Tērvetes novada biedrība “Latviešu karavīrs” pabeigusi apjomīgu
pētījumu par zemgaļu un sēļu vēsturi raksturojošiem tūrisma resursiem
reģionā, informē Zemgales Plānošanas reģiona pārstāvis Juris Kālis.
Vairāk
nekā 200 lappušu garā pētījumā ietverta informācija par identificētajām
kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma tūrisma piesaistes vietām Zemgalē,
sniegts to raksturojums un atrašanās koordinātas. Tāpat atspoguļots
identificētais zemgaļu un sēļu nemateriālais kultūras mantojums un tā
elementi, ievietoti garāki un īsāki apraksti par vietām, kur ceļotājiem
gūt priekšstatu un papildināt zināšanas par zemgaļu un sēļu senvēstures
atspulgiem mūsdienu kultūrā. Zemgaļu un sēļu nemateriālajam kultūras
mantojumam veltīto stāstu tematika ir visai plaša: “Zemgaļu tirgotāji”,
“Skaistākās baltu rotas Zemgalē”, “Sēļu apbedīšanas tradīcijas”, “Sēļu
pilskalni”, “9.–12. gadsimta sēļu rotas un apģērbs”, “Latvju varenākā
pils – Tērvete, Zemgaļu lielākā svētvieta pie Zebrus ezera”, “Nameja
gredzens”, “Bagātā Zemgale – Dobes pilskalns”, “Garozas kauja”, “Zemgaļu
svētki”, “Upmales zemes centrs – Mežotne”, “Zemgaļu osta”, “Ormaņkalns
zilā dūmakā” un vēl citi.
Vēl pētījumā ieskicētas “Baltu ceļa”
galvenā maršruta aprises reģionā, kā arī vairāki mazāki tematiski
maršruti, piemēram, “Varenā Zemgale”, “Zemgaļu un sēļu svētvietas”,
“Zemgaļu bagātību avots – senā amatniecība”, “Ceļojums caur seno sēļu
zemi, izbaudot tradīcijas un kultūru”. Pētījuma autori aplēsuši, ka
jaunā tūrisma maršruta kopgarums Zemgalē un Sēlijā varētu sasniegt
aptuveni 570 kilometru, izteikuši arī priekšlikumus potenciālajām
maršruta savienojuma vietām ar Lietuvu un Kurzemi. Atsevišķās pētījuma
sadaļās uzrādītas ceļotājiem piemērotākās ēdināšanas un nakšņošanas
vietas.
Pētījumā identificētie objekti iedalīti trīs grupās. Pirmajā –
svarīgākajā – iekļauti objekti, kas primāri attiecināmi uz zemgaļu un
sēļu kultūru, kas veidoti vai radīti šo maztautu pastāvēšanas laikā un
ir saglabājušies līdz mūsdienām, ir tieši kultūras identitātes nesēji.
Pie tādiem pieder arheoloģiskie priekšmeti, dzīvesvietas, kulta un dabas
objekti, kapulauki, arī seni toponīmi un vietvārdi. Visvairāk tādu ir
Auces, Dobeles, Tērvetes un Viesītes novadā – pavisam 27.
Savukārt
otrajai grupai pieder objekti, ģeogrāfiskas vietas, kur darbojas
indivīdi, biedrības, organizācijas, kas turpina senču tradīcijas, kas
sakņojas uz patiesiem avotiem balstītā tradicionālajā kultūrā,
mitoloģijā, folklorā, mākslā, lietišķajā mākslā un amatu prasmēs. Šajā
grupā ietilpst, piemēram, Aizkraukles, Aknīstes, Bauskas, Dobeles,
Jelgavas, Jēkabpils muzejs, kā arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”
– pavisam desmit objektu.
Trešajā, kas ir lielākā no šīm grupām,
iekļauti ar zemkopību, dārzkopību, biškopību, virtuvi, amatniecību,
lietišķo mākslu, arhitektūru un citām nozarēm saistīti objekti, kur
saskatāma vien sēļu vai zemgaļu kultūras ietekme. Reģionā pavisam tādu
ir vairāk nekā trīs desmiti. Līdzīgu pētījumu veic projekta partneri
Ziemeļlietuvā un Kurzemes Plānošanas reģionā.
Pētījums veikts ar
Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam
projekta “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš””( “Balt’s
Road”) atbalstu. Projekts tiks ieviests līdz 2019. gada aprīlim, un tā
kopējais finansējums ir 763 402,38 eiro, tostarp ERAF finansējums – 648
892 eiro.
Publicitātes foto
