Palikt uzticamam tev
“Viņš bija parasts lauku zēns – zemnieka dēls no Limbažu puses, kurš 1843. gadā nonāca Cimzes skolotāju seminārā, kur ieguva ceļamaizi nākotnei – studijām Tērbatas universitātē un kļūšanai par teologu. Pirmais latviskas izcelsmes Lutera mācītājs Valmieras apkārtnē. Iejūtīgs, sirsnīgs cilvēks, pazemīgs dēls, nelaimīgs mīlētājs un četru bērnu tēvs, kurš aizgāja pie Dieva četrdesmit divu gadu vecumā. Viņa dzimtas vīriešu kārtai nav pēcnācēju, jo abi dēli nomira jauni, un sievietes neko no latviskā negribēja zināt, tāpēc šis dzimtas zars ir nokaltis bez atvasēm.
Lai arī piedzīvoja dramatiskus notikumus pats savā ģimenē, tomēr palika uzticams kristīgajā ticībā dēstītajiem ideāliem, nebeidza pulcināt ap sevi ļaudis un skaidrot viņiem savu pārliecību, rakstīja pamācošus stāstiņus un dzejolīšus, ko publicēja paša izdotajā laikrakstā “Ceļa Biedris”.
Līdz paveica to, par ko latvieši viņu pieminēs mūžīgi – 1864. gada maijā Dikļos sarīkoja pirmos apkārtnes koru sadziedāšanās svētkus. Latviešu Dziesmu svētku tēvs – Juris Neikens!” Tā vēsta apraksts uz Ingunas Baueres grāmatas “Palieku tev uzticams” aizmugurējā vāka. Jāatzīst, ka tas man, iespējams, lika sadomāties par grāmatu mazliet ko citu, nekā patiesībā tajā izlasāms. Varbūt mazliet mazāk gaidīju tā laika savstarpējo attiecību izklāstu un pārdzīvojumus, vairāk biogrāfisku informāciju par J.Neikenu un vēsturiskus faktus par viņa noorganizētajiem dziedāšanas svētkiem. Iespējams, tā nodomāju vienkārši tādēļ, ka tieši tobrīd, kad ķēros klāt šai grāmatai, tik tikko bija noslēgušies Dziesmu svētki.
Taču, kā raksta grāmatas autore tās priekšvārdā: “Atvainojos tiem, kuri Juri Neikenu iztēlojušies citādu, nekā romānā aprakstīts. Darīju to ar pietāti un mīlestību. Šodienas skatupunkts noteikti neļauj izprast visu, kā bija vai nebija, toties ļauj iztēloties, pieaudzēt fantāzijai spārnus. Meklējiet ziņas par Neikenu rakstos, domājiet, seciniet paši. Galvenais – nezaudēsim mūsu dižgarus!”
Tieši to arī manā gadījumā izraisīja grāmatas izlasīšana (un, iespējams, tieši tas jāizdara vienam labam stāstam – jāliek iedziļināties un izglītoties tālāk) – pēc tam tā vien gribējās “pagūglēt” un pameklēt, kāda informācija atrodama par J.Neikenu.
Atgādinājumam – J.Neikens (1826–1868) bija latviešu rakstnieks, skolotājs un luterāņu mācītājs. Latviešu literārās biedrības biedrs un pirmo latviešu dziedāšanas svētku organizētājs Dikļos 1864. gadā. Savukārt tas, vai viņš bija gluži tāds, kā romānā atspoguļots, jau vairs nav nedz uzzināms, nedz pārbaudāms un katra paša ziņā, kādu J.Neikenu iztēloties. Katrā gadījumā I.Baueres grāmata ļauj iedomāties tā laika dzīvi Latvijā, savstarpējās attiecības gan ģimenēs, gan ārpus tām.
“Vai rīt gaidīt jaunu atdzimšanu vai arī visi pūliņi nobirs un iznīks kā sīki, nevienam nevajadzīgi ievziedu putekļi? “Dziedi un priecājies kopā ar saviem tautiešiem,” viņa teica, jūtoties nepiederīga. Labi. Tad viņš dziedās ar’! Gavilēs tā, ka skauģiem pieres nosvils. Parādīs, uz ko viens nicinātais spējīgs, kad saiet kopā lielā barā ar citiem tādiem pašiem.”
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
