Jaunākie dati liecina, ka šā gada četros mēnešos Jelgavas iedzīvotāju parāds STU par piegādāto siltumenerģiju palielinājies par 150 614 latiem un sasniedz 3 247 632 latus.
Jaunākie dati, kas nonākuši «Ziņu» rīcībā un ko apstiprina arī Domes Revīzijas komisijas veiktā pārbaude, liecina, ka šā gada četros mēnešos Jelgavas iedzīvotāju parāds STU par piegādāto siltumenerģiju palielinājies par 150 614 latiem un sasniedz 3 247 632 latus.
Spriežot pēc Siltumtīklu papīriem, 1999. gadā iedzīvotāju parāds audzis par 140 909 latiem jeb vidēji par 11 742 latiem mēnesī, šogad – vidēji par 37 653 latiem mēnesī. Tātad parādu iekasēšanas efektivitāte samazinājušies 3,2 reizes.
STU Abonentu daļas uzskaitē šā gada 1. maijā bija reģistrēts
16 751 siltumenerģijas patērētājs. No tiem piektā daļa ir parādā Siltumtīkliem no 100 līdz 500 latiem. Šīs abonentu «grupas» kopējais parāds ir 823 062 lati. 663 parādnieku saistības ir no 500 līdz 1000 latiem, un viņu kopējais parāds ir 465 912 latu. Savukārt 399 iedzīvotāji parādā uzņēmumam vairāk nekā 1000 latu, un viņu kopējo saistību summa ir 570 807 tūkstoši latu jeb apmēram piektā daļa no visu iedzīvotāju parāda.
Domes Revīzijas komisija, izlases veidā «pārbaudot» 12 parādniekus, konstatējusi, ka savas saistības no viņiem nepilda neviens, – ar septiņiem vienošanās par parādu kārtošanu nav panākta, bet pieci saistības nepilda. Turklāt, kā var noprast no revīzijas akta, Siltumtīkli atsakās izpaust Domei gan to, kad noslēgti līgumi ar lielākajiem parādniekiem, gan to, cik liela ir parādu summa, gan arī to, vai parāds ir daļēji samaksāts. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Dome nespēj un arī nevēlas kontrolēt Siltumtīklu darbību.
No 4734 personām, kuru saistības pārsniedz 100 latu, vienošanās par parādu samaksu panākta tikai ar 19,3 procentiem. Arī parādu piedziņai tiesas ceļā nav būtisku rezultātu – šā gada 1. maijā tiesā bija iesniegts tikai 51 prasības pieteikums par 32 604 latiem. Salīdzinot ar parādnieku skaitu, tas ir viens procents, bet piedzenamā summa veido mazāk nekā divus procentus no parādu kopējā apjoma. Revīzijas komisija pretēji Siltumtīklu papīros norādītajam konstatējusi, ka laika periodā no 1999. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 1. maijam tiesā izskatītas tikai sešas prasības par 4440 latu piedziņu. Tiesas lēmums ir stājies spēkā, taču… reāli piedzīts nav ne santīma.
Kā izriet no revīzijas rezultātiem, Siltumtīklos tiek kārtota dubultā grāmatvedība. Pārbaudes laikā STU Realizācijas nodaļas vadītāja S.Gorlanova, piemēram, uzrādījusi divus neapdzīvoto (tukšo) dzīvokļu sarakstus – 2000. gada 1. aprīlī un 1. maijā. Salīdzinot abus dokumentus, izrādījies, ka pirmajā sarakstā minēti 278 dzīvokļi ar parādu 81 852 lati (tai skaitā kavējuma naudu 13 753 latu), bet otrajā – 293 dzīvokļi ar parādu 86 013 latu (tai skaitā kavējuma naudu 14 839 latu). No iepriekšminētā varētu pieņemt, ka mēneša laikā tukšo dzīvokļu skaits palielinājies par 15 dzīvokļiem, bet parāds audzis par 4161 latu. Taču nekādas izmaiņas nav notikušas. Neatbilstībai ir gluži prozaisks «iemesls» – pirmajā sarakstā tikai tā sastādītājiem zināmu iemeslu dēļ nav iekļauti visi tukšie dzīvokļi un parādi. Revīzijā tāpat konstatēts, ka vienu dzīvokļu iemītniekiem kavējuma nauda tiek aprēķināta, citu – ne. Jājautā – pret ko gan Siltumtīklu vadība vērsīs parādu piedziņu šajos gadījumos. Pret tukšajiem dzīvokļiem? Pret tā nākamajiem īrniekiem vai īpašniekiem? Varbūt pret Domi?
Savulaik Dome pieņēma lēmumu «Par brīvo pašvaldības dzīvojamo telpu apkures apmaksu». Lēmumā bija noteikts, ka, mainoties īrniekiem, laikā no dzīvokļa atbrīvošanas līdz jaunas izīrēšanas atļaujas izsniegšanai par telpu apkuri maksā pašvaldība. Taču STU vadība rēķinus par patērētu siltumenerģiju Domē nav iesniegusi, tātad nav arī juridiska pamata maksājumu kārtošanai. Turklāt aprēķināt vēl kavējuma naudu tukšiem dzīvokļiem, ja nevienam netiek sūtīti rēķini, ir pilnīga bezjēdzība.
Atsevišķs jautājums ir vairāki simti tukšu dzīvokļu, kas kaut ko «gaida». Ko? Kādēļ tie netiek piedāvāti izsolē? Acīmredzot runām par dažu Domes deputātu un administrācijas amatpersonu manipulācijām ar brīvajiem dzīvokļiem ir pamats.
Domes Revīzijas komisija kārtējo reizi ir tikai maigi pieskārusies nelikumībām un nesakārtotībai Siltumtīklos. Tā vietā, lai veiktu kompleksu revīziju šajā visnotaļ «tumšajā» pašvaldības uzņēmumā, pārbaudes aktā tiek sarindoti cipari, kurus var iegūt, pieprasot attiecīgo informāciju no STU vadības vai attiecīgajām Domes amatpersonām. Varbūt Revīzijas komisijas centienus noskaidrot patieso stāvokli kāds ierobežo?
Jelgavas Dome ilgstoši un nesekmīgi mēģinājusi radīt iespaidu, ka cenšas atrisināt savas siltuma «problēmas». Ir pieņemta vesela rinda lēmumu, kas tiek ignorēti, ir lērums rīkojumu, kas netiek pildīti. Ir arī tādi lēmumi, kas sava stulbuma dēļ nav izpildāmi. Tie atspoguļo Domes deputātu kompetenci un «ieinteresētību» lēmumu izpildē.
Rītdienas Domes sēdē tiks izskatīts Pilsētsaimniecības departamenta direktora A.Ozola iesniegtais lēmumprojekts «Par saistošo noteikumu «Jelgavas pilsētas ēku, būvju vai to kompleksu atslēgšanas no centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālās siltumapgādes ierīkošanas, lokālo siltumu avotu likvidācijas, rekonstrukcijas, renovācijas un jaunu siltuma avotu izbūves atļauju un noteikumu izsniegšanas kārtība» apstiprināšanu».
Visa šā garā «pentera» un «noteikumu» būtība izsakāma dažos teikumos. Atļaujas izsniegšanas noteikumi paredz, ka atļauja netiek izsniegta, ja plānotais siltuma avots atrodas «Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes rajona darbības zonā». Jāatvainojas lasītājiem, ka jāatkārto šie murgi.
Citiem vārdiem, dzīvojamais fonds un uzņēmumi, kurus līdz šim izspieda Siltumtīkli un kuri nav paspējuši «aizbēgt» no centralizētās apkures, pieņemot šos noteikumus, būs ar STU salaulāti mūžīgi mūžos. Autonomu apkuri var ierīkot tikai izredzētie – STU un Domes vadība –, pārējiem būs jāsamierinās ar jebkādu siltuma «tarifu». Arī atsevišķas mājas – kooperatīvi un namu apsaimniekošanas biedrības – autonomu apkuri nevarēs ierīkot.
Taču ar šo stulbuma potences vēl nav izsmeltas. Noteikumu projekts paredz, ka arī tiem, kas atrodas ārpus «mirušās» zonas, tas ir, Siltumtīklu darbošanās vides, atļauja katlumājas izbūvei netiks dota, piemēram, ja «resursi tiek izmantoti neefektīvi». Piedodiet, bet kāda daļa Domes ierēdņiem un STU ielikteņiem, kā es (piemēram, privātuzņēmējs) izmantoju par savu naudu iegādātos resursus?! Un «efektivitāti» noteiks ekonomiskie analfabēti, kas pilsētas saimniecību noveduši līdz bankrotam!
Noteikumi tāpat paredz, ka lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu katlumājas izbūvei ārpus «zonas» pieņems… Siltumtīkli. Tikai tad «būvniecības ierosinātājam ir tiesības (!) iesniegt Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai adresētu iesniegumu, lai saņemtu projektēšanas atļauju». Siltumtīklu atļauja nepieciešama arī tad, ja piemēram, Lauksaimniecības universitāte uzdrīkstētos nomainīt savus siltuma avotus (katlumāju iekārtas) pret ekonomiskākiem un videi nekaitīgākiem.
Par muļķību agrāk vai vēlāk jāmaksā. Domājams, Domei, apstiprinot šos «saistošos» noteikumus, stāv priekšā ne viena vien tiesas prāva.
