Jelgavas Vecpilsētas ielas svētkos akcents tiks likts gan uz vēsturisko apbūvi, gan uz ielas attīstības iespējām.
Ieskats vismaz gadsimtu tālā pagātnē, senā koka arhitektūra un arheoloģiskie atradumi, amatnieki, tirdziņš, jūgendstila tērpi un šī rudens mode – tas viss savīsies Vecpilsētas ielas svētkos, kas Jelgavā norisināsies 15. septembrī no pulksten 12 līdz 16.
Stāstīs, kas paveikts pa gadu
Svētkus tradicionāli organizē Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar Jelgavas Latviešu biedrību. “Šis gads Latvijai un līdz ar to arī Jelgavai ir ļoti nozīmīgs saistībā ar svarīgiem vēsturiskiem notikumiem. Eiropā tas ir pasludināts par Kultūras mantojuma gadu, akcentējot uzmanību uz vēsturisko apbūvi, kas ir visgrūtāk saglabājama. Arī tāpēc visi mūsu pasākumi, sadarbībā ar Jelgavas domi turpinot iepriekšējos gados iesākto, ir vērsti uz to, lai tuvinātu sabiedrību šiem objektiem,” stāsta sabiedriskā darbiniece un Jelgavas Latviešu biedrības kultūras darba koordinatore Maija Kravinska.
Vecpilsētas ielas svētki Jelgavā pirmo reizi notika 2013. gadā, kad sākts pastiprināti pievērst sabiedrības uzmanību pilsētas vēsturiskajai apbūvei. Pēc Jelgavas Latviešu biedrības iniciatīvas izveidojusies Vecpilsētas ielas kvartāla biedrība, kas apvieno tur esošo objektu īpašniekus, kuri arī ir ieinteresēti vietējo vērtību saglabāšanā un popularizēšanā. Katros Vecpilsētas ielas svētkos, piesaistot profesionālus speciālistus, sabiedrība tiek informēta, kas jauns ielas attīstībā. Arī šogad svētku dalībnieki varēs redzēt, kā pavirzījusies uz priekšu ielas 14. nama, kur plānots ierīkot Restaurācijas centru, atjaunošana, un iepazīties ar izstrādāto vīziju par kvartāla attīstību.
Lai sniegtu profesionālu un dziļāku izpratni par Vecpilsētas ielas kvartāla vēsturi un restaurāciju, svētku rīkošanā Jelgavas Latviešu biedrība uzaicinājusi arhitekti Liesmu Markovu, kurai ir bagāta pieredze Rīgas un Jelgavas vēsturiskās apbūves jautājumos. L.Markova ir jelgavniece, un sadarbība ar biedrību viņai izvērtusies jau vairākkārt. Iepriekšējos gados svētkos dalīties pieredzē bija uzaicināti arī speciālisti no Kuldīgas un Tukuma, kur šādi restaurācijas centri jau darbojas. Piemēram, Kuldīgas centrā ikviens var ierasties ar sava īpašuma senajiem koka logiem un pats meistara vadībā tos restaurēt. L.Markova atzīmē – šajā ziņā Kuldīga ir labs piemērs Jelgavai, ka vecos logus var arī atjaunot, nevis vienmēr nomainīt pret plastmasas. Pērn Vecpilsētas ielas svētkos interesenti varēja iemēģināt roku Jelgavas pils logu restaurācijā.
Krāsns podiņi un sienu zīmējumi
Pagājušā gada Vecpilsētas svētkos tika uzsvērts, ka ēkas numur 14 restaurācijas projekts jau ir izstrādāts, to prezentēja arhitekts Ēriks Cērpiņš. Tā kā ēka bija avārijas stāvoklī, to apskatīt no iekšpuses gan nebija iespējams. Laiks rit uz priekšu, un šovasar ēkās Vecpilsētas ielā 14 un blakus esošajā Krišjāņa Barona ielā 50 sākušies atjaunošanas darbi, ko veic būvuzņēmējs SIA “ReRe meistari”. Pirmais lielais darbs ir ēku nostiprināt, otrais – iztīrīt no sadzīviskajiem gružiem. Arheoloģisko uzraudzību un izpēti vada Andris Tomašūns. Iepriekšējā izpēte veikta 80. gados, toreizējā situācija tiek salīdzināta ar šodienu, tai skaitā, vai, piemēram, ir saglabājušies pirms trīsdesmit gadiem atrastie dekoratīvie sienu krāsojumi. Šovasar darbu gaitā atrasti vairāki interesanti priekšmeti, piemēram, baroka laika krāsns podiņu lauskas. Kā norāda L.Markova, Jelgavai tie ir lieli atradumi. Melnie krāsns podiņi liecina, ka ēkā nav dzīvojuši gluži nabadzīgi cilvēki, jo podiņi ir ar smalku dekoru. Uzieti arī glazēti balti podiņi, kā informē A.Tomašūns, arī monētas, trauku un pīpju lauskas. L.Markova norāda, ka pēc atradumiem konkrētajā mājā varam spriest par tās sadzīvi, un tā ir vērtīga informācija.
L.Markova stāsta, ka šoreiz Vecpilsētas ielas svētkos primāri uzsvars tiks likts uz to, kas jauns pa gadu noticis ielas 14. namā. Lai arī ēkā rit būvdarbi un piekļuve tai nebūs ļauta, ieskatu gūt varēs prezentācijas materiālā uz ekrāna. Tāpat būs iespēja savām acīm apskatīt atrastos priekšmetus. “Tas varētu būt stimuls tiem, kas dzīvo šādās vecās mājās ar vēsturi, pievērst uzmanību atradumiem. Kādreiz varbūt šķiet, ka tā ir tikai nenozīmīga lauska, kas tiek izmesta ārā. Taču varbūt tiek atrasts kaut kas nenovērtējams, kas ir tikai vienā eksemplārā. Gribētu mudināt, lai cilvēki ir uzmanīgi ar to, ko ēkas slēpj sevī,” teic L.Markova. Atrastie priekšmeti vēlāk būs apskatāmi izveidotajā Restaurācijas centrā.
Otrs akcents svētkos būs likts uz ielas pretējā galā esošo ēku – namu Vecpilsētas ielā 2. Arī to ir iegādājusies Jelgavas dome, un svētkos būs iespēja iepazīties ar tā attīstības plānu. Pirms vairākiem gadiem Vecpilsētas ielas svētku laikā, izmantojot uzņēmuma “Caparol” sagādātās krāsas, tapa bērnu zīmēti dekoratīvi logu vairogi, ar ko tika aizpildīti tukšumi ēku logos. Šogad uzņēmums svētkos stāstīs par speciālu Vācijā izstrādātu materiālu līniju restaurācijai. Uzņēmuma produkciju izmanto arī Jelgavas pils atjaunošanā, un daži produkti ir unikāli – radīti tieši pils projektam.
Bārdu dzīs vienmēr
Uzburot ne tikai vēsturisko atmosfēru, bet arī nākotnē iecerēto, svētkos Vecpilsētas ielā iemājos amatnieki. Pirms simt un vairāk gadiem bija ierasts, ka ēku otrais stāvs tika atvēlēts dzīvošanai, bet pirmajā strādāja meistari – skārdnieks, kalējs, bārddzinis, frizieris, šuvēja. Tad nu arī svētkos ielā būs sastopami dažādi meistari, kas pa atslēgas caurumu ļaus ielūkoties kādreizējā sava amata ikdienā. Varēs vērot darbībā kalēju, bārddzini, izmēģināt 20. gadsimta sākuma šujmašīnu. Teju visi meistari ir jelgavnieki. L.Markova piemetina, ka svētku viesi varēs baudīt arī dažādus dzērienus un konditorejas “Putni” sarūpētos gardumus. Par atmosfēru gādās arī ielu muzikanti. Tāpat darbosies Lietuvas amatnieku tirdziņš, savu artavu ielicis arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Tā kā Restaurācijas centrā strādās sava amata meistari, pasākumā uzaicinātas piedalīties arī trīs mācību iestādes – Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums un Jūrmalas Profesionālā vidusskola. “Jaunatnei vajadzētu saprast, ka amatniecībai ir perspektīva. Ir amati, kas pastāvēs vienmēr, – bārda būs jādzen, kamēr vien uz zemeslodes būs cilvēks, tāpat būs vajadzīgs, ko vilkt mugurā un aut kājās. Ir arī jāzina, kā to darīja kādreiz, lai saprastu, kā to darīt šodien,” tā L.Markova.
Dāmas kleitās un cepurēs
Pasākuma kulminācija būs modes skate, ko būs sarūpējis Rīgas Jūgendstila centrs un apģērbu dizainere Guna Stikāne. Kā norāda L.Markova, jūgendstila tērpi šūti pēc senu piegrieztņu parauga, piemeklējot arī tam laikam atbilstošus izejmateriālus. Pēc arhitektes domām, šī pašlaik ir Latvijā spēcīgākā jūgendstila tērpu kolekcija. Modeļi izkopuši arī laikmetam atbilstošu gaitu un uzvedību. Savukārt šodienas modi pārstāvēs G.Stikāne ar savu rudens kolekciju “Nospiedums”. Interesanti, ka modeles būs jelgavnieces, kam tā būs pirmā šāda pieredze un kuras visas vieno kaut kas īpašs. Kas tas ir, saglabājot intrigu, ikviens aicināts uzzināt pats. Bet Jelgavas nākotnes modi pārstāvēs bērni. Divi ir Vecpilsētas ielas iemītnieki, pārējiem Vecpilsētas ielā dzīvo kāds radinieks.
L.Markova stāsta, ka svētkos tiks izcelts Vecpilsētas ielas kolorīts. “Vēlamies, lai iela nav sastingusi pagātnē vai būtu pārmoderna, jo tad tā vairs nebūs Vecpilsētas iela ar savu šarmu. Protams, šodiena ir un būs klātesoša, bet gaisotni, kas piemīt šādām ielām, jācenšas saglabāt,” viņa rezumē.
Piebilstams, ka bērni un jaunieši no piecu līdz 15 gadu vecumam vēl līdz 7. septembrim aicināti piedalīties zīmējumu konkursā “Mana Vecpilsētas iela”, zīmējot to savā redzējumā pirms simt gadiem, šodien vai pēc simt gadiem. Visi Sabiedrības integrācijas pārvaldē iesniegtie darbi (A4 vai A3 formāts) pasākuma dienā norises vietā būs skatāmi izstādē. Labāko darbu autori saņems Jelgavas Latviešu biedrības sarūpētas balviņas. Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža stāsta, ka līdz šim iesniegtajos darbos bērni biežāk rādījuši, kādu Vecpilsētas ielu viņi vēlētos redzēt nākotnē, un aicina ikvienu mazo jelgavnieku piedalīties konkursā. Viņa arī uzsver, ka šī gada Vecpilsētas ielas svētku mērķis ir izglītot, sekmēt lokālpatriotismu, jaunākās un vecākās paaudzes sadarbību un saglabāt Vecpilsētas ielas kvartāla kultūrvēsturisko vērtību.
