Kā zināms, Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturē izcīnīja Pasaules kausu.
Turnīra finālmačā Francijas futbolisti “Lužņiku” stadionā Maskavā ar 4:2 uzvarēja Horvātijas valstsvienību. Pasaules kausa finālturnīrs pirmo reizi notika Krievijā, bet kopumā tas norisinājās jau 21. reizi. Sacensībās sākotnēji piedalījās 32 komandas, kuras priekšsacīkstēs tika salozētas astoņās grupās. Katras grupas divas labākās komandas iekļuva izslēgšanas spēļu stadijā, kas sākās no astotdaļfināla. Finālturnīrā tika sadalīts iespaidīgs naudas balvu fonds, komandām sadalot 352 miljonus eiro, no kuriem 33 miljonus eiro ieguva uzvarētāji. Pasaules kausa finālturnīrs Krievijā notika 11 pilsētās, cīņas aizvadot 12 stadionos.
Lielā sporta notikuma gaisotni izbaudīja arī FK “Jelgava” radošais direktors Ainārs Tamisārs.
– Speciāli brauci uz FIFA futbola čempionāta atklāšanas maču Maskavā?
Protams, šādu izdevību būtu grēks neizmantot – cik vien esmu bijis uz dažādām futbola sacīkstēm vairākās valstīs, uz vietas pārliecinājos, ka organizācija pasaules čempionātā Krievijā, vai tas mums patīk vai nē, bija visaugstākajā līmenī.
– Vai viegli bija dabūt biļetes?
Shēma bija, atklāti sakot, vienkārša, bet interesanta. Ja ir vairāk pieteikumu nekā stadionā vietu, tiek īstenots izlozes princips, un man palaimējās. Jau februārī vai martā biļešu jautājums bija nokārtots.
– Kā vērtē drošību, par ko mūsu masu informācijas līdzekļos itin bieži izskan nievājošas piezīmes?
No visas lielās valsts bija savākti pieklājīgākie un svešvalodas vislabāk zinošie policisti, tā ka šajā ziņā problēmu nebija nekādu. Kādu drošības spēku pārstāvi varēja manīt burtiski uz katra kvartāla stūra.
Visa Krievija (vai vismaz tās pilsētas, kurās noritēja pasaules čempionāta spēles), bija ļoti sakārtotas un par drošības problēmām nenācās raizēties.
Bija ļoti daudz brīvprātīgo, bez tam organizatori bija parūpējušies par to, lai visi nepieciešamie uzraksti būtu ne tikai krievu, bet arī angļu valodā. Pat metro shēmas bija pārlīmētas, norādot katra stadiona atrašanās vietu.
Varēja manīt, ka cilvēki ir gatavojušies – tas Krievijā bija viens no lielākajiem aizvadītās desmitgades notikumiem.
– Un kā Lužņiku stadions, ko tu pats apmeklēji?
Es tur biju otro reizi. Vairs nav mākslīgā seguma, bet dabīgais, kā jau tam jābūt pasaules līmeņa stadionā.
– Vai Vladimiru Putinu sastapt izdevās?
Diemžēl nē, jo Vladimiru Putinu vairāk interesējot hokejs, nevis futbols. Nu, un, protams, cīņas sporta veidi.
– Vai Jelgavā varam sagaidīt savus “Lužņikus”?
Es domāju, ka mūsu līmenim pietiek ar Zemgales Olimpisko centru, kurā ir viens no labākajiem futbola stadioniem Latvijā. Un kur tad vēl FK “Jelgava” treniņbāze Rūpniecības ielā, ko svinīgi atklāsim septembrī!
– Ko vari teikt par FK “Jelgava” šīs sezonas sniegumu?
Sastāva komplektācija sezonas sākumā īsti neizdevās. Kāpēc “neaizgāja”? Dažādi iemesli. Nolēmām, ka vajadzīgs jauns treneris ar tiesībām veidot savu sastāvu. Protams, ka žēl par ”Jelgavas” kā četrkārtējās Latvijas kausa ieguvējas izkrišanu šāgada turnīra astotdaļfinālā. Tomēr pēdējās spēles Marianam Paharam sāk izdoties.
