Pils salā savvaļas zirgu savairojies par daudz un nav arī paredzēta vieta to uzraugam.
Neziņa par savu turpmāko dzīvesvietu, kā arī sarežģījumi savvaļas zirgu uzturēšanā rada grūtības individuālajam komersantam jelgavniekam Eināram Nordmanim, kas pirms desmit gadiem uzņēmās Pils salas aizsargājamo dabas teritoriju “Natura 2000” noganīšanu ar 16 savvaļas zirgiem “Konik Polski”. Pa šiem gadiem savvaļas zirgu skaits Pils salā sasniedzis astoto desmitu. Tā, kā atzīst pats Einārs Nordmanis, ir robeža, pie kuras šī apmēram simt hektāru lielā dabas lieguma teritorija kļūst šo dzīvnieku populācijas pārapdzīvota.
Donavas delta aizaug ar krūmiem
Pirms trim mēnešiem “Ziņas” rakstīja par Eināra Nordmaņa plānu 46 dažādās Latvijas vietās savāktus savvaļas zirgus “Konik Polski” no Jelgavas eksportēt uz Donavas deltu Ukrainā, kur ir maigs klimats un daudz aizaugošu pļavu. Šis ekoloģiski tīrais dabas teritoriju apsaimniekošanas eksports bija ieinteresējis arī pasaulē populāro televīzijas kanālu “National Geographic”. Diemžēl iecerētā filmēšana šoreiz izpalika, jo pēdējā brīdī darījums ar Ukrainu, iespējams, birokrātisku šķēršļu dēļ, tika atcelts. Tā Eināra Nordmaņa aprūpētie savvaļas zirgi turpina dzīvot ne tikai Pils salā, bet arī purvainajās pļavās pie Platones ietekas Lielupē (netālu no Sieramuižas), kur uz laiku tika izveidota aizvedamo zirgu “karantīna”.
LLU profesore Dzidra Kreišmane, kas ir lietpratēja bioloģiskajā lauksaimniecībā, uzsver, ka palieņu pļavu kopšana, tās noganot, bioloģiski ir ievērojami vērtīgāka nekā pļaujot. “Vērtīgo augu sēkliņas, izejot caur govs vai zirga zarnām, nonāk atpakaļ pļavā un ir saglabājušas dīgtspēju,” piebilst profesore. Pensionētais profesors hipologs Guntis Rozītis paskaidro, ka pēdējie savvaļas zirgi jeb tarpāni pasaulē tika izmedīti 19. gadsimta sākumā. Nīderlandē sāktais eksperiments ar “Konik Polski” būtībā ir Nīderlandes zinātnieku mēģinājums atgūt zaudēto savvaļas dzīvnieku sugu. ““Konik Polski” ir pa pusei savvaļas zirgs, ar kuru poļu zemnieks dienā strādāja, bet naktī palaida mežā ganīties,” piebilst Guntis Rozītis. Ar “Konik Polski” nodrošina neskarto dabas teritoriju apsaimniekošanu. Pretējā gadījumā tās aizaugtu ar krūmiem un kļūtu bioloģiski mazvērtīgas. Latvijā šādam mērķim savvaļas zirgus un govis “nostrādina” Papes apkārtnē, Ķemeru Nacionālajā parkā, Dvietes senlejā, Jelgavā Pils salā, kā arī dažviet citur.
Vārtiņos pie ieejas Pils salas daļā, kur dabu aizsargā valsts, nesen ierīkotā automātiskā apmeklētāju uzskaites sistēma ir reģistrējusi, ka jūnija beigās un jūlija sākumā pirmo divu nedēļu laikā pēc Pils salas skatu torņa atklāšanas, to apmeklējuši 10 590 cilvēku. No torņa skatu laukuma paveras panorāmas skats uz Lielupi, kā arī Pils salu ar savvaļas zirgiem. Skatu torni par labu atzīst arī Einārs Nordmanis. Viņš uzskata, ka tas mazinās salas apmeklētāju tieksmi pēc nevēlama tieša kontakta ar savvaļas zirgiem. Pie torņa labiekārtotā piknika vieta ar galdiem, soliem, atkritumu urnām ir norobežota, lai tajā nevarētu iekļūt līdzās dzīvojošie savvaļas zirgi.
Latvijas Dabas fonds cer vienoties ar pašvaldību
Toties sarežģījums Pils salas savvaļas zirgu misijā saistās ar pašvaldības plānu uzbūvēt ūdenstūrisma un sporta bāzi blakus aizsargājamās dabas teritorijai. Šajā saistībā jau šogad plānots nojaukt Pilssalas ielā 5 esošo veco garāžu, kur Einārs Nordmanis uzglabā sienu, traktoru, automašīnu, pārvietojamo zirgu ķeršanas aploku un piekabi dzīvnieku pārvadāšanai. Tur viņš arī pats pieticīgi dzīvo. Pašvaldības pārstāve Ilze Neimane skaidro, ka zirgu kopējs ir savlaicīgi brīdināts par nomas līguma pārtraukšanu jūlijā. Pašvaldības pārstāve paskaidro, ka būvniecības projekta gaitā tiks pielāgota vieta zirgiem, kur tiem būs iespējams patverties pavasara plūdu gadījumā. Vienīgi pašvaldības plānos nekas nav minēts par to, kur varētu rast mājvietu pats zirgu kopējs. Latvijas Dabas fonda projektu vadītāja Baiba Strazdiņa, kas uzrauga aizsargājamo teritoriju Pils salā, cer, ka viņai ar pašvaldību izdosies vienoties par to, kur atrast dzīves vietu fonda nolīgtajam Eināram Nordmanim. Pats viņš uzskata, ka tam vajadzētu dzīvot turpat uz Pils salas, netālu no aprūpējamajiem savvaļas zirgiem. Šī vajadzība tiek pamatota ar argumentu, ka ļoti tuvu dabas teritorijai, ko nogana zirgi, atrodas pilsēta.
Salīdzinājumam var piebilst, ka Benita Štrausa, kas kopā ar vīru Aivaru un biedrību “Dvietes senlejas pagastu apvienība” rūpējas par piecdesmit savvaļas zirgiem un arī 140 savvaļas govīm Ilūkstes novadā, var atļauties dzīvot Bebrenē, kas ir apmēram trīs kilometru attālumā no saviem dzīvniekiem. Divdesmit kilometru no aprūpējamo savvaļas dzīvnieku aploka Ķemeru Nacionālajā parkā dzīvo to aprūpētājs biologs Andis Liepa. Taču arī viņš līdzīgi kolēģim Eināram Nordmanim atzīst, ka Jelgavā Pils salas zirgiem situācija ir pavisam cita.
Savvaļas dzīvniekus atļauts arī medīt
Saistībā ar zirgu pārapdzīvotības problēmu Latvijas Dabas fonda pārstāve Baiba Strazdiņa optimistiski cer, ka pamazām izdosies atrast klientus, kurp no Pils salas izvest “liekos” zirgus. Viena no tādām eventuālām vietām atrodas Lietuvā, Viļņas apriņķī. Nav atmestas cerības tos nosūtīt arī uz Donavas deltu Ukrainā. Var piebilst, ka Ilūkstes novadā “liekās” savvaļas govis un buļļus nomedī, gaļu izmantojot biedrības pašpatēriņam. Pils salā, kas atrodas Jelgavas teritorijā, tādas medības būtu problemātiskākas. Taču, kā atzīst Andis Liepa, kura 250 savvaļas zirgiem un govīm pagaidām Ķemeru Nacionālajā parkā noganāmās platības pietiek (to ir vairāk nekā četrsimt hektāru), Latvijas normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kā šādu pārāk daudzo dzīvnieku nomedīšanu var veikt. Andis Liepa domā, ka Pils salā, kur nav plēsēju, savvaļas zirgu vairošanās notiek straujāk nekā, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parka Dunduru pļavās, kur ir dabiskāka vide un tūristi savvaļas dzīvnieku aplokā netiek ielaisti.
“Kamēr vēl nav atbraucis buldozers”, Einārs Nordmanis dzīvo vēl turpat nojaucamajā garāžā. “Desmit gadus, nežēlojot sevi, esmu ielicis šajā savvaļas zirgu projektā un tagad domāju, vai bija vērts?” skumji saka dabas aizsardzības entuziasts, darbā ar savvaļas zirgiem pieredzējušais vīrs. Šie vairāk nekā astoņdesmit savvaļas dzīvnieki, kas tika izaudzēti pēc tam, kad ir atdots parāds par sešpadsmit Nīderlandes dabas fonda aizdotajiem zirgiem, ir viņa īpašums. Taču tā vērtība ir visai nosacīta. Savvaļas zirgi kalpo tūristu piesaistei, taču ne zirgu kopēja paša makam. Einārs Nordmanis paskaidro “Ziņām”, ka viņa vienīgais pastāvīgais ienākums ir Latvijas Dabas fonda samaksa par Pils salas platību noganīšanu. Atņemot iemaksas sociālajai nodrošināšanai, kā arī izdevumus zirgu uzturēšanai, pašpatēriņam palikusī alga sanāk apmēram tāda kā valstī minimālā. No tās būtu visai problemātiski atlicināt naudu dzīvokļa īrei.
Jelgavnieku aptauja liecina, ka savvaļas zirgi Pils salā ir kļuvuši par sava veida pilsētas “vizītkarti”, ko pamanījuši un lieto daudzi. Taču situācijas attīstība rāda, ka šīs “vizītkartes” kopšanai ir nepieciešama gudra un saprotoša sabiedrības attieksme.
