Astoņpadsmit
“Cik forši un mīļi, kad uzrunā uz jūs! Kaut gan īsti nevar saprast, varbūt pat nav tik forši…” Tā pāris dienu pirms savas dzimšanas dienas feisbukā jokoja kāds paziņa. Ne jau tāpēc, ka jaunietim tuvojās dzimšanas diena un kāds noteikts vecums, kad “tu” forma uz visiem laikiem kļūst par pagātni.
Pieaugšana ir tāds interesants periods. Tas arī sakrīt ar brīdi, kad savā virzienā saklausītā “jūs” forma skaita ziņā tiecas izlīdzināties ar līdz šim ierasto “tu”. Pirmais kultūršoks iestājas augstskolā, kad tevi, tikko no skolas sola, diendienā sāk uzrunāt uz “jūs”. Lai arī katram vecumam savi pārdzīvojumi, skola ir bezrūpīgākais dzīves laiks. Periods, kad esi atbildīgs tikai pats par sevi un varbūt kādu pienākumu izpildi, ko uzticējuši vecāki. Viss pārējais tev ir nodrošināts. Un tomēr jaunais cilvēks aug, vēro apkārt notiekošo, un pamazām veidojas viņa dzīves uztvere. Izpratne par vērtībām, prioritātēm, labo un slikto. Labi, ja šajā pieaugšanas procesā blakus ir īstie cilvēki, kuros ieklausīties, lai pieņemtu pareizos lēmumus par izglītību, darbavietu vai to, kam atdot savu balsi vēlēšanās.
Pie vēlēšanu urnām 6. oktobrī ies ne tikai tie, kurus uz “jūs” svešinieki uzrunā jau labu laiku. Savu pirmo atbildīgo lēmumu pieņems arī daudzi, kam nupat apritējuši 18. Daļai jau izveidojusies sava vērtību skala, un vēlēšanu sarakstos viņi meklēs tās atspulgu. Citi ietekmēsies no medijos un sociālajos tīklos pieejamās informācijas un lēmumu pieņems pēdējā brīdī. Vēl kāds ņems vērā vecāku viedokli, bet kāda cita lēmumu tas vispār neietekmēs. Pozitīvi, ka aug paaudze ar viedokli.
Uz jaunajiem cer arī Ānē. Kultūras nama direktors Raivis Zigmunds saka: “Kultūra, sports un izglītība ir cieši saistītas sfēras, un, ieguldot jaunatnē, mēs veidojam nākotni.”
