1944. gada 28. jūlijā pirms atkāpšanās no Jelgavas hitlerieši aizdedzināja pilsētu, kas gandrīz nodega, un Jelgavas pils gāja bojā liesmās.
1944. gada 28. jūlijā pirms atkāpšanās no Jelgavas hitlerieši aizdedzināja pilsētu, kas gandrīz nodega, un Jelgavas pils gāja bojā liesmās.
Visa Jelgava bija vienas vienīgas drupas. Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, kā to sāka saukt 1944. gadā, tika pārcelta atpakaļ uz Rīgu.
Tikai pēc 11 gadiem, proti, 1955. gadā, sākās Jelgavas pils atjaunošana. Kopējo projektu izstrādāja Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts arhitekta P.Fogeļa vadībā, bet 1958. gadā arhitektoniski nozīmīgāko celtnes daļu – centrālā vestibila, pirmā stāva galerijas, galvenās kāpņu telpas un ārējo kāpņu – projektēšanā iesaistījās Zinātniskā restaurēšanas darbnīca. No 1959. līdz 1960. gadam tika izstrādāti arī meti sākotnējo interjeru atjaunošanai.
Pēc būvdarbu sākuma 1956. gada 29. oktobrī tika pieņemts lēmums par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pārcelšanu no Rīgas uz Jelgavu.
Pils atjaunošanas gaitā iznāca saskarties ar sarežģītām tehniskām problēmām. Celtnes stāvoklis vietām bija katastrofāls. Vajadzēja nojaukt arī no 1937. līdz 1939. gadam celto rietumu korpusu, kura vietā tika projektēts jauns četrstāvu būvbloks.
Atjaunošanas darbi kopumā tika pabeigti 1961. gadā.
Informācija no Imanta Lancmaņa grāmatas «Jelgavas pils»
