(Nobeigums, sākums 7. un 16. augusta numurā)
Mākslas kritiķis un vēlākais Jelgavas Mākslinieku biedrības dibinātājs Māris Brancis padomju laikā pagājušā gadsimta 80. gados dzīvoja vienā no daudzdzīvokļu mājām, kas atrodas Driksas krastā tagadējā Čakstes bulvārī. Tātad no viņa ģimenes dzīvesvietas līdz Jelgavas pareizticīgo katedrāles graustam bija apmēram astoņsimt metru. Māris Brancis atceras, ka apmēram 80. gadu vidū piepeši kādu dienu mājas iedzīvotājiem pieteikts ar avīžu strēmelēm aplīmēt logus, lai tie, saņemot gaisa triecienvilni, nesaplīstu. “Nekādi skaidrojumi Jelgavas avīzē, protams, neparādījās. Izpildījām sētnieces rīkojumu. Taču cilvēki runāja, ka logu rūtis jāsargā tādēļ, ka tiks spridzināta pussagrautā baznīca. Tomēr noteiktajā laikā sprādziens nenotika,” stāsta Māris Brancis.
Vostruhovs meloja, bet…
Zināmā mērā sensacionālu informāciju, kas kaut kādā mērā sakrīt ar Māra Branča atmiņām, 2009. gada 22. jūnijā Krievijas laikrakstā “Izvestija” pauda žurnālists Jevgeņijs Vostruhovs. Diemžēl atjaunotajā Latvijas valstī viņš kļuva pazīstams kā viltus ziņu taisītājs, kas, savas publikācijas ilustrējot ar neofašistu bildēm, “brīdināja” par nacisma atdzimšanu Latvijā (šajā saistībā viņu ir atmaskojis žurnālists Āris Jansons). 80. gados Jevgeņijs Vostruhovs, būdams “Izvestijas” korespondents Latvijā, bija persona, kuras rakstītajam vārdam bija ietekme.
2009. gadā laikrakstā “Izvestija”, atceroties savus ziedu laikus, par Jelgavu un pareizticīgo katedrāli viņš rakstīja: “70. gados pilsētas izpildkomiteja, saņēmusi Latvijas PSR Ministru padomes atļauju, nolēma katedrāli nojaukt. Taču šīs “operācijas” priekšvakarā blakus mājā bija gāzes sprādziens, un lēmuma izpildi vietējā vara bija spiesta pārcelt. Nākamo reizi katedrāli iznīcināt tika mēģināts 1986. gada rudenī.”
Arī šajos dažos teikumos korespondents grēkoja pret patiesību, jo traģiskais gāzes sprādziens daudzdzīvokļu mājā Raiņa ielā 9, kas 1967. gadā tika uzcelta blakus katedrāles graustam, notika 1969. gada 12. janvārī, nevis 70. gados.
Movela trauksmes zvans
Tālāk Jevgeņija Vostruhova norādes ir precīzākas. Viņš rakstīja, ka 1986. gada novembra sākumā uz laikraksta “Izvestija” biroju Rīgā piezvanījis Jelgavas laikraksta “Darba Uzvara” redaktors un vēlāk slavenās Latvijas Republikas Augstākās padomes (tā pieņēma Latvijas valsts Neatkarības atjaunošanas deklarāciju) deputāts Igors Movels. “Brauciet pie mums nekavējoties! Spridzina baznīcu!” uztraukti toreiz sacījis kolēģis, kurš tagad par šo jautājumu nevēlas izteikties.
“Briesmīgu skatu es redzēju tajā rītā! Visai baznīcai apkārt bija sataisītas iedobes, kur atlika tikai ievietot sprāgstvielu…” 2009. gadā rakstīja Jevgeņijs Vostruhovs.
Tad nu viņš ķērās pie darba. Jevģenija Vostruhova rakstu “Pēdējais Rastrelli darbs” “Izvestija” publicēja svētku laikā 1986. gada 8. novembrī. Jāpaskaidro, ka Padomju Savienībā, pieminot 1917. gada boļševiku apvērsuma gadadienu, 7. novembris bija svētki. Tad parasti avīzēs tika publicēti pozitīvi raksti. Jevgeņijs Vostruhovs atzina, ka laikraksta “Izvestija” aizstāvība, pēc viņa domām, tad arī paglābusi Jelgavas pareizticīgo katedrāles drupas no iznīcināšanas.
Par Valdu Vilīti ne vārda
Savā 2009. gada atmiņu rakstā Jevgeņijs Vostruhovs nevienā vārdā nav minējis savulaik Valsts drošības komitejas vajāto mākslas zinātnieci Valdu Vilīti, kas bija šī raksta “Pēdējais Rastrelli darbs” patiesā autore (vairāk par 1985. gada novembrī “Darba Uzvarā” publicēto Valdas Vilītes rakstu “Pēdējais Rastrelli darbs” 16. augusta “Zemgales Ziņās”).
Latgaļu pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Valerjans Ivanovs, kas no no 1983. līdz 1988. gadam strādāja Jelgavas laikrakstā “Darba Uzvara”, tomēr šaubās, vai 1986. gadā, kad pie Padomju Savienībā pie varas bija ticības lietās saprātīgais Mihails Gorbačovs, tiešām Jelgavā varēja rasties reāls plāns spridzināt Sīmaņa un Annas pareizticīgo baznīcas graustu. Vismaz “Darba Uzvaras” redakcijā Igors Movels ar Valerjanu Ivanovu par to nebija runājis. Valerjans gan pieļauj, ka šajā jautājumā Igora Movela domubiedrs varēja būt nu jau nelaiķis Guntis Krūmiņš. Otrkārt Valerjans piebilst, ka 1988. gadā, pārejot uz darbu Rīgā atmodas sākuma gados diezgan populārajā žurnālā “Horizonts” (tas iznāca gan latviešu, gan krievu valodā un bija izplatīts arī Krievijā), viņa pirmais raksts, kura tematu ierosināja žurnāla redakcijā, bija par Jelgavas pareizticīgo baznīcas saistību ar Frančesko Bartolomeo Rastrelli. “Tas temats bija aktuāls. Es braucu uz Rundāli intervēt Imantu Lancmani. Valdu Vilīti gan ne,” atceras Valerjans Ivanovs. Var piebilst, ka tolaik “Horizonta” redakcijā apgrozījies arī Jevģeņijs Vostruhovs, kurš kā komunists bija iesaistīts “Horizonta” partijas šūniņā.
Maršals neļāvis šaut uz dievnamu
Cik tam var ticēt, bet saistībā ar Sīmaņa un Annas pareizticīgo baznīcu Jevģeņijs Vostruhovs ir pierakstījis Padomju Savienības maršala Ivana Bagramjana atmiņas (tās lasāmas minētajā 2009. gada publikācijā). No vēstures zināms, ka Bagramjans komandēja padomju armijas 1. Baltijas fronti, kas 1944. gada 30. jūlijā ieņēma Jelgavu. Tad nu 1980. gadā, kad Bagramjans viesojies Rīgā, Jevgeņijs Vostruhovs viņu intervējis un jautājis: “Kuras kaujas Latvijā bija pašas smagākās?” Maršals atbildējis: “Laikam gan kaujas par Jelgavu.” Tālāk karavadonis stāstījis: “Dzelzceļa staciju un tai blakus esošās ielas ieņēmām triecienā. Hitlerieši ar mīnmetēju šāva no pareizticīgo baznīcas zvanu torņa. Mēs to varējām iznīcināt ar artilērijas uguni. Taču tad ciestu apbrīnojami skaistais dievnams. Karā es ievēroju noteikumu: “Ja ir iespējams izglābt svētvietu, tad tas ir jādara. Kāds desmits drosminieku nemanot pielīda pie katedrāles un pēkšņā uzbrukumā fašistus iznīcināja.” Tālāk Jevģeņijs Vostruhovs piebilst, ka pareizticīgo katedrāle bija gandrīz vai vienīgā ēka, kas palika vesela Jelgavas kaujās. Viņš piemin arī to, ka vēl šobaltdien pie ieejas katedrālē ir palikušas divas iedobes, kur bija domāts ievietot sprāgstvielu.
Šīs iedobes baznīcas biezajos mūros atceras arī inženieris biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs Jānis Āboliņš, kas pusaudža gados dzīvoja šajā apkārtnē. Turpat blakus mētājies nolauzts pneimatiskais urbis, kas liecina par to, ka dievnama grausta novācēji nav strādājuši ar prātu.
