija jāizmanto,” stāsta Ilze.
Muzeja apmeklētājiem ir iespēja aplūkot darbus, kuri tad arī tapuši Spānijas dienvidos – Andalūzijā, nelielā ciematā netālu no Seviļas. Izstādi papildina arī jaunākie darbi, kas radīti mākslinieces darbnīcā.
“Izstādē “Ceļā ar sevi. Dienvidi” eksponēti zīmējumi dažādās tehnikās. Vibrējoša dienvidu gaisma, piesātinātas krāsas, spilgtas emocijas līniju kustībā, māksliniece tver dzīvi Andalūzijas dienvidos visā tās krāšņumā, apstādinot laiku un ļaujoties dabas burvībai. Latvijā tapušie darbi virmo melnbalto toņu smalkumā, nesteidzīgam vērotājam atklājot zīmējumu daudzslāņaino raksturu,” teikts izstādes aprakstā. Pati māksliniece spriež: “Dienvidi ir manī iekšā. Jūtos sasilusi un gribu to paust savos darbos,” piekrītot, ka savā ziņā dienvidnieciskā krāsu gamma, iespējams, viņā ieprogrammēta jau pamatos, jo ģimene nāk no suitiem, kuriem tuvākas spilgtākas un izteiksmīgākas krāsas nekā, piemēram, Zemgales iedzīvotājiem.
Tomēr piesaiste Jelgavai mākslinieces ģimenei ir. Apmeklējot izstādes atklāšanu, sarunā ar “Ziņām” Ilzes mamma Māra stāsta: “Mans tēvs ir īsts suits. Kopā ar vedeklu braucām, un es viņai rādīju baznīcu, kurā savulaik mācītājs Ķullītis salaulāja manu mammu un tēti. Mana mamma Emīlija (vārdu viņa dabūja par godu savai mātei, kas dzemdībās mira) nāca no Jelgavas, bija absolvente Jelgavas Skolotāju institūta pirmajā izlaidumā. Mamma bija luterāne, bet tētis katolis. Satikās viņi Kuldīgā, bet tur viņus nebija ar mieru laulāt atšķirīgās ticības dēļ. Vectēvs tolaik samaksājis baznīcā kaut kādu soda naudu, bet galu galā Ķullītis viņus Jelgavā salaulājis.”
Māras kundze ir mamma četriem bērniem, māksliniece no viņiem ir vienīgi Ilze. “Tik vienkārši jau gan nebija. No sākuma Ilze nemaz neaizgāja pa mākslas ceļu. Tā kā Pērs Gints – vispirms devās apkārt paskatīties, vai citur nav kaut kas labāks, bet pēc tam atgriezās pie tā, ko māk vislabāk. Man ir prieks, ka viņa dara to, kam ir radīta,” mamma ir gandarīta par meitu.
Plaukstas niez, kā gribas zīmēt
Pirms diviem gadiem viņa aizgājusi no algota darba un pilnībā pievērsusies mākslai. Pirms tam Ilze bija izstāžu kuratore, veidoja ekspozīcijas citiem un vairāk strādāja administratīvu darbu. “Bija sajūta, ka niez plaukstas, kā gribas zīmēt,” ar smaidu atzīst māksliniece.
“Ceļā ar sevi. Dienvidi” ir jauns Ilzes Egles projekts, un Alunāna muzeja telpās aplūkojama pirmā projekta izstāde. “Asociatīvais, subjektīvais, savā ziņā arī stāstošais, mūžam it kā nepabeigtais, skičveidīgais zīmējuma raksturs ir tas, kas man šķiet pievilcīgs. Turklāt zīmēšanā ir kaut kas maģisks. Tā ir saistīta ar sapņošanu, šoreiz – dienvidos,” saka māksliniece.
Sarunā ar “Ziņām” viņa atzīst: “Dienvidi tas ir gan ģeogrāfiski, gan simboliski – manī ir siltums, ko gribējās paust uz āru. Man ļoti patīk strādāt arī ar zīmuli un melnbaltā tehnikā, ko grasos turpināt. Bija interesanti publiskai apskatei atvērt savus skiču blokus, ko nekad iepriekš nebiju izrādījusi. Tas bija interesants muzeja piedāvājums vitrīnās izlikt skices,” stāsta darbu autore.
Viņa gan apmierināti atzīst, ka ir arī atklājusi krāsas: “Šī ir īsta sasilšana. Silti sevī. Silti darbos. Arī darbi visi pārsvarā ir siltās toņkārtās, pat zilie toņi ir silti. Man siltums pašlaik ir svarīgs. Bet pēc tam? Pēc tam uz ziemeļiem. Pilnīgi ilgojos pēc tāda īsta aukstuma un kontrasta. Ledi, sniegs. Redzēsim, kā tas izvērtīsies, bet tāda doma ir.”
Ilze Egle ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, studijas papildinot Itālijā, un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Izstādēs piedalās kopš 1990. gada. Taču viņas ceļš mākslas virzienā nebūt nav bijis taisns un pašsaprotams. “Uz mākslu esmu gājusi līkločiem. Sākumā studēju filozofiju un teoloģiju, pēc tam Kultūras akadēmijā kultūras menedžmentu, bet nekur tālu netiku un atgriezos pie tā, kas vienmēr man ir bijis tuvs,” teic māksliniece.
Šī izstāde nekur citur vēl nav bijusi aplūkojama. Izņēmums ir Seviļa, kur darbi tapa. Tur mākslinieku rezidences iemītniekiem uz vienu dienu tiek dota iespēja tajā paveikto izstādīt šajā Spānijas pilsētā.
Izstādi “Ceļā ar sevi. Dienvidi.” Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā Jelgavā varēs apskatīt līdz 29. augustam.
