Atbalstām grozījumus Enerģētikas likumā. Jau vairākas valdības Latvijas iedzīvotājiem svarīgus jautājumus izlemj, nenoskaidrojot savas valsts pilsoņu domas un nerēķinoties ar viņu viedokli un vajadzībām.
Atbalstām grozījumus Enerģētikas likumā
Jau vairākas valdības Latvijas iedzīvotājiem svarīgus jautājumus izlemj, nenoskaidrojot savas valsts pilsoņu domas un nerēķinoties ar viņu viedokli un vajadzībām. Nereti tā rīkojas arī Saeima.
Tieši šādiem gadījumiem Latvijas Satversmes sapulce 1922. gadā likumdošanas tiesības tālredzīgi piešķīra ne tikai Saeimai, bet arī Latvijas pilsoņiem un Satversmes 78. pantā noteica, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam Satversmes grozījumu vai likuma projektu, kas prezidentam jānodod Saeimai. Ja parlaments to nepieņem, tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Šāds gadījums ir arī Latvijas tautsaimniecībai un valsts neatkarībai stratēģiski vissvarīgākās nozares – enerģētikas – galvenā uzņēmuma «Latvenergo» privatizācija, kas tiek gatavota, ignorējot sabiedrības viedokli, ka «Latvenergo» jāsaglabā kā nesadalīts valsts uzņēmums.
Ņemot vērā «Latvenergo» īpašo nozīmību valstij, tā privatizācijas lietderība būtu septiņkārt pārsverama pat tad, ja līdz šim privatizācija Latvijā kopumā būtu norisusi sekmīgi un ieguvumi, «Latvenergo» privatizējot, būtu uzskatāmi redzami.
Diemžēl privatizācija realizēta, ignorējot tās pamatjēgu – uzlabot īpašumu izmantošanas efektivitāti. Faktiski privatizācija īstenota kā pašmērķis – atbrīvoties no valsts īpašuma, lai atbrīvotu valsti no tā pārvaldīšanas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tautsaimniecība pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir ne tikai novājināta, kas būtu dabīgi pārejas posmā no sociālisma uz tirgus ekonomiku, bet faktiski ir sagrauta visās nozarēs. Tas savukārt ir cēlonis mūsu ekonomiskā pagrimuma ieilgšanai un sociālajai spriedzei sabiedrībā.
«Latvenergo» privatizācija tiek gatavota, vārdos sakot, ka jālikvidē uzņēmuma monopolstāvoklis, ka tādēļ jāmaina struktūra (tas jāsadala mazākos uzņēmumos) un ka daļēji tiks privatizētas tikai termoelektrostacijas. Bet darbos lielā steigā, nereti ar negodīgām metodēm, soli pa solim tiek darīts viss, kas nākotnē varētu atvieglot uzņēmuma, ieskaitot Daugavas spēkstaciju, pilnīgu privatizāciju.
Šāda divkosīga rīcība, pamatotu privatizācijas lietderības pierādījumu trūkums, enerģētikas speciālistu un zinātnieku ieteikumu un ārvalstu pieredzes ignorēšana rāda, ka «Latvenergo» privatizācija tuvākajos gados nevar būt sekmīgāka par līdzšinējo privatizāciju valstī kopumā. Tā būtībā pierāda, ka nav pamatota pat plānotā uzņēmuma sadalīšana un daļējā privatizācija.
Latvijas Zemnieku savienība uzskata, ka «Latvenergo» privatizācijas laiks vēl nav pienācis un ka valdošo partiju rīcība tā privatizācijas organizēšanā ir negodīga un Latvijai bīstama.
Tāpēc Latvijas Zemnieku savienība atbalsta Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izstrādāto likumprojektu par grozījumiem Enerģētikas likumā, kas novērstu «Latvenergo» sadalīšanu un privatizāciju.
Līdz 30. jūnijam Latvijā notiek Centrālās vēlēšanu komisijas izsludinātā parakstu vākšana par minētā likuma ierosināšanu.
Latvijas Zemnieku savienība aicina Latvijas pilsoņus izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un iet parakstīties par likuma «Grozījumi Enerģētikas likumā», kas aizliedz «Latvenergo» privatizāciju, ierosināšanu.
