Pieminot holokausta upurus, vakar Jelgavā pie memoriāla mežā Zālītes ielas galā, kur Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti ebreji, tradicionāli pulcējās pilsētas ebreju kopienas un arī pašvaldības pārstāvji.
“Es esmu ebrejs, darbojos Jelgavas Ebreju kultūras biedrībā, tādēļ man ir jābūt šajā piemiņas pasākumā,” “Ziņām” teica jelgavnieks Dāvids Beilins. Viņš ir dzimis 1930. gadā Ukrainā. No holokausta D.Beilinam izdevās izglābties, jo laikā, kad nacistiskās Vācijas karaspēks tuvojās Kijevai, ģimene evakuējās uz padomju karaspēka aizmuguri. D.Beilins stāsta, ka dzīves apstākļi viņa ģimenei kara gados bija ļoti smagi. Tā zaudēja gan māti, gan tēvu, kuri nomira no slimībām un trūkuma. “Mani izglāba vecākā māsa,” teic D.Beilins.
50. gados viņš kopā ar māsu pārcēlās uz Latviju, kur pabeidza vakarskolu, augstskolu, strādāja par inženieri un tagad piedzīvo mierīgas vecumdienas.
Piemiņas brīdī sapulcējušos uzrunāja Jelgavas Ebreju kultūras biedrības vadītāja Lidija Ribkina, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Strods, kā arī deputāts Ivars Jakovels. Piemiņas brīdi vadīja Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieks Edgars Umbraško.
4. jūlijs Latvijā ir noteikts kā Holokausta upuru piemiņas diena. Tā iezīmē datumu, kad 1941. gadā nacisti Rīgā nodedzināja lielāko sinagogu, kurā bija ieslodzīti arī cilvēki. Jelgavā pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā bija uzskaitīti 5964 ebreji. Nav zināms, cik no tiem nogalināti mežā Zālītes ielas galā. Vēsturnieku publikācijās minēts, ka Jelgavā tika nonāvēti no pusotra līdz diviem tūkstošiem ebreju.
