Mūsu novada zinātnieku un dzejnieku saimē redzamu vietu ieņem filologs, profesors Kārlis Straubergs, kuram šogad apritētu 110 gadu.
Mūsu novada zinātnieku un dzejnieku saimē redzamu vietu ieņem filologs, profesors Kārlis Straubergs, kuram šogad apritētu 110 gadu.
K.Straubergs dzimis 1890. gada 14. jūnijā Džūkstes pagasta Liel-Staģu mājās. Mācījies vietējā pagasta skolā, pēc tam – Jelgavas Aleksandra skolā un Jelgavas Klasiskajā ģimnāzijā, kuru beidzis ar zelta medaļu. 1911. gada rudenī iestājies Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas klasiskajā nodaļā, studējis Maskavas Arheoloģijas institūtā, 1919. gada aprīlī atgriezies Rīgā. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un vairākiem ārvalstu ordeņiem.
K.Straubergs rakstījis par latviešu mitoloģiju un tautas ticējumiem grāmatās, žurnālos un konversācijas vārdnīcā. Kopš 1929. gada vadījis folkloras krātuvi. Pagātni pētīdams, K.Straubergs iekļāvies sabiedriskajā dzīvē – bijis izglītības ministrs, mākslas departamenta direktors, rosīgi darbojies dažādās biedrībās un universitātes padomē. Folkloras un etnogrāfijas jomā K.Strauberga veikums ir grāmatas «Latviešu buramie vārdi» (1939 – 1941), «Latvijas mitoloģija» (1934), kā arī «Latviešu tautas paražas». Kopā ar brāli Jāni sarakstījis Džūkstes un Bērzes pagasta vēsturi. Viņš bija ievērojams grieķu un latīņu klasiķu tulkotājs. Pazīstamākie Kārļa Strauberga tulkojumi – Eshila «Saistītais Prometejs» (1919), antoloģija «Grieķu lirika» (1922), «Horācija dzejas» (1924). Viņš rakstījis ne tikai apcerējumus par antīko literatūru, kas sakopoti grāmatā «Antīkā pasaule» (1924), bet arī dzeju. Daļa no viņa lekcijām apkopota grāmatā «Romiešu literatūra» (1922).
1944. gadā K.Straubergs emigrēja uz Zviedriju, kur bija Latviešu nacionālā fonda valdes priekšsēdētājs.
