Romāns “Domina”, par kura varoņiem un notikumiem, radītajām noskaņām un pārdomām vēlos dalīties, ir jaunās angļu rakstnieces Lisas S.Hiltones pirmās grāmatas “Maestra” turpinājums, tāpēc lasītājiem, kuri jau iepazinuši galveno varoni Džūditu Rešliju, būs jo īpaši interesanti sekot viņas dzīves līkločiem.
Jaunā sieviete, būdama mākslas pasaules cienītāja un pazinēja, beidzot ir spējusi iegādāties dzīvokli Venēcijā, atvērusi savu galeriju. Īstenojusi pašas reiz bērnu un jaunības dienās izvirzītos mērķus par greznu un pārtikušu dzīvesveidu. Ar savām prāta spējām, neatlaidību un seksualitāti spējusi apmierināt sevī mītošās estētes vajadzības. Džūdita lieliski iekārtojusi sava mitekļa interjeru, izmantojot izsmalcinātus un ļoti kvalitatīvus dizaina elementus. Apģērbs, apavi, aksesuāri, kosmētikas piederumi ir visdārgāko un pieprasītāko zīmolu radīti. Varbūt tāpēc ik pa brīdim, gandrīz katrā trešajā grāmatas lappusē, pavīd mūsdienu bagāto ļaužu aprindās iecienīto modes namu vārdi, kā, piemēram, “Chanel”, “Missoni”, “Rosamosario”, “Prada”.
Tomēr ne viss ir tik vienkārši un apskaužami, kā šķiet pirmajā mirklī. Galvenā varone par savu ārēji bezrūpīgo un skaisto dzīvi maksā ar emocionālu balansēšanu uz naža asmens. Viņai nākas melot, izlikties par to, kas patiesībā nav, brīžiem kļūstot par Elizabeti, kā arī sanāk pat nogalināt vairākus cilvēkus, kuri tādā vai citā mērā bijuši līdzzinātāji viņas noslēpumos.
Galvenās varones noslēpumi saistīti ar mahinācijām gleznu un citu mākslas priekšmetu pārdošanā, kur viņa uzdrošinās stāties ceļā oligarhiem (īpaši krievu tautības) un ap viņiem izveidotā cilvēku tīkla pārstāvjiem, kuri negrasās piedot un aizvērt acis uz Džūditas izdarībām. Līdz šim jaunajai sievietei allaž izdevies kontrolēt situāciju, bet, iesaistoties mahinācijā ar slavenā itāļu mākslinieka M.M. da Karavadžo gleznas viltojumu, viņa pakļauj sevi nopietnām briesmām.
Lai netiktu nogalināta, daiļava ir spiesta apceļot vairākas pasaules pilsētas – Parīzi, Belgradu, Londonu –, mēģinot sadzīt pēdas mākslas priekšmetam, kura cena ir viņas pašas dzīvība. Azarts un dzīves alkas tomēr ir tik lielas, ka meklējumos un afērās tiek izmantoti visi līdzekļi, kas sevi attaisno, proti, maskēšanās, sekss, nauda, viltus solījumi un pat slepkavības.
Džūditai nākas saskarties ar spēcīgiem pretiniekiem vārda tiešajā un pārnestajā nozīmē. Tie ir gan aizspriedumi un stereotipi par noteiktu tautību, netradicionālu seksuālo orientāciju ļaudīm, oligarhiem un noziedzīgu grupējumu vadītājiem, kā arī korumpētiem policistiem. Īsāk sakot, cilvēkiem, kuri dzīvības un nāves rotaļu uztver kā ikdienišķu normu un neko vairāk.
Tomēr vislielākā cīņa galvenajai varonei jāizcīna pašai sevī, pārvarot bailes, nepatiesības slogu. “Kāpēc es biju uzsākusi visu šo nedrošo pasākumu? Lai kādu pasargātu? (..) Jermolovs bija man atņēmis būtiskāko, kas man jebkad piederējis. Tā nebija nedz nauda, nedz mana galerija. Jermolovs redzēja man cauri, cauri manām biezajām bruņām, kuras tik ilgi biju audzējusi.”
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
