Latvijā ir zemākās skolotāju algas OECD valstīs, vēsta Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākais ziņojums par izglītību “Education at a Glance 2018: OECD Indicators”. “Pētījumā analizēti 2016. gada dati, pirms sākām pedagogu algu reformu, un šobrīd mēs izskatāmies ievērojami labāk,” ziņojuma atvēršanas preses konferencē uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Šā gada ziņojums piedāvā jaunu skatījumu uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā, analizējot dzimuma, vecāku iegūtās izglītības, imigrantizcelsmes un pilsētas/lauku aspektu ietekmi uz izglītības ceļiem un pieeju darba tirgum. Atsevišķa ziņojuma nodaļa sniedz vērtējumu par OECD dalībvalstu un partnervalstu progresu vienlīdzīgu iespēju izglītībā mērķa sasniegšanā. Ziņojumu papildina jauni indikatori, kas raksturo vienlīdzīgas iespējas augstākās izglītības studiju uzsākšanā un pabeigšanā, kā arī lēmumu pieņemšanu izglītības sistēmās. Sagatavoti arī jauni dati par skolu direktoru oficiāli noteiktajām un faktiskajām algām, kā arī par valstu izdevumiem bērnu agrīnajai izglītībai un aprūpei un bērnu skaitu tajā.Ziņojums “Education at a Glance: OECD Indicators” ir datos balstītas informācijas avots par izglītību visā pasaulē. Vairāk nekā 100 attēlos un tabulās ziņojumā apskatīta situācija 36 OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Dati par Latviju pētījumā pieejami, sākot ar 2015. gadu, un šis ir ceturtais gads, kad mūsu valsts savu izglītību var ieraudzīt starptautiskā līmenī.
Desmit gados audzis bērndārznieku skaits
No 2005. līdz 2016. gadam trīs gadus vecu bērnu līdzdalība izglītībā Latvijā ir augusi no 66 līdz 89 procentiem, bet četrus gadus vecu bērnu līdzdalība – no 73 līdz 93 procentiem. Šis kāpums desmit gados ir lielāks nekā vidēji OECD valstīs, Latviju uzteica OECD Izglītības un prasmju direktorāta eksperts Simons Normando (Simon Normandeau). Tomēr Latvijā skolas gaitas bērni sāk septiņos gados, gadu vēlāk nekā lielākajā daļā OECD un partnervalstu. Vēl uz skolu šajā vecumā dodas Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Zviedrijā.Tas nozīmē, ka pirmsskolas programmas, kurās bērnus var reģistrēt, piemēram, no trīs gadu vecuma, var ilgt līdz pat četriem gadiem. Šis salīdzinoši ilgais posms izskaidro, kādēļ izdevumi šajā izglītības pakāpē ir vieni no augstākajiem kā iekšzemes kopprodukta (IKP) daļa un vieni no zemākajiem, rēķinot uz vienu bērnu. Latvija 0,8 procentus no IKP tērē pirmsskolas izglītībai, kas ir septītais augstākais rādītājs visās OECD un partnervalstīs un pārsniedz vidējo OECD rādītāju par 0,6 procentiem. Ikgadējie izdevumi uz bērnu ir tikai 5313 dolāru (4566 eiro) gadā, salīdzinot ar vidējo OECD rādītāju – 8426 dolāriem (7242 eiro).2016. gadā Latvijā pirmsskolas izglītības pedagogi vidēji pelnīja 12 267 dolārus gadā (10 544 eiro), kas ir zemākais visās OECD valstīs, partnervalstīs un ekonomikās un ir ievērojami zem vidējā OECD rādītāja – 36 856 dolāri (31 679 eiro). Pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem Latvijā vidējā alga ir 19 146 dolāri (16 456 eiro) gadā, kas nozīmē, ka viņi pelna par aptuveni 55 procentiem vairāk nekā pedagogi. Šī ir lielākā relatīvā starpība, kas novērota OECD valstīs, kur pirmsskolas izglītības iestāžu direktori vidēji pelna 50 496 dolārus (43 403 eiro) gadā, kas ir par 35 procentiem vairāk nekā skolotāji.
Vai otrgadnieki ir Latvijas problēma?
Lai gan S.Normando sacīja, ka Latvijai ir labi rādītāji pamatskolas izglītības līmenī, jo gandrīz visi bērni pabeidz pamatskolu, tomēr pētījumā izcelts fakts, ka Latvijā divi no trīs otrgadniekiem ir zēni. Savukārt starp 25–34 gadus veciem iedzīvotājiem daudz vairāk vīriešu nav ieguvuši vidējo izglītību, salīdzinot ar sievietēm. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, komentējot otrgadnieku jautājumu, min Centrālās statistikas pārvaldes datus – pagājušajā mācību gadā Latvijā 1,4 procenti bērnu palika uz otru gadu. Pirms tam bija 1,6, 1,8 procenti – tātad šādu skolēnu skaitam ir tendence samazināties.“Ir saņemta skaidra ziņa no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) – mēs neatbalstīsim otrgadniecību,” sacīja I.Juhņēviča, atgādinot, ka Ministru kabineta noteikumi noteic, ka vidusskolā uz otru gadu neatstāj. Savukārt pamatskolā uz otru gadu skolēnu ar vienu vai vairākām nesekmīgām atzīmēm var atstāt tikai pēc tam, kad ir veikti atbalsta pasākumi un nokārtoti pēcpārbaudījumi. Uz trešo gadu atstāt nav iespējams.I.Juhņēviča laikā, kad strādājusi IZM, kopā ar kolēģiem veikusi pētījumu, kurā secināts: tie skolēni, kuri vienreiz ir atstāti uz otru gadu, kādā citā klasē atkal paliek uz otru gadu. Tātad skolēnam ir nepieciešams nekavējošs atbalsts, tiklīdz konstatēta problēma, un tieši tajā mācību priekšmetā, kas nepadodas.Arī IKVD 2016. gadā ir veicis pētījumu par otrgadniekiem, secinot, ka visvairāk uz otru gadu bērni paliek pirmajā un astotajā klasē. Pirmajā klasē galvenais otrgadniecības iemesls ir nesagatavotība skolai. Kā iemesli vēl tiek minētas arī bērna īpašās vajadzības (netiek laikus diagnosticētas), sociālie apstākļi, zema motivācija, konflikti ar klasesbiedriem un pedagogiem. IKVD vadītāja piebilda, ka palikšana uz otru gadu ir arī viens no iemesliem, kādēļ bērni pamet skolu. Skolu pamet 6,2 procenti meiteņu un 13,4 procenti zēnu. Lai mazinātu priekšlaicīgu mācību pamešanu, IKVD pagājušajā gadā sāka īstenot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” – PuMPuRS, kura pirmajā gadā 200 bērniem bija iespēja saņemt papildu atbalstu – individuālas konsultācijas, uzsvēra I.Juhņēviča.
Mazāk izvēlas profesionālo izglītību
Kaut arī tas dod labākas nodarbinātības iespējas, profesionālās izglītības programmas Latvijā piesaista mazāk audzēkņu nekā vispārējās izglītības programmas, vēsta pētījums. Apmēram 40 procentu visu vidējās izglītības pakāpes audzēkņu apgūst profesionālo izglītību, bet 60 procentu izvēlas vispārējo vidējo izglītību. “Domājam ne tikai mazināt mītu, bet panākt izrāvienu, ieviešot karjeras izglītību, sākot jau ar pirmsskolu,” uzsvēra IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere, piebilstot, ka attiecības starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību plāns ir 50:50. Tendence ir pozitīva. Lai gan minimāli, bet ar katru gadu aug jauniešu interese par profesionālo izglītību. Šā gada rezultāti rāda, ka uzņemšana profesionālās izglītības programmās izpildīta vairāk nekā 90 procentu apmērā no plānotā, stāsta B.Bašķere.
Vairāk augstāko izglītību ieguvušo
Latvijā ievērojami audzis augstāko izglītību ieguvušo rādītājs un palielinās starptautisko studentu skaits. 2007. gadā Latvijā 26 procenti iedzīvotāju vecumā 25 līdz 34 gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību salīdzinājumā ar vidēji 34 procentiem OECD valstīs, bet 2017. gadā Latvijā šajā vecuma grupā augstāko izglītību bija ieguvuši 42 procenti iedzīvotāju salīdzinājumā ar vidēji 44 procentiem OECD valstīs. Augstākās izglītības pieauguma rādītāju ziņā 10 gados esam apsteiguši Somiju.Ienākošā starptautisko studentu mobilitāte palielinājusies gandrīz visās OECD valstīs, bet Latvijā no 2013. līdz 2016. gadam tā ir gandrīz dubultojusies, kas ir viens no augstākajiem izaugsmes rādītājiem OECD. 2016. gadā Latvijā bija 6000 starptautisko studentu, tas ir, astoņi procenti no visiem augstskolās studējošajiem, salīdzinot ar sešiem procentiem OECD vidēji.
Mazais skolēnu skaits klasēs paaugstina izmaksas
Latvijā skolēnu skaits klasē ir ievērojami zemāks nekā vidēji OECD valstīs, Latvijā tas ir zem vidējā gan sākumskolā, gan pamatizglītības otrajā posmā – sākumskolas klasē mums ir vidēji 16 skolēnu (OECD – 21), bet pamatizglītības otrajā posmā – 15 (OECD – 23).Samērā mazās klases paaugstina izglītības izmaksas, jo uz šo skolēnu skaitu nepieciešams vairāk skolotāju, atzīmēts ziņojumā. Tomēr Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot mazāku mācību laiku skolēniem.Latvijā sākumskolā mācību gads ilgst 169 dienas (OECD – 185) un pamatizglītības otrajā posmā – 173 dienas (OECD – 183), kas ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā izglītībā visās OECD valstīs, kā arī mazākais kopējo obligāto mācību stundu skaits pamatizglītībā (5977, salīdzinot ar 7520 OECD) visās OECD valstīs, tūlīt aiz Ungārijas.
Zemas algas un pedagogi gados
Kaut arī skolēniem ir mazāka mācību stundu slodze, oficiāli noteiktais mācīšanas laiks (pedagoģiskā likme) pamatizglītības un vidējās izglītības pedagogiem Latvijā ir 1020 stundu, kas pārsniedz attiecīgos OECD vidējos rādītājus.Turklāt faktiskais mācīšanas laiks var atšķirties no oficiāli noteiktā, ja skolotāji strādā vairāk nekā vienu pedagoģisko slodzi. Latvijā pamatizglītības otrā posma skolotāji faktiski māca par 46 procentiem vairāk, nekā paredz oficiāli noteiktā slodze, un tā ir augstākā atšķirība starp OECD valstīm, par kurām ir pieejami dati. Tas atspoguļo oficiāli noteikto algas likmju zemo vērtību, jo pedagogi māca papildus slodzei vai pilda citus uzdevumus, par ko var saņemt atalgojumu.Latvijā skolēniem paraugs ir skolotāji, no kuriem 80 procenti ir sievietes. Mūsu valstī vairāk nekā 45 procenti pedagogu, kuri strādā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs, ir vismaz 50 gadu veci, tādējādi nākamajos 15 gados aptuveni puse sasniegs pensijas gadus. Izglītības ministrs K.Šadurskis šo jautājumu nosauca par vienu no smagākajiem izglītības sistēmas attīstībā. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā un Itālijā. Vidēji OECD valstīs šajā vecuma grupā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs ir 35 procenti skolotāju.Pedagogu algām ir jābūt konkurētspējīgām, lai piesaistītu profesijā jaunus kadrus, uzsvērts ziņojumā. 2016. gadā Latvijā vidusskolas skolotāji vispārējās izglītības programmās pelnīja par 22 procentiem vairāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību. Tā ir augstākā relatīvā alga visās OECD valstīs vai ekonomikās, par kurām ir pieejami dati. Visās citās OECD valstīs vai ekonomikās šajā izglītības pakāpē strādājoši skolotāji pelna mazāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību.Pretēji relatīvo algu rādītājam vidējās skolotāju gada algas Latvijā absolūtā izteiksmē ir zemākās visās OECD valstīs un partnervalstīs, sākot ar pirmsskolas izglītības pakāpi līdz vidējai izglītībai. Vidējā alga vispārējās vidējās izglītības skolotājam Latvijā ir 17 590 dolāru (15 130 eiro), kas ir 2,5 reizes mazāk nekā vidēji OECD – 45 886 dolāri (39 469 eiro).
