“Dzejas dienas ir kā piektais gadalaiks, kur saplūst kopā rudens un karsta vasara. Patiesībā arī pavasaris, jo tad visi skrien no vietas uz vietu. Vasara tādēļ, ka visu laiku ir karsti, jo ir pilnas zāles. Rudens – jo tas patiešām ir rudens, un ir Raiņa dzimšanas diena. Vienīgi ziema izpaliek, jo tad nevarētu aizbrist no vienas bibliotēkas līdz otrai. Tikšanās ar klausītājiem un lasītājiem notiek jau ne tikai Dzejas dienās, bet Dzejas dienās ir tāda intensitāte, kas ir pārbaudījums katram dzejniekam,” pēc piepildītas tikšanās ar pašiem mazākajiem dzejoļu autoriem Jelgavas pilsētas bibliotēkā “Ziņām” teic dzejniece Inese Zandere.
I.Zandere novērojusi, ka paši mazākie – bērnudārza vecuma un arī jaunāko klašu – bērni rautin raujas pēc dzejas. “Viņi ļoti ātri iegaumē, jo dzeju ir viegli atcerēties. Viņus uzrunā ritmiskums, melodiskums, ornaments. Vēlāk, iestājoties pusaudžu problēmām, uzmanība novirzās no tādām lietām. Tad lielāka loma ir prozai,” tā dzejniece. Sadarbībā ar Tartu Universitātes profesoriem pašlaik top arī attīstoša grāmata mazajiem bērniem ar I.Zanderes radītajiem Lupatiņu tēliem.
Vārdi precīzāki par zīmējumu
Tiekoties ar Jelgavas skolēniem, I.Zandere atminējās, ka savu pirmo dzejoli (“Tas bija šausmīgi dumjš,” saka dzejniece) viņa uzrakstījusi jau 1. klasē, iedvesmojoties no skolā dzirdētā par Oktobra revolūciju un kuģi “Aurora”. Rakstīt sākusi 5. klasē, taču ne jau tāpēc, ka gribējusi kļūt par dzejnieci. Viņai ļoti paticis zīmēt, un mēģinājusi uz papīra attēlot nevis konkrētas lietas, bet dažādus jēdzienus. Tas neizdevās tik labi, kā domāts, tāpēc zīmējuma otrā pusē savu ieceri mēģinājusi izteikt vārdiem. I.Zandere sapratusi, ka tas viņai padodas labāk. Sākuši tapt dzejoļi, arī skolā stundu laikā zem sola.
Tiekoties ar mazajiem jelgavniekiem, I.Zandere stāstīja arī par nupat iznākušo krājumu “Garā pupa” (viņa ir tā sastādītāja), kurā mūsdienās tiek publicēti ne vien populāru dzejnieku dzejoļi, atdzejojumi un tautasdziesmas, bet atsevišķā nodaļā arī bērnu dzejoļi, un aicināja jelgavniekus iesūtīt savus darbus. Visbiežāk bērni rakstot par pavasari, vasaru, skolu, mīļajiem vecākiem un skaisto Latviju. I.Zandere teic, ka tie reti kad ir paši interesantākie, jo tēmas bieži atkārtojas. Interesanti ir tie darbi, kuri nav līdzīgi citiem un aizrāvuši pašus rakstītājus.
Valoda atnāk caur grāmatām
Ik gadu līdzās dzejoļiem latviešu literārajā valodā “Garajā pupā” tiek publicēti arī dzejoļi lībiešu un latgaliešu valodā. Šoreiz krājumā, kas tiks dāvināts 800 Latvijas publiskajām bibliotēkām, īpaši godināts Antons Slišāns, kuram šogad apritētu 70. Pēc dzejnieka dzejoļa, kurā viņš pievērsis uzmanību pašiem mazākajiem dabā, nolasīšanas I.Zandere uzsvēra, ka šodien bērniem pietrūkst atrašanās dabā, klusuma un miera, parunāšanās pašam ar sevi. “Mēs esam apsēsti cits ar citu – e-pasti, internets, viss apkārt zib ļoti ātri. Mums jāiemācās atbrīvot sevī vietu pasaulei, citādi tā paslīd garām un dzejolī nepārvēršas,” tā dzejniece.
Kopā ar bērniem I.Zandere dzejoļos skaitīja vietvārdus, meklēja lietvārdos noslēpušās darbības, skaidroja retāk lietotu vārdu nozīmes un dažādās zirgu nokrāsas. Viņa uzsvēra, ka dzejniekam jāmeklē resursi valodas dzīlēs. Kā kļūt par rakstnieku? “Lasot. Valoda atnāk caur grāmatām, tās palīdz izteikt savas domas un to, kas ir jūsos. Vajadzīga arī spēja palēnināt tempu un palikt vienatnē pašam ar sevi.”
Tikšanās ar I.Zanderi bija viens no daudzajiem Dzejas dienu “Dzeja – valodas putni” pasākumiem, kas vakar līdz pat vēlam vakaram norisinājās Jelgavā. Ikviens bija aicināts pievienoties pasākumam ar savu velosipēdu un no bibliotēkas tālāk doties līdz Lāčplēša piemineklim Stacijas laukumā, vides objektam “Laika rats 100” un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, kur dzejiskus priekšnesumus bija sagatavojuši Jelgavas jaunieši. Dzejas dienās Jelgavā ar lasījumiem piedalījās dzejnieki I.Zandere, Valts Ernštreits, Jana Egle, Vasīlijs Karasjovs un Eduards Aivars. Tāpat notika tradicionālā jauno dzejnieku sacensība – dzejas slams. Noslēgumā pie tējas namiņa skanēja Daumanta Kalniņa kvinteta koncertprogramma “Sirds prieks” ar Friča Bārdas dzeju.
Pasākumu “Dzeja – valodas putni” producēja Elīna Apsīte.
