Ar trešās personas jeb SIA “Auras centrs” noraidījumu tiesnešiem sākās sēde Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, kur pēc būtības tika izskatīta Cukura ielas apkārtnes iedzīvotāju grupas, biedrības “Jelgavas attīstībai” un biedrības “Direct Impact” prasība pret Jelgavas pašvaldību atcelt būvatļauju lielveikala “Depo” būvei Cukura ielā 2.
SIA “Auras centrs” pārstāvis advokāts Henrihs Damroze, pamatojot noraidījumu, minēja, ka tiesa nav objektīva un pieaicinātajam lietpratējam Latvijas Arhitektu savienībai nav uzdoti visi SIA “Auras centrs” interesējošie jautājumi. Tomēr tiesneši Mārtiņš Birkmanis, Sanita Ozola un Aldis Vīksna sevi neatstādināja no lietas izskatīšanas. Tādējādi tiesas sēde turpinājās un, noslēdzot debates, nonāca līdz tam, ka atliek vien gaidīt tiesas spriedumu, kura pasludināšana tika nolikta uz 26. septembra pēcpusdienu.
Ar to visdrīzāk tiesāšanās nebeigsies, jo gan prasītāju pārstāvis advokāta palīgs Mārtiņš Daģis, gan SIA “Auras centrs” pārstāvis teica, ka sev nelabvēlīgu spriedumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdē piedalījās arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (agrāk Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) pārstāve Elvīra Matrova, kas sacīja – viņai ir žēl Jelgavas, jo ar šādu lielveikala būvi tiktu bojāta pilsētas kultūrvide. Tiesiskajā strīdā kā lietpratējs bija pieaicināta arī Latvijas Arhitektu savienība. Tās pārstāvis arhitekts Edgars Bērziņš minēja, ka arī veikals var būt reprezentatīva celtne, un aicināja strīdniekus piekāpties un atrast kompromisu. Uz to biedrības “Jelgavas attīstībai” pārstāvis arhitekts Vents Grietēns atzina, ka šāds biedrības mēģinājums jau bijis, tomēr SIA “Auras centrs” biedrības prasības ignorēja.
Vislielākās diskusijas raisīja lokālplānojumā minētais termins “reprezentatīva celtne”, ko katra puse skaidroja citādi. Pēc prasītāju domām, Lielupes krastā būtu jāatrodas celtnei, kas reprezentē visu pilsētu, savukārt atbildētāja – Jelgavas dome – norādīja, ka tas attiecināms tikai uz konkrēto zemesgabalu. Tiesu debatēs Jelgavas Būvvaldes vadītāja Inita Dzalbe minēja, ka, ierakstot Cukura ielas 2 lokālplānojumā prasību pēc reprezentablas, arhitektoniski augstvērtīgas būves, pašvaldības speciālistu doma bija nepieļaut šajā vietā tipveida lielveikalu. SIA “Auras centrs” to sākumā nepieņēma un iesniedza prasību pret Jelgavas domi tiesā. Taču vēlāk, iesaistot Latvijas Arhitektu savienību, tika sarīkots skiču konkurss, kura rezultāts tika pasniegts kā oriģināla, glīta un dārga, lokālplānojuma prasībām atbilstoša būvniecības iecere.
Tāpat I.Dzalbe uzsvēra, ka izsniegtā būvatļauja neparedz būvniecības sākumu, bet tikai “zaļo gaismu” projekta izstrādei, kas pēc tam tiks vērtēts un analizēts, vai atbilst lokālplānojumam un citiem normatīvajiem dokumentiem.
“Auras centra” pārstāvis H.Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim Jelgavas pilij ir noteikta 100 metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. “Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājoša institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,” sacīja H.Damroze. Viņš piebilda, ka “Auras centrs” nebūtu šo zemi pircis, ja zinātu, ka tā atrodas Jelgavas pils aizsardzības zonā. Tiesvedības dēļ projekta īstenotāji katru mēnesi ciešot vairākus desmitus tūkstošu eiro zaudējumus, taču no būvniecības ieceres atteikties viņi negrasās. Tādēļ tiesāšanās vēl var ilgt gadiem.
Pirms tiesas sēdes pie Administratīvās rajona tiesas Jelgavas nama ar velosipēdiem bija atbraukuši vairāki jelgavnieki, kas ar savu klātbūtni apstiprināja, ka labprāt lielveikalu “Depo” redzētu citā vietā.
