Jaunbērze vēl ir pavisam jauns pagasta nosaukums, kas pirmoreiz parādījies 1990. gadā. Līdz tam Jaunbērze šķelta, dalīta un piedēvēta dažādām vietām – Bērzei, Džūkstei, Sīpelei, Bērzmuižai, Pienavai.
Jaunbērze vēl ir pavisam jauns pagasta nosaukums, kas pirmoreiz parādījies 1990. gadā. Līdz tam Jaunbērze šķelta, dalīta un piedēvēta dažādām vietām – Bērzei, Džūkstei, Sīpelei, Bērzmuižai, Pienavai.
Arī kā apdzīvota vieta tā veidota mākslīgi – pēckara laikā tur uzcelts cietums – darba nometne nodokļu nemaksātājiem. Šiem cilvēkiem vajadzēja dot darbu, un tāpēc veidojās saimniecība. Arī karš bija darījis savu – tagadējā Jaunbērzes apkaimē pavisam maz kas palicis no vēsturiskām vietām. Iedzīvotāji bija aizgājuši bēgļu gaitās, tādēļ pēc kara Jaunbērzes pusē veidojās pavisam cita sabiedrība. Nostabilizējās padomju saimniecība «Bērze». 1990. gadā, veidojot pagastus, radās Jaunbērze, bet kolhozs ātri vien pajuka. Daļa ļaužu atgriezās dzimtajā pusē, lai apsaimniekotu mantotās zemes platības, citi atkal mēģināja glābt plaši izsaimniekoto kolhozu. Radās vairākas zemnieku saimniecības, paju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību.
Diemžēl arī Jaunbērzi smagi iespaidojusi lauksaimniecības situācija valstī – daudzas zemnieku saimniecības panīkušas.
Sākās otra galējība – daļa zemnieku, zaudējuši pēdējo cerību, pārdeva savus īpašumus ārzemju firmām, kas Dobeles rajonā nav retums. Līdz ar to zaudētāji ir visi – vietējiem cilvēkiem nav darba, jo šajās firmās strādā svešinieki, pašvaldībai iet secen ienākumu nodoklis, ļaudis kļūst pesimistiski… Vienīgi Jaunbērzes zemīte ir apstrādāta un lauki zeļ, bet vietējo zemnieku palicis diezgan maz.
