“Atgriešanās no Dziesmu svētkiem atgādina atgriešanos no ilgāka svētceļojuma. Tāds pats mazgulētu nakšu nogurums, sāpošas kājas un pleci, saiņi ar segām, somas ar netīrām drēbēm, nomīti apavi. Tu atslēdz māju durvis un raugies uz visu ierasto kā no svešuma, ar citām acīm un neko vairs nepazīsti, jo viss ir cits. Tu vairs neesi tas pats, bet cits, jo esi kādā ūdenī nomazgājies. Rīt redzēsi putekļus, izkaltušās puķes, nemazgātos traukus, bet šorīt tu esi cits,” 9. jūnija rītā, atgriežoties mājās Rēzeknē, rakstīja dzejniece un arī vietējās pašvaldības darbiniece Anna Rancāne.
“Tāpat kā svētceļojums, Dziesmu svētku nedēļa ir dzīve uz citas zvaigznes, kaut kur ārpus. Tu sāc par to stāstīt mājāspalicējiem, bet jūti, ka tevi nesaprot, jo to var saprast tikai tas, kurš pats tam strautam ir pāri bridis. Neiesvētītajiem to nesaprast.
Dziesmusvētki ir svētceļojums ar tādu pašu emociju sakāpinājumu noslēgumā kā lūgšana, rituāls. Tu esi pabijis mazliet augstāk virs zemes, kā Piena ceļš. Ai, jā, gājis pa Zvaigžņu ceļu un izjutis kopību ar savu tautu.
Savu tautu – vai tiešām? Vai tie nav tikai skaisti vārdi, kaut gan lielās bēdās un lielos svētkos mēs tik tiešām esam tauta,” savas pēcsvētku pārdomas pabeidz dzejniece.
“Zemgales Ziņās” esam centušies rakstīt par Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada koriem, deju kolektīviem, amatierteātriem, kas piedalījās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos un XVI Deju svētkos. Kopējie skaitļi ir iespaidīgi. Svētku rīkotāji lēš, ka šie ir bijuši lielākie svētki Latvijas vēsturē. To pasākumos piedalījušies pusmiljons cilvēku. Saprotams, ka ne jau gluži pusmiljons Rīgā nedēļu svinēja. Taču, saskaitot kopā dalībniekus un skatītājus, tos, kuri darbojās svētku nodrošināšanā, tā arī varētu būt.
Mūzikas pedagogs un diriģents Ingus Leilands kopā ar Tirkīza kora ansambli Mežparka Lielo estrādi atstāja pirmdienas rītā ap pulksten sešiem. Viņa ansamblis uzstājās viens no pēdējiem sadziedāšanās un arī sadejošanās pasākumā, kas sākās desmit minūtes pēc tam, kad bija izskanējis noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Ingus atceras, ka dziedāts ar pēdējiem spēkiem. Palīdzējuši tā saucamie bekvokālisti, kas savukārt stāvēja rindā, jo gribētāju bija vairāk nekā uz Lielās estrādes mazās skatuves vietas. Aculiecinieki stāsta, ka ar Tirkīza kora ansambļa uzstāšanos, ko vēl translēja Latvijas Televīzija, sadziedāšanās nebeidzās. Septītajā rīta stundā skatuves priekšā nostājās virsdiriģents Ints Teterovskis, sanāca apmēram simts koristu un atkal skanēja “Lauztās priedes” un “Gaismas pils”…
Jau kaut kad agrāk parādījās jautājums: vai vispār ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem? Droši vien jāatzīst, ka nav. Mēs, šķiet, vienmēr esam cerībā uz jauniem Dziesmu un Deju svētkiem.
Fakti par XXVI Vispārējiem Latviešu Dziesmu svētkiem un XVI Deju svētkiem
■ Dalībnieku skaits – 43 219, tostarp 2411 no ārvalstīm. 16 500 koristu, 18 179 dejotāju, kā arī 10 560 tautas mākslinieku, kas spēlē orķestros, piedalās mazākumtautību mākslas kolektīvos, amatierteātros, tautas lietišķās mākslas studijās, vokālajos ansambļos un citviet. Salīdzinājumam – 2013. gadā XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos un XV Deju svētkos bija 40 600 dalībnieku.
■ Noslēguma koncertā Lielajā estrādē Mežaparkā atradās 67 253 cilvēki.
■ 47 svētku virsdiriģenti un deju virsvadītāji.
■ Vairāk nekā 1350 brīvprātīgo palīgu.
■ Viens dejotājs svētkos, kas ilga no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, vidēji veicis 35 620 soļus, bet brīvprātīgais palīgs nogājis 206 kilometrus.
■ Svētku pasākumu biļešu cenas – no diviem eiro (bērnu vokālo ansambļu koncertuzvedums) līdz 65 eiro (lielkoncertos). Lielkoncertu ģenerālmēģinājumos – no septiņiem līdz 45 eiro. Pirmo reizi pārdotas biļetes uz sadziedāšanos pēc noslēguma koncerta (septiņi eiro). Divas trešdaļas svētku pasākumu noritēja bez maksas.
■ Biļetēs bija plānots ieņemt 2 039 645 eiro.
■ Latvijas Televīzijas tiešraides skatītas 23 ārvalstīs. Lielākā interese ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Īrijā.
