Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu
dēļ radušies zaudējumi, pēc pašreizējā aplēsēm, šogad sasniedz jau 400
miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības “Zemnieku saeima”
valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām
aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram
laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču
pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400
miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija
iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem
radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.
Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un
vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru.
Joprojām ir reģioni, kuri “mitrumu sen nav redzējuši”. Tādēļ daudzviet
ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas
kviešiem.
Viņš atzina, ka patlaban sarunas ar Eiropas Komisiju par atbalstu
Latvijas lauksaimniekiem turpinās. Tāpat nozares pārstāvji vērtē, kā
pārstrukturēt finanšu resursus, lai veiksmīgi sagaidītu nākamā gada
ražu. “Zemnieku saeima” ir runājusi arī ar pašvaldībām par nekustamā
īpašuma nodokļa atlaidēm. “Līdz šim šajā jautājumā nav izdevies atrast
kompromisu. Tuvākajā laikā “Zemnieku saeima” plāno tikties ar Latvijas
Pašvaldību savienības (LPS) valdi, lai jautājumu izdiskutētu,” sacīja
Lazdiņš, norādot, ka rit arī sarunas par bezdarbnieku programmas
atvieglojumiem lauksaimniekiem.
LPKS “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža sacīja, ka graudaugu
ražas samazinājums pret pagājušo gadu pārsniedz 40%. Ziemeļkurzemē un
Kurzemē ir apmēram 70% graudu ražas samazinājums. Līdzīga situācija ir
arī Sēlijas pusē. Tikmēr Zemgalē situācija atšķirīga – ir vietas, kur nav bijuši nokrišņi un mitruma izteikti trūkst, bet vietām nav tik slikti.
Ruža sacīja, ka graudu cenu pieaugums nekompensē laika apstākļu
radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, jo ieņēmumi būs būtiski
mazāki un būtiski mazāk būs arī iegūto graudu. Tikmēr lopbarības trūkst,
jo lopbarības kvalitātes graudu ir daudz mazāk nekā normālā ražas gadā.
Arī apdrošināšanās pret sausuma radītajiem riskiem pagaidām nav
iespējama.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes
priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka jebkura klimatisko apstākļu
nobīde Latvijā pasliktina Latvijas lauksaimnieku iespējas ražot. Viņš
atzina, ka ražas zudumi sektoram ir milzīgi, un nav izdevies iegūt
plānotos ieņēmumus, tāpat ir problēmas norēķināties ar piegādātājiem,
notiek sarunas ar bankām par kredītmaksājumu atvieglojumiem.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Artūrs Akmens piekrita,
ka sausums arī, piemēram, Sēlijā radījis būtisku neiegūtās ražas apmēru,
kamēr rudens neļāva apsēt laukos, un no apsētā 7-8% aizgāja bojā
slapjā, mitrā laika dēļ.
Biedrības “Zemnieku saeima” vadītāja vietnieks Juris Cīrulis teica,
ka Latvijas zemnieki divu gadu laikā ir piedzīvojuši divas lielas
pretrunīgas parādības – lietavas un sausumu. Kopumā šogad tamdēļ ir 50%
lopbarības zaudējumu salīdzinājumā ar normālu gadu. “Mēs baidāmies, ka
saimnieki varētu pieņemt lēmumu samazināt dzīvnieku skaitu pēc notikušā.
Otra negatīva tendence – lopbarības cenu kāpums, kas parādās pēc šā
gada rezultātiem,” sacīja Cīrulis, pieļaujot, ka dažas saimniecības var
beigt savu uzņēmējdarbību vai bankrotēt.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes locekle Edīte Strazdiņa teica, ka
situācija dārzeņkopībā ir atšķirīga. Kāpostu un burkānu raža šogad ir
padevusies slikta. Kartupeļu raža ir salīdzinoši laba, tikmēr cena
kartupeļiem un kāpostiem Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā. “Esam
vienā no zemākajiem cenu līmeņiem, varbūt tāpēc, ka mums raža ir mazliet
labāka,” viņa sacīja.
Strazdiņa atzina, ka šogad Latvijā padevušās arī mazākas ziedkāpostu,
kāļu un rutku ražas. Kopumā šogad ir par 40-50% mazāka dārzeņu raža
nekā iepriekšējos gadus. Eiropā situācija līdzīga, un ļoti pietrūkst
kartupeļu sēklas. Ja Latvijas audzētāji izvēlēsies preci citām Eiropas
valstīm, kur produkcija maksā vairāk, mazāk nodrošinātajiem iedzīvotāju
slāņiem, kuri pārsvarā pārtiek no dārzeņiem, varētu būt problēmas
nodrošināties ar pārtiku. Tāpat klimatisko apstākļu dēļ ražotāju cenas
dārzeņiem jau šobrīd ir par 30-40% augstākas nekā pērn septembrī, un
nākotnē tās tikai celsies.
“Zemnieku saeimā” atzina, ka sausuma izraisītā krīze ir pietiekoši
plašā Eiropas reģionā. Eiropas Komisija seko līdzi situācijai, un
oktobrī ES lauksaimniecības ministru padomē notiks sarunas par atbalstu
Eiropas lauksaimniekiem, kur Latviju pārstāvēs arī zemkopības ministrs
Jānis Dūklavs (ZZS). Pozitīvi vērtējams, ka lauksaimniekiem ir
piemērotas zināmas atkāpes saistībā ar zaļināšanas prasību izpildi.
“Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira
Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Somijas valdība nolēmusi atbalstīt savus
lauksaimniekus, piešķirot tiem 90 miljonu eiro nacionālo atbalstu.
Līdzīgi rīkojusies Zviedrija, lemjot par nacionālo atbalstu 120 miljonu
eiro apmērā. Igaunijā ir paredzēts atbalsts lētu kredītresursu veidā
lauksaimniekiem.
“Šīs situācija ir sausumu ir liela, kopēja Eiropas problēma. Sausumam
būs plašas sekas,” atzina Dzelzkalēja-Burmistre, norādot, ka Eiropā
tuvāko mēnešu laikā prognozējama dzīvnieku labturības problēma
lopbarības trūkuma dēļ. Daļā Eiropas valstu būs jākauj lopi, un jau ir
izveidojušās rindas uz kautuvēm divu mēnešu garumā. Radīsies gaļas
pārprodukcija un tas ietekmēs gaļas cenas, tāpēc tuvākajos mēnešos
paredzama krīze arī gaļas tirgū. Viņa teica, ka Latvijas lauksaimnieki
ir vērsušies EK ar prasību pēc atbalsta, taču konkrēta atbilde līdz šim
nav dota.
Foto: pixabay.com
