Igors Šelegovskis ir jaunais Latvijas Nacionālā teātra aktieris no Jelgavas. Stalts un spēcīgs puisis ar brīnišķīgu humora izjūtu, kurš nespēs atstāt vienaldzīgu nevienu latviešu daiļavu. Arī Latvijas Nacionālais teātris to apstiprina: ”Tumšās acis, kurās partneres un, jādomā, arī skatītājas gatavas nogrimt, viņam ir.”Ar Igoru runājamies “Dirty Deal” teātra pagalmā pēc izrādes „Dvēseļu utenis”, kas stāsta par sešiem Latvijā dzīvojošiem dažādu tautību studentiem, iesaistot arī katras tautas stereotipus un mītus par vēsturi. Vērts pieminēt, ka izrāde izvirzīta “Spēlmaņu nakts” balvai vairākās nominācijās, kā arī Igors ir nominēts kategorijā “Gada jaunie skatuves mākslinieki”.
Domas par profesijas izvēliSarunu iesākam, atceroties Jelgavas 1. ģimnāzijas laikus, jo tieši tad Igors pievērsās teātrim un sāka savu ceļu līdz aktiera profesijai. Igora pirmā nopietnā sastapšanās ar teātra mākslu bija tieši vidusskolā, kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Guna Stepiņa piedāvāja kopā ar klasi braukt uz izrādi “Amadejs”. Igors atteicās, jo nav pieticis naudas biļetei, tomēr ar skolotājas gādību pie tās ticis. Izrāde, pēc viņa vārdiem, bija grandioza, fantastiska, tā atvēra pavisam citu pasauli un lika piedzīvot sava veida atklāsmi par teātra mākslas burvību, viņš sācis vairāk interesēties par teātri un aktiera profesiju. Igors piebilst, ka jūtas pateicīgs skolotājai Gunai: “Viņa nekad neatteica palīdzību, vienmēr visu varēja izrunāt un atrisināt, strādāt ar viņu bija ļoti patīkami. Daudz ko ieguvu ne vien no skolas priekšmeta, bet vispār – personiskajā izaugsmē. Skolotāja Guna noteikti ir ietekmējusi to, par kādu cilvēku esmu kļuvis!” Jaunais aktieris stāsta, ka pa īstam doma studēt Kultūras akadēmijā un apgūt aktiera profesiju parādījās, kad nejauši iestājies vidusskolas teātra pulciņā. Jau tad daudzi pamanīja viņa talantu iejusties visdažādākajos tēlos un lomās, kā arī būt brīvam un nepiespiestam, atrodoties uz skatuves. To ievēroja arī pasniedzēja un teātra skolotāja Vija Zelmene. Viņa bija tā, kas iedrošināja, redzot potenciālu un iespējas teātra mākslā, un viņas vārdi bija tie, kas lika riskēt un aizveda līdz lielajai skatuvei.
Uz lielās skatuvesApspriežot studiju laiku, Igors uzsver, ka mācības akadēmijā nebija vieglas. Pirmajos trīs gados domas grozījušās tikai par un ap teātri un akadēmijā uzdotajiem darbiem. Tomēr tā ir arī laba platforma, kur parādīt sevi, jo bieži akadēmijā viesojas režisori no dažādiem Latvijas teātriem, vērojot jauno aktieru veikumu un studiju laikā izstrādātos darbus. Igors tika pamanīts 3. kursa diplomizrādē “Liesmojošā tumsa” un saņēma piedāvājumu piedalīties Latvijas Nacionālā teātra izrādē, pēc kuras jau nāca piedāvājums parakstīt turpmākās sadarbības līgumu. Igors viesojies arī uz skatuves tepat Jelgavā ar viesizrādi “Žurka”, taču tas arī viss. Saspringtā grafika un slodzes dēļ uz mājam nesanāk aizbraukt tik bieži, cik gribētos, taču, kad izdodas apciemot ģimeni vai satikties ar draugiem, enerģijas un emociju pārplūdums garantēts. Igors ierosina Jelgavai izveidot savu teātri, tāpat kā tas ir Liepājā vai Valmierā. Jelgavas teātra saknes ir dziļas, taču tās jāizkopj arī mūsdienās. Runājot par tālākiem plāniem, Igoram ir doma sevi attīstīt, iespējams, turpinot studēt. Igoram patīk arī zīmēšana, taču viņš uzsver, ka vajadzētu to visu pacelt augstākā līmenī, apmeklējot zīmēšanas kursus. “Esmu ticis tur, kur gribēju, taču zinu, ka ilgtermiņā mans plāns nav darīt tikai vienu – būt aktierim. Gribu jaunus izaicinājumus un vēl augstākus mērķus, kur tiekties,” piebilst Igors.
Prožektoru un kameru gaismāsŠis mēnesis Igora karjerā ir īpaši svarīgs, jo 26. septembrī uz lielajiem kinoekrāniem skatītāju vērtējumam tiks piedāvāta viena no Latvijas simtgades filmām komēdija “Homo Novus”, kur jaunais aktieris debitē galvenajā lomā. Filma ir tāda paša nosaukumu Anšlava Eglīša romāna ekranizācija. Galvenais varonis, ko atveido Igors, ir jauns un ambiciozs puisis Jānis Upenājs, kas ieradies Rīgā, lai izcīnītu savu vietu mākslas pasaulē, taču tiek ierauts dažādos komiskos pārpratumos, neiztiekot arī bez mīlestības un jūtu spēlēm.Vēl būdams 4. kursa students, Igors saņēmis piedāvājumu pamēģināt un aiziet uz kastingu. Tā esot pierasta lieta saņemt zvanus ar dažādiem piedāvājumiem piedalīties kastingos, tomēr nekad nevar zināt, kā būs un ko sagaidīt. Toreiz riskējis, pat īsti nezinādams, uz ko parakstījies. Filmas režisorei Annai Vidulejai vissvarīgāk bijis saskatīt to īpašo ķīmiju starp aktieriem, kas veido harmonisku, dabisku un vieglu saspēli. Lielu lomu nospēlējis arī Igora jauneklīgums un tēlam atbilstošais vecums, ārējie faktori un izskata priekšrocības. Arī pati filmēšana bijis liels piedzīvojums, gājis kā pa kalniem, jo bijušas dienas, kad viss izdevies perfekti, taču reizēm rezultāts nav licies gana labs.“Es pats īsti nezinu, kāda būs filma un kāds būs rezultāts. Vēl neesmu redzējis, taču man tas būs citādāk nekā citiem. Noteikti pamanīšu kļūdas vai vietas, kur varēju labāk, taču kopumā esmu patīkami satraukts. Patiesībā pat ļoti satraucies!” smejas Igors.
