Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs “Ziņām” sagatavojis apskatu par notikumiem šajā laika periodā pasaulē pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz augustu pilnīgi citā laikmetā.
1979. gada 9. augustā Braitona (Lielbritānijā) kļuva par pirmo nozīmīgo atpūtas vietu pasaulē, kur ierīkota nūdistu pludmale. Braitonas domes deputāte Īlina Džeiksa bija ilgi pūlējusies to panākt – viņa uzskatīja, ka tā vairos kūrorta apmeklētāju skaitu. Pārliecināt citus deputātus gan nebija viegli. “Man personīgi nav nekas iebilstams pret cilvēkiem, kas rāda krūtis, klēpjus un dzimumorgānus, bet, Dieva dēļ, vai viņi to nevarētu darīt kaut kur mazliet nostāk no publiskām vietām?” Tolaik 47 gadus vecā Ī.Džeiksa pat domes sēdē rādīja attēlus, kuros redzama sauļojamies bez peldkostīma augšējās daļas Ibicas kūrortā. Deputāti bažījās, ka pludmali apsēdīs “lūriķi un izvirtuļi”. Beidzot dome nolēma, ka 183 metrus garu pludmales daļu, kur ļauts uzturēties cilvēkiem bez drēbēm, eksperimentāli atvērs uz gadu un tās galos izliks brīdinošus uzrakstus. Pasākumu atbalstīja mēra vietnieks: “Šis ir drosmīgs solis, mums šķiet, ka jāiet līdzi laikam. Piešķirtā pludmale ir visai noslēgta, un es nedomāju, ka kāds to uzskatīs par aizvainojumu.” Daudzi gan bija pretējās domās. 1983. gadā grupa domnieku pieprasīja “pilsētas kauna traipu” slēgt. Tomēr traipu nomazgāt neizdevās, un Braitonas nūdistu pludmale darbojas joprojām.
2003. gada 10. augustā notika pirmās “kosmiskās” kāzas. Kopš Jurija Gagarina lidojuma 1961. gada 12. aprīlī atzīmēta vesela virkne notikumu ar apzīmējumu “pirmie”, arī pirmā pēcnācēja ieņemšana lidojuma laikā (PSRS gan šīs baumas nekad oficiāli neapstiprināja). Pirmajā “kosmiskajā” laulību reģistrācijas ceremonijā orbītā (starptautiskajā kosmiskajā stacijā 380 kilometru augstumā virs Jaunzēlandes) gan atradās tikai līgavainis – krievu kosmonauts Jurijs Maļenčenko. Ceremonijas vadītājs un līgava Jekaterina Dmitrijeva tajā laikā bija Kosmisko lidojumu vadības centrā Teksasā, Hjūstonā, un laimīgie jaunlaulātie jāvārdu teica pa radio.
1972. gada 11. augustā ASV prezidents Ričards Niksons, pārliecināts stingra kursa pret PSRS piekritējs, uzstājās ar kārtējo sestdienas prezidenta radiouzrunu valstij. Domādams, ka pārraide vēl nav sākusies, viņš mikrofonā pajokoja: “Es parakstīju rīkojumu par Krievijas bombardēšanu. Tā sāksies pēc piecām minūtēm.” Sekoja pamatīgs šoks, tikai ar lielām pūlēm izdevās novērst starptautisku skandālu. Bet amerikāņi to ļaunā neņēma, un R.Niksonu ievēlēja uz otro termiņu.
1871. gada 12. augustā piedzima otrais Latvijas Valsts prezidents – Gustavs Zemgals. Savas prezidentūras laikā viņš nenovadīja nevienu Ministru kabineta sēdi un tikai reizi nosūtīja atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Saeimā kādu no likumprojektiem. G.Zemgals absolvējis Maskavas universitātes Juridisko fakultāti un pēc diploma saņemšanas Rīgā strādāja par zvērinātu advokātu. 1905. gadā kļuva par avīzes “Jaunā Dienas Lapa” galveno redaktoru, gandrīz desmit gadu bija Rīgas mērs. 1918. gada 18. novembrī viņš vadīja Latvijas neatkarības pasludināšanai veltīto svinīgo pasākumu Nacionālajā teātrī. 1927. gada 8. aprīlī kļuva par Latvijas Valsts prezidentu. Miris 1939. gada 6.janvārī.
1903. gada 13. augustā britu “Nature”, vienā no pasaules autoritatīvākajiem zinātniskajiem žurnāliem, parādījās slavenā fiziķa un ķīmiķa sera Viljama Ramzaja un jaunā radioķīmiķa Frederika Soddija publikācija “Eksperimenti ar radioaktivitāti un hēlija rašanās no rādija”. No raksta pasaule pirmo reizi uzzināja, ka ķīmisko elementu pārvēršanās, par ko gadsimtiem bija sapņojusi alķīmiķi (viņi, piemēram, meklēja, kā svinu vai kādu citu metālu pārvērst zeltā), tiešām ir iespējama. Rādija pārvēršanas hēlijā bija pilnīgi acīmredzama – cieši noslēgtā mēģenē, kurā atradās rādija gabaliņš, gaisa ķīmiskā sastāva analīze pēc kāda laika uzrādīja gāzes hēlija klātbūtni. Rezultāts izrādījās pilnīgi negaidīts blakusefekts abu zinātnieku iecerētajā eksperimentā ar pavisam citu mērķi, un kaut ko tādu nebija gaidījuši arī paši V.Ramzajs un F.Soddijs. Pirmais Nobela prēmiju saņēma jau nākamajā gadā pēc sava atklājuma, otrais – pēc 18 gadiem.
1771. gada 15. augustā piedzima Valters Skots – nozīmīgs skotu romantisma rakstnieks, viens no vēsturiskā romāna aizsācējiem. Nozīmīgākie darbi – “Aivenho” (romāns par krusta karu laikmeta Angliju, tulkots latviski), “Robs Rojs” (par slavenu angļu 18. gadsimta laupītāju) u.c. Bijis advokāts, braukādams pa senām Skotijas vietām, vācis senos nostāstus un leģendas. Gan dzīves laikā, gan pēc nāves bijis ļoti populārs sevišķi angļvalodīgās zemēs. 20. gadsimtā viņa popularitāte mazinājās, tomēr viņa darbus angļu valodas literatūrā joprojām atzīst par klasisku.
Reiz rakstniekam jautājuši, vai viņš nevarētu uzrakstīt romānu par savu laikabiedru, piemēram, enerģisku uzņēmēju, kurš, lai realizētu savus mērķus un kļūtu bagāts, neapstājas šķēršļu priekšā. V.Skots, piebildis dažus spēcīgus vārdus, atbildējis: „Šiem cilvēkiem nav biogrāfijas. Romāns par tādiem drīzāk atgādinās epitāfiju – dzimšanas dati, miršanas dati un banāla četrrinde.”
2003. gada 16. augustā trimdā Saūda Arābijā, visticamāk, 80 gadu vecumā mira Ugandas diktators Idi Amins, vienas no asiņainākajām Āfrikas diktatūrām vadītājs.
I.Amins, smagsvara čempions boksā, britu koloniālās armijas virsnieks, 1966. gadā kļuva par Ugandas armijas komandieri, bet piecus gadus vēlāk asiņainā apvērsumā sagrāba varu valstī. Astoņus gadus viņš par sevi atgādināja gan ar brutalitāti, gan dīvainībām uzvedībā. I.Amins sev piešķīra titulu Britu impērijas iekarotājs un augstus apbalvojumus, viņam bija piecas sievas un desmit bērni, sevi viņš lika dēvēt par Lielo Tēti. I.Amina režīma laikā nogalināto skaits sasniedza 400 tūkstošu, vēl vairāk ieslodzīja un spīdzināja cietumā. Upuru līķus diktators izbaroja krokodiliem, pretinieku galvas glabāja ledusskapī un ar tām sarunājās. Viņš, iespējams, bija kanibāls. I.Amina saimniekošanas un korupcijas dēļ valsti pārņēma ekonomisks haoss. Viņš sūtīja armiju iebrukt kaimiņvalstī Tanzānijā, bet 1972. gadā Tanzānijas armija kopā ar trimdā dzīvojošiem ugandiešiem viņa režīmu gāza. Diktators bēga no valsts, līdz patvērumu rada Saūda Arābijā.
