Kad vasarīgais laiks tik ilgstoši karsē, ikvienam gribas atrast veidu, kā atveldzēties, meklējot sev piemērotāko – jūras krastā, pie upes vai ezera.
Tā arī mēs, sagaidījuši ilgi kāroto atvaļinājumu, karstajā laikā dodamies pie ūdeņiem. Mūsu izvēle šogad ir Usmas ezers un tā apkārtne.
Piektais lielākais Latvijā
Reti kurš nav bijis pie Usmas ezera vai vismaz dzirdējis par to. Usmas ezers ir ļoti populāra atpūtas, makšķerēšanas un burāšanas vieta Latvijā. Ar katru gadu apmeklētāju kļūst arvien vairāk – netrūkst ne Latvijas, ne ārzemju tūristu.
Usmas ezers ir piektais lielākais Latvijā, bet pēc ūdens tilpuma ieņem otro vietu. Tā platība ir 37,2 kvadrātkilometri, garums – 13,5 kilometri, vidējais dziļums – 5,4 metri, krasta līnijas garums – 73,6 kilometri. Par to, kā radies ezera nosaukums, ir vairāki stāsti. Vārds “usma” varētu būt cēlies no somu valodas un tajā nozīmē “miglas zeme”, bet lībiešu valodā “uus maa” ir “jaunā zeme”.
Usmas ezeram ir līčainākie un ragainākie krasti, turklāt katram ir savs nosaukums. Var vien pabrīnīties, kurš sadomājis tik jancīgus vārdus – Godeļdanga, Bērzragdanga, Bukdanga, Tīļdanga, Kuņķrags, Ragbrūžrags, Dižgabalrags, Meķgals, Pievdanga, Plēšrags u.c.
Ezers ir arī bagāts ar salām – kopumā tādas ir septiņas. Uz otras lielākās salas atrodas viens no vecākajiem dabas rezervātiem Eiropā – Moricsalas rezervāts, izveidots 1912. gadā. Moricsala nosaukumu guvusi no kāda vēsturiska notikuma, kad 1727. gadā šai vietā uz brīdi no Krievijas karaspēka slēpās Saksijas grāfs Morics, Kurzemes hercogistes troņa pretendents. Lai dabas rezervātā nodrošinātu sugu un biotopu ilglaicīgu aizsardzību, ir izstrādāts Moricsalas dabas aizsardzības plāns, kuru atjaunot paredzēts 2024. gadā, līdz ar to sala nav pieejama apmeklētājiem. Interesentiem Moricsalas ekspozīcija apskatāma Usmas Kristīgajā tautas skolā.
Svin Morica svētkus
Kā katru gadu, arī šogad Usmā notika Morica svētki, jau divdesmitie. Tie tiek svinēti ar dažādām aktivitātēm – notiek sporta spēles, kur iegūst Morica kausu, Morica zivju zupas vārīšana, bērnu atrakcijas, un, protams, beigās netrūkst ne zaļumballes, ne salūta. Vietējie iedzīvotāji piedalās aktīvi un tūristus uzņem kā savējos, pieraduši pie viesiem, jo tā ir viņu ikdiena vasarā.
Usmas ezerā ietek 10 upes – Mežupīte no Tīrukšu ezera, Godele, Melncelma un citas, taču iztek tikai Engure, kas ietek Puzes ezerā. Pa Engures upīti arī mēs devāmies ar laivu pamakšķerēt un baudīt krāšņo dabu. Laivojot paveras brīnumaini skati, sajūta, ka tu būtu nonācis pasaku mežā, lūzuši koki aizsprosto vieglo laivošanu, nākas pacīnīties, atbrīvojot sev turpmāko ceļu. Ūdensrozes, spāru lidojumi, un te pēkšņi pieķeras līdaka, kas liek sarosīties. Nu pēc mierīgās baudpilnās laivošanas emocijas ir uzvilktas, saspringums, koncentrēšanās … Cik liela, vai nenorausies… un, jā, zivs ir laivā – 1,4 kg smaga!
Desuciema zoodārzs
Blakus Usmas ezeram Desuciemā ir jauks mini zoodārzs “Lejnieki”, kur mīt gan mājdzīvnieki, gan dažādi eksotiski radījumi. Saimnieks ir ļoti vienkāršs un pozitīvs, īpaši lepojas ar izveidoto putnu dārzu, kurā var sastapt jakobīņu baložus, pāvus, fazānus un citus neparastus putnus. Dārzā brīvi var pārvietoties, staigājot kopā ar dažādajiem spārnaiņiem. Zālē atrodam pāva spalvu, kas ir retums, jo saimnieks, kad pāvs met asti, cenšas spalvas savākt, lai varētu tirgot tūristiem kā suvenīrus papildu peļņai, ko savukārt var ieguldīt saimniecības uzlabojumos. Zoodārzā ir arī trušu būrīši, īpaša māja meža murkšķim, kurš gan šoreiz nebija noskaņots labvēlīgi, tikai pašās beigās izlīda, lai jau nu viņu apskatām. Visu zoo apmeklējuma laiku mūs pavadīja ļoti mīlīga peruāņu minicūka Pepe, kuru droši varēja paglaudīt. Aiz sētas bija apskatāmi Šetlandes poniji, aitas, kaziņas, āzis.
Netālu no saimniecības atrodas lielais grāvis, kurā mīt bebri, un tā ir lieliska iespēja pavērot šos interesantos dzīvniekus viņu dabiskajā vidē.
Saimnieks arī piedāvā apmeklēt krāmu muzeju, kur apskatīt dažādas vēsturiskas sadzīves lietas no Ulmaņa laikiem līdz pat PSRS sabrukumam. Muzejā iekārtota bibliotēka, ko gribētāji var izmantot. Kā arī istabiņa ar senlatviešu gultu jaunajam pārim. Diezgan bieži vasarā tiek pieteiktas kāzu svinības, kad tiek klāti galdi, sabrauc viesi un kāzas tiek svinētas pēc senlatviešu tradīcijām.
Muzeju joprojām papildina, kāds uzdāvina vai atved kādu senu mantu. Taču pamazām kolekcijai pievienojas arī pa dažai mūsdienu lietai. Kā atzīst saimnieks – pēc tam tā arī būs pagātne un lietām būs cita vērtība. Īpaši viņam pašam patīk saglabātie zirgu iemaukti, segli, dažāda veida rati, arkli, motortehnika – mopēdi, auto u.c. Saimnieks naudu senlietu pirkšanā gan īpaši neiegulda, jo uzturēt dzīvniekus un kopt sētu jau ir pietiekami lielas izmaksas. Izdzīvot grūti, apmeklētāju maz, jo nu visi skrienot uz mini zoo, kur lamas, kamieļi un dažādi citi ievesti dzīvnieki, taču viņš nolēmis turpmāk vairāk pievērsties tieši putniem un lauku sētas iemītniekiem.
Pēc zoo apmeklējuma dodamies uz jahtkluba piestātni, kas iekārtota apmēram 50 laivām. Ir iespēja pavadīt laiku izbraucienā ar airu laivu, SUP dēli vai kanoe, kā arī izbaudīt braucienu ar kuģīti “Grāfs Morics”. Ierīkota skaista peldvieta, padomāts arī par sporta aktivitātēm. Velocienītājiem ir iespēja apbraukt apkārt Usmas ezeram, kur pa meža un maziem lauku ceļiem izveidots maršruts 55 kilometru garumā. Mums nebija padomā pieveikt velomaršrutu, tāpēc tālāk dodamies uz Usmas ezera ziemeļaustrumu krastu, kur nepilnu kilometru no ezera 58 metrus virs jūras līmeņa atrodas Ūdru kalns. Kalna galā paceļas 26 metru augsts tornis. No torņa skatu laukuma paveras lieliska ainava – var redzēt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus.
Tās ir skaistas vietas, ko vajadzētu ieplānot apskatīt. Tas neprasa tik daudz laika kā tālie ceļojumi, un izbraucienu var ieplānot arī brīvdienās, nemaz neizmantojot atvaļinājumu.
