Iepazīt gan 13. gadsimta lietuviešu kāzu tradīcijas, gan 18. gadsimta latviešu mičošanas rituālu Baltu vienības dienā ikviens bija aicināts Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa pagalmā, kur norisinājās teatrāls uzvedums – etnogrāfisks rituāls “Kāzas”. To izpildīja Šauļu folkloras ansamblis “Rėda” un Jelgavas folkloras kopa “Dimzēns”.
Atvadas no jaunības
Lietuviešu folkloras ansamblis “Rėda” izspēlēja līgavas atvadu vakaru, līgavaiņa ierašanos līgavas mājās un kāzu ceremoniju. Kā tika norādīts uzvedumā, atvadu vakarā tiek pīti vainagi līgavas mājas vārtu un istabu izrotāšanai, lietas svētku sveces. Tad līgavu sēdina uz otrādi apgriezta kubla, apsegta ar linu dvieli, lai apaļā kubla forma sniegtu līgavai mierinošu drošības sajūtu, kad jāatvadās no jaunības pasaules, draudzenēm un vecākiem.Atvadas sākas ar bizes izpīšanas rituālu, simbolizējot līgavas jaunības beigas. Pa trim reizēm (trīs baltu kultūrā ir sakrāls skaitlis) līgavas matus noglāsta tēvs, māte un līgavas māsas. Tad tiek pīts rūtu vainags. Māte ieliek ziedus šķīvī, un vecākā līgavas māsa sāk pīt vainagu, ziedus padod tēvs, māte un citas līgavas māsas. Vainags tāpat kā josta cilvēka zemapziņā ir aizsargaplis no visa ļaunā. Tālāk rit ozola rituāls, kas sākas ar simbolisku iziešanu caur izrotātiem vārtiem, bet, tīrā avota ūdenī mazgājot rokas un seju, tiek attīrītas domas.Pēcāk visi sastājas aplī, gaidot iedegamies ziedokļa uguni. Kad uguns iedegas, sākas sakrāls rituāls. Abiem jaunajiem pakauša daļā nogriež matu šķipsnu. Matus ievieto auduma maisiņā, simbolizējot neatgriezenisku savienošanos. Jaunajiem sasien rokas ar lenti, simbolizējot vēlmi dzīvot harmonijā. Viena no galvenajām rituāla darbībām ir iešana ap ziedokļa uguni trīs reizes.Līgavai tiek noņemts vainags un uzlikts balts linauts. Vīrs noskūpsta un apsveic savu sievu, tā pateicoties par vēlmi iet tālāk viņam līdzās. Jaunajam pārim pasmērējot lūpas ar medu, pārējie novēl viņiem saldu dzīvi, lai netrūktu prieka, saskaņas, lai kopdzīve būtu droša, bagāta un laimīga.Seko svētku mielasts un danči.
Pūrs – čakluma un bagātības rādītājs
Svarīgākais latviešu kāzu rituāls ir mičošana, kas, pēc senlatviešu tradīcijām, norisinājās pusnaktī. Visbiežāk ceremonija notika istabā, tomēr dažās vietās to bija pieņemts rīkot arī, piemēram, klētī. Iespējams, tāpēc, ka vēlāk turpat jauno pāri veda gulēt. Pirms līgava un līgavainis apsēžas, tiem jāapiet trīs apļi ap krēsliem. Pirms jaunās sievas vainags tiek noņemts un apmainīts pret sievas mici jeb aubi, jaunās neprecētās meitas atvadās no līgavas, kas tiek uzņemta precēto sievu pulkā. Līgavainis noņem jaunās sievas vainagu (nereti tas tiek darīts ar zobenu), kas tiek uzlikts galvā kādai neprecētai meitai. Kurai – tā bija līgavas apzināta izvēle, jo vainags visbiežāk bija liels dārgums un līgava vēlējās, lai tas paliktu pašas dzimtā. Ja nav kam uzlikt vainagu, to nodod glabāšanā līgavas mātei. Pēc vainaga noņemšanas līgavai galvā tiek uzlikta sievas aube. Ar šo rituālu līgava ir iecelta sievas kārtā. Jaunie tuvākie radi, kas ieguvuši jaunus titulus – sievasmāte, sievastēvs, vīramāte, vīratēvs un citi –, iziet goda dancī.Pēc mičošanas parasti tiek dalīts pūrs. Arī līgavas pūram kāzās ir liela nozīme, pēc tā tiek spriests par topošās sievas čaklumu un bagātību.
Viesi nāk ar ciemakukuli
Lietuviešu kāzu mielastā 12.–13. gadsimtā tika pasniegti medījumi, maize, siers, medalus un olu kultenis. Savukārt uz latviešu kāzām tika kauts sivēns vai auns. Kāzu ēdiens tika gatavots no jaunās ražas – jaunie skābētie kāposti, svaigi cepta maize no tikko novāktās labības. Maizei, ko cepa no pirmā maluma miltiem, bija simboliska nozīme, piemēram, to ēdot, vajadzēja kaut ko vēlēties, un tika uzskatīts, ka vēlēšanās piepildīsies. Arī lūgtie viesi uz kāzām nenāca tukšā. Tuvākie radi darīja alu un kāva vēršeli vai vepri. Plāceņus vai karašas cepa gandrīz katrs. Katra dzimta, kas piedalījās kāzās, līdzi ņēma kukuli rudzu maizes, sviestu un vismaz vienu cūkas galvas pusi. Daži nesa arī sieru. Kāzu rīkošana rādīja latviešu zemnieku pārticību – tajās nedrīkstēja trūkt nekā. Šodien ir grūti iedomāties latviešu kāzas bez senču iecienītajiem speķa pīrāgiem, medus raušiem, saldajām plātsmaizēm un alus. Neiztikt arī bez vismaz piecu veidu salātiem, sieriem, gaļas uzkodām un augļiem.Kā pirmais ēdiens kāzās tradicionāli tiek pasniegts buljons vai gaļas zupa ar pīrādziņiem. Tālāk seko galvenais ēdiens, ko parasti gatavo no gaļas (cūku ribiņas, šnicele, cepetis) un pasniedz kopā ar vārītiem kartupeļiem un sautētiem kāpostiem, kā arī piena mērci. Desertā latvieši iecienījuši dažādas ogu želejas ar pienu. Pēc pusnakts viesus cienā ar kāzu torti, kas ir neatņemama kāzu mielasta sastāvdaļa. Tās pamatā tiek izmantoti dažādi sviesta krēmi.Pasākumu projektā “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš”” organizēja Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs sadarbībā ar Zemgales Plānošanas reģionu.
