Jaunbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Silvija Jansone stāsta, ka pašvaldība nolēmusi turēties patstāvīgi, kamēr vien būs iespējams, bet pret sadarbību gan iebildumu neesot.
Jaunbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Silvija Jansone stāsta, ka pašvaldība nolēmusi turēties patstāvīgi, kamēr vien būs iespējams, bet pret sadarbību gan iebildumu neesot.
Pašlaik pagastam iet visai smagi, jo budžeta līdzekļu pietiek tikai pašiem nepieciešamākajiem uzturēšanas darbiem, par jaunām iecerēm runāt ir grūti.
– Gan iedzīvotājiem, gan iestādēm ir lieli parādi par komunālajiem pakalpojumiem, nav samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis, nav veikti savstarpējie norēķini starp skolām. No tā cieš pagasts – nevaram atļauties visu, kas būtu vajadzīgs, – saka priekšsēdētāja.
Jaunbērzes pagasts ir iesaistījies sadarbības padomē «Bērzes krasti», kur ietilpst arī Bērzes, Glūdas un Līvbērzes pagasts.
– Ģeogrāfiski vistuvāk esam Līvbērzei, tāpēc arī ciešāka sadarbība ir tieši ar to. Bērze un Glūda mūs saista mazāk. Tukuma rajons par mums izrādījis visai maz intereses, lai gan arī tas ir ļoti tuvu, – stāsta S.Jansone.
Sadarbības padomes ietvaros pagastam ir iespēja vairāk aizstāvēt projektus.
– Skaidrs, ka ar mazām vienībām vairs neviens nevēlas runāt – nākotne ir lielākām teritorijām. Lauciniekiem vispār klājas grūtāk, jo projektu rakstīšana prasa daudz darba un zināšanu, kā mums nereti trūkst. Varam būt pateicīgi līvbērzniekiem, jo viņi ir kā skolotāji, no kuriem daudz esam guvuši. Nellija Empele ir ļoti apņēmīga priekšsēdētāja, kas dod spēku pārvarēt pirmās neveiksmes, – tā S.Jansone.
Jelgavas rajons Jaunbērzi piesaista diezgan lielā mērā. Veidojoties reģionam, vairākas instances jāmeklē Jelgavā. Iedzīvotāji bieži brauc arī uz tirgu, kur izvēle lielāka, daži uz pilsētu dodas darba meklējumos. Pirms kāda laika pagastļaudīm ar sabiedrisko transportu daudz vieglāk bija nokļūt Jelgavā nekā Dobelē, tagad gan situācija nedaudz mainījusies.
Pašvaldība iedzīvotājiem spēj palīdzēt visai maz, jo naudas nepietiek. Nākotnes plāni vairāk saistīti ar sadarbības padomi – plānots veidot četru pagastu kopēju ūdenssaimniecības tīklu.
Pagaidām gan pagasts domā tikai par sadarbību, apvienošanās varētu notikt tikai piespiedu kārtā.
– Mēs, tāpat kā citi, baidāmies kļūt par nomali, taču saprotam, ka kādam vienmēr par tādu būs jāpaliek. Ļaudis jau ir pieraduši, ka reformas neko labu nenes. To sauklis it kā ir «tuvāks ceļš pie cilvēkiem», bet vienmēr iznāk otrādi, un tas mūs arī baida, – atzīst priekšsēdētāja.
