Diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem cilvēkiem – šāds ambiciozs mērķis bija pagājušajā diennaktī visās ES dalībvalstīs rīkotajai ceļu policistu kampaņai. Tajā iesaistījās arī Valsts policijas Jelgavas iecirkņa policisti. Vakarrīt reidā kopā ar policistiem Māri Utānu un Vadimu Dobelnieku izbrauca arī “Ziņas”.
Pilienam jūrā tomēr ir vērtība “Strādāsim un centīsimies panākt, lai nebūtu smago ceļu satiksmes negadījumu. Taču es stipri šaubos, vai viss ir atkarīgs tikai no mums. Tomēr kādu pilienu transporta kustības drošības jūrā varam iepilināt,” pirms reida sacīja Valsts policijas Jelgavas iecirkņa ceļu policijas priekšnieks Aivars Putniņš.Bez starpgadījumiem netrafērētais policijas auto trešdienas rītā pirms deviņiem, braucot pa Dobeles šoseju, nokļuva līdz 6. līnijai. Jau vismaz gadus piecus šosejas krustojumā ar 6. līniju stāv četrkantīga zīme “30 kilometru/stundā ātruma zona”. Ceļā līdz 8. autobusa galapunktam “Bemberi” policijas patruļai pretējā virzienā garām aizminās tikai viena disciplinēta velosipēdiste, kas pat saulainajā rītā velosipēda priekšgalā bija ieslēgusi brīdinošu spuldzīti. Likās, ka šajā stundā, kad lielākā daļa Bemberu iedzīvotāji jau devušies uz darbu vai skolu, klusā pilsētas nomalē, kur nav neviena veikala vai uzņēmuma un līnijas abās pusēs stāv tikai dārzos ieaugušas privātmājas, ceļu policistiem īsti nav ko darīt. Taču mirkli vēlāk posmā starp Bumbieru ceļu un Dobeles šoseju policisti fiksēja automašīnu “Citroen”, kas no pilsētas centra puses brauca ar ātrumu 48 kilometri stundā. Pāris minūtes vēlāk līdzīgu pārkāpumu izdarīja vēl viens autovadītājs. Abi atzina savu kļūdu un tika pie brīdinājuma, jo gada laikā nebija sodīti. Par šādu pārkāpumu policistiem ir tiesības uzlikt arī 40 eiro sodu. Viens no apturētajiem protokola rakstīšanas laikā “Ziņām” teica: “Es šeit četrus gadus ceļu māju, tādēļ braucu bieži. Manuprāt, te nebūtu vajadzības prasīt, lai autovadītāji ievēro 30 kilometru ātrumu. Apgaismojumu gan 6. līnijā vajag. Pirms dažiem gadiem tumsā autobuss te pie autobusa pieturas notrieca skolnieci. Labi, ka tas nebija smags negadījums.”Salīdzinājumam var piebilst, ka citās blakus līnijās tik lēni nav jābrauc. Taču neviens no apturētajiem autovadītājiem (brītiņu vēlāk tika apturēts auto, kas brauca ar ātrumu 57 kilometri stundā, par ko jau bez variantiem pienācās 80 eiro sods) nenoliedza, ka ātrumu ierobežojošo ceļazīmi Dobeles šosejas un 6. līnijas krustojumā nebūtu redzējis.
Pretenzijas pret soduPretenzijas pret policistu uzlikto sodu izteica autovadītājs, kas 6. līnijā tika apturēts par mobilā telefona lietošanu pie stūres. “Manam auto ir automātiskā ātrumkārba, un tātad labā roka brauciena laikā ir brīva. Tajā nav problēmu turēt telefonu,” apturētais vīrs skaidroja “Ziņām”. Viņaprāt, šajā saistībā vajadzētu labot satiksmes noteikumus. Taču ceļu policistiem autovadītājs teica ko citu: “Jūsu videoierakstā nevar saskatīt, ka man rokās ir telefons. Es neesmu to lietojis un sodu apstrīdēšu.” Šajā strīdā gan abas puses cieņpilni uzsvēra, ka te nav nekā personīga, tikai juridiskas tiesības. Jāpiebilst, ka policistu uzliktais sods par šo pārkāpumu bija minimālais – 25 eiro (varēja uzlikt līdz 100 eiro). Vēlāk ceļu policisti “Ziņām” skaidroja, ka šāda soda apstrīdēšana autovadītājam visdrīzāk neko nedod. Viņuprāt, varētu būt tā, ka, ceļu policijas birojā apskatot uzņemto videomateriālu uz lielāka ekrāna, telefons autovadītāja rokā tomēr būtu saredzams. Turklāt, dažkārt pierādot pārkāpēja vainu, videomateriāls nav obligāts. Kāds lietpratējs “Ziņām” paskaidroja, ka dažkārt soda apstrīdēšana tomēr nonāk līdz tiesai, kas mēdz arī pieņemt lēmumu par labu sodītajam.
Salīdzinājumā ar deviņdesmitajiem – labāk Runājot par vietām, kur Jelgavā visbiežāk tiek pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, policisti M.Utāns un V.Dobelnieks min, ka tādas, piemēram, ir Lielā un Rīgas iela. Nereti autovadītāji pārsniedz atļauto ātrumu, piemēram, Pasta ielā, kur, ieskrienoties pēc luksofora krustojumā ar Sudrabu Edžus ielu, piebraucot pie gājēju pārejas, kas ir pie Jāņa baznīcas, vajadzības gadījumā nespēj pienācīgi nobremzēt. Savukārt Jelgavas ceļu policistu priekšnieks A.Putniņš uzsver, ka visbūtiskāk ceļu satiksmes negadījumus novērš pareiza satiksmes organizācija, ieguldījumi autoceļu, kā arī veloceliņu un ietvju izbūvē. “Mašīnas ir drošākas nekā agrāk, braucēji arī kļuvuši prātīgāki,” piebilst A.Putniņš. Atjaunotās Latvijas valsts vēsturē satiksmes negadījumos lielākais bojāgājušo skaits – 923 – reģistrēts 1991. gadā. Pērn Latvijā uz ceļiem gāja bojā 134 cilvēki, kas savukārt ir mazākais šīs traģiskās statistikas skaitlis. ES mērogā lēš, ka ik dienas dalībvalstīs kopā ceļu satiksmes negadījumos mirst ap 70 cilvēku. Eiropas ceļu policijas tīkla (TISPOL) sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizētajam projektam dots nosaukums EDWARD, kas ir abreviatūra no frāzes angļu valodā – diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem cilvēkiem.
