Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) eksperti, apkopojot datus par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā, secinājuši, ka pērn ne Rīgā, ne pārējās Latvijas pilsētās neviena no gaisu piesārņojošajām vielām nepārsniedza normatīvos pieļaujamos rādītājus.
Pārskatā par gaisa kvalitāti ir ietverta informācija par dažādām piesārņojošām vielām (piemēram, SO2, NO2, daļiņas PM10 un PM2.5, benzols, Pb, Cd, Ni, As u.c.), kurām tiek veikts gaisa kvalitātes monitorings. Latvijā paaugstināta koncentrācija raksturīga tādām gaisu piesārņojošām vielām kā slāpekļa dioksīds, ko visbiežāk saista ar ziemas apkures periodu, transporta plūsmas intensitāti, kā arī cilvēka organismam bīstamās daļiņas PM10 un PM2.5, ko rada ceļu kaisīšana ar sāli un smiltīm, kā arī benzols no naftas produktu pārkraušanas un transporta piesārņojuma.
Analizējot datus visās novērojumu stacijās gan Rīgā, gan Latvijā, secināts, ka 2017. gadā nevienai no piesārņojošām vielām netiek pārsniegts cilvēka veselības aizsardzības robežlielums.
Dati par Rīgu apkopoti, izmantojot monitoringa tīklā esošo piecu staciju mērījumus, bet datus par gaisa piesārņojumu pārējā Latvijas teritorijā nodrošina septiņas monitoringa stacijas, kas izvietotas dažādās pilsētās un darbojas nepārtrauktā režīmā.
“Lai arī robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai vielām netika pārsniegts, tomēr Rīgā novērota slāpekļa dioksīda, daļiņu PM10, benz(a)pirēna augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa cilvēka veselības aizsardzībai koncentrācijas pārsniegšana. Savukārt Liepājā šis slieksnis tiek pārsniegts daļiņām PM2,5 un benz(a)pirēnam, savukārt Ventspils gaisa monitoringa stacijā – benzola mērījumiem. Pārsniedzot augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, ir jāņem vērā attiecīgi Ministru kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti, kur teikts, ka šādos gadījumos jāturpina veikt stacionāros mērījumus kopā ar modelēšanu vai indikatīviem mērījumiem, vai ar abiem kopā,” situāciju ar gaisa kvalitāti raksturo Aiva Eindorfa, LVĢMC Gaisa un klimata nodaļas vadītāja.
Pasaules Veselības organizācijas apkopoto pētījumu dati liecina, ka gaisa piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību. Tas var palielināt elpošanas orgānu saslimstības risku, izraisīt klepu, reizēm elpas trūkumu, iespējamas biežākas astmas lēkmes. Gaisa piesārņojuma dēļ var augt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām, tas var izraisīt pat plaušu vēzi, kā arī palielināt saslimšanu ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, ietekmēt atmiņas un koncentrēšanās spēju pavājināšanos un reproduktīvo sistēmu.
