Ziņa par to, ka vecais bītls Pols Makartnijs sarakstījis simfoniju, pirmajā brīdī pārsteidza.
Ziņa par to, ka vecais bītls Pols Makartnijs sarakstījis simfoniju, pirmajā brīdī pārsteidza. Tā arī tika pasniegta kā sensācija, kaut arī pasūtīta – izrādījās, ka šāds darbs ierakstu firmas EMI 100 gadu jubilejai par godu bijis P. Makartnijam pasūtīts jau sen. Taču gaidīts tika kaut kas «vēberiski popsīgs».
Nu Pola Makartnija simfoniskā poēma «Standing Stone» ir iznākusi, un tā klausītāju šokē otrreiz. Ne vēsts no popmūzikas, ne vēsts no Makartnija, kuru pazinām līdz šim. Patiess akadēmiskās mūzikas sasniegums, kas, nudien, brīžiem aizrauj elpu. Pārsteidz gan kompozīcija, gan tās izpildījums, gan reti veiksmīgs kora dziedājuma izmantojums tādā simfoniskā darbā.
1993. gadā EMI Klasiskās mūzikas nodaļas vadītājs Ričards Liteltons vienojās ar Polu par šāda nopietna jubilejas darba uzrakstīšanu. Visus šos četrus gadus komponists turpināja cītīgi strādāt, talkā aicinādams talantīgākos akadēmiskās mūzikas izpildītājus un diriģentus. Interesanti, ka, pēc P. Makartnija vārdiem, viņš šā darba tapšanas laikā atklājis, ka sintezators nebūt vēl nav tik pilnīgs instruments, kā to pasaulē uztver, tādēļ bieži vien komponēšanas gaitā viņš «taustiņdēlim» sacījis ardievas. Par savas simfoniskās poēmas izpildītājiem sers Pols Makartnijs kā ierakstā, tā pirmatskaņojumā izvēlējās Londonas Simfonijas orķestri, Londonas Simfonijas kori, bet pats poēmu uzrakstīja arī dzejā (kas pievienota simfonijas diskam). Diska noformējumus rotā Lindas Makartnijas foto.
P. Makartnija darba pirmatskaņojums notika 14. oktobrī Londonā «The Royal Albert Hall» zālē (biļešu cenas svārstījās no 10 līdz 125 mārciņām). ASV šā darba pirmatskaņojums bija šonedēļ 19. novembrī Ņujorkā «Carnegie Hall» zālē. Iespējams, drīz šo darbu varēsim dzirdēt «dzīvajā» izpildījumā arī Latvijā.
Pola Makartnija simfoniskā poēma «Standing Stone» (latv. «Stāvošais akmens» jeb «Monolīts») ir četrdaļīgs aptuveni 75 minūšu garš skaņdarbs simfoniskajam orķestrim ar kora balsīm (ierakstā tika iesaistīts apmēram 300 izpildītāju), samērā dinamisks un romantisks. Darba tapšanā autors bijis īstens savas dzimtenes patriots, jo iedvesmu smēlies no senajiem ķeltu monolītiem, kādi sastopami daudz kur Britānijā un Īrijā. Akmens jau pats par sevi ir filosofijas vērts priekšmets, kur tad vēl simfonija!
«Līdztekus mūzikai uzrakstīju poēmu, kurā centos aprakstīt, kā ķelti tiekušies izdibināt dzīvības izcelšanos un mistiskā cilvēka pastāvēšanu. Taču ar visu programmatisko gatavošanos zinu, ka šī mūzika pastāv vienotā veselumā pilnīgi atsevišķi no uzrakstītās poēmas,» rakstīja P. Makartnijs šāgada vasarā.
