Vizītē pie Jelgavas Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana ieradās Polijas Republikas vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs un vēstniecības pirmais sekretārs Medards Maslovskis, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas poļu skolas attīstībai Jelgavā.
Vizītē pie Jelgavas Domes priekšsēdētāja Ulda Ivana ieradās Polijas Republikas vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs un vēstniecības pirmais sekretārs Medards Maslovskis, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas poļu skolas attīstībai Jelgavā.
Pagājušajā mācību gadā nepilns desmits bērnu mācījās poļu klasē, kas darbojās Jelgavas 3. pamatskolas paspārnē.
– Poļi pieder pie Latvijai lojālākajām minoritātēm, kas vēsturiski ir labi iekļāvušies sabiedrībā, – teica Polijas Republikas vēstnieks Jaroslavs Bratkevičs. – Abām valstīm ir kopīgas vēsturiskas iezīmes, to vidū arī tautu pakļaušana rusifikācijai. Tāpēc gan Latvija, gan Polija ir ieinteresēta nacionālās valodas mācīšanā. Šī ir arī viena no vēstniecības darbības sfērām.
Vēstnieks atzīmēja, ka Latvijā jau ir sešas poļu skolas un arī Jelgavā ir labas iespējas tādu organizēt. Vizītes mērķis bija lūgt pilsētas Domes atbalstu nacionālās minoritātes mācību iestādes organizēšanai.
Domes priekšsēdētājs U.Ivans atzīmēja, ka līdz četrdesmitajam gadam Jelgavā bija poļu – lietuviešu skola un ka tā nav vienīgā tautu kopīgā vēsturiskā saikne. Taču pašreiz ir iespējami tehniski šķēršļi nacionālās skolas dibināšanai – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apstiprinājusi noteiktu skolēnu skaitu klasē. Nākamajā mācību gadā tas ir lielāks – rajonu centros klases atvēršanai nepieciešami 18 skolēni līdzšinējo
15 vietā. Pedagogi algu saņem no valsts mērķdotācijām, nevis pašvaldības budžeta. Lai organizētu klases ar mazāku bērnu skaitu, jāvēršas IZM ar lūgumu piešķirt šim nolūkam atsevišķu skolotāja slodzi. Taču, ja klasē ir atbilstošs bērnu skaits, problēmas neradīsies.
Kā atzīmēja Domes Kultūras un izglītības departamenta direktors Gunārs Kurlovičs, piekrītot, ka tiek organizēta klase ar neatbilstoši mazu bērnu skaitu, Dome pagājušajā mācību gadā ir izdarījusi vairāk, nekā atļauj IZM. Darba turpinājums nav atkarīgs tikai no vēlēšanās vien: lai varētu pieprasīt finansējumu, nepieciešams noteikts skolēnu skaits. Tas nozīmē, ka vajadzīgs arī vecāku un skolēnu pieprasījums pēc šādas skolas.
– Pagaidām šādu klasi varējām atļauties, jo Jelgavas skolās klasē ir vidēji 28 – 33 skolēni un izmaksas vienam skolēnam ir mazākas nekā caurmērā valstī – 12 latu, – teica G.Kurlovičs.
Lai darbu turpinātu, jābūt lielākam vecāku un skolēnu pieprasījumam pēc klasēm, kur bērni priekšmetus apgūst poļu valodā. Ja pēc dažiem gadiem mācīsies bērni no 1. līdz 4. klasei, var runāt arī par skolas organizēšanu. Jelgavas Dome ir noskaņota palīdzēt poļu kopienai to izdarīt. Skolā var mācīties ne tikai poļu ģimeņu bērni un ne tikai jelgavnieki. Īpaša motivācija sūtīt savu bērnu mācīties poļu klasē būtu biznesa cilvēkiem, kam uzņēmuma attīstībai nepieciešamas labas poļu valodas zināšanas. Tomēr vecāki vēlas ne tikai valodas apguvi, bet kopumā kvalitatīvu apmācību, lai bērni būtu konkurētspējīgi.
Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja Felicija Visocka informēja par poļu klases bērnu panākumiem un problēmām, ar kādām saskārās skolotāja pirmajā darba gadā. Pašreiz uz 2. klasi ir pieteikušies deviņi bērni, bet interesi par 1. klasi izrādījuši piecpadsmit bērnu vecāku.
