Dzīve uz riska robežas
Uz pabiezas grāmatas muguriņas izlasot autores vārdu Stefanija Meijere, uzreiz prātā iešaujas pazīstamais fantāzijas romāns pusaudžiem “Krēsla”, taču, ķeroties pie lasīšanas, top skaidrs, ka šis nu ir romāns pavisam no cita plauktiņa. Ja skolas gados gluži vienaldzīgas nav bijušas ķīmijas stundas, ja ir iepazīti kāda laba trillera varoņi un vēl mīļi ir it kā lamzacīgi, bet īpaši gudri un uzticīgi suņi, piemēram, tādi, kuriem vārds varētu būt Einšteins, tad S.Meijeres jaunāko romānu var lasīt pat ar interesi.
Autorei ir paveicies saplānot un uzbūvēt līkumotu, asiem pagriezieniem pārbagātu grāmatas sižetu, kas visai veiksmīgi rauj līdzi lasītāju, ja viņam patīk šāda tipa darbi. Notikumi risinās mūsdienu Amerikas tajā sabiedrības daļā, kas kaut kādā veidā saistīta ar slaveno CIP jeb Centrālo izlūkošanas pārvaldi. Tur, kā jau varam iedomāties, figurē augstākā līmeņa noslēpumi, baisu plaša mēroga noziegumu atklāšana, izpēte un likvidēšana, kurā iesaistās īpaši apmācīti, praktiski neuzveicami ļaudis, kas apveltīti ar sevišķām spējām un prasmēm.
Un tā romāna galvenā varone, kura tiek saukta gan par Aleksu, gan Džulianu, Kīmiķi vai Oleandru, nav vis platīnblonda un garkājaina skaistule, bet gan ārēji necila sīka auguma sieviete, kas tiešām ir izcila, ar asu prātu apveltīta ķīmiķe un pirms dažiem gadiem strādājusi CIP sevišķi slepenā nodaļā, kur sintezēja dažādas ķīmikālijas, ar kuru iedarbību var panākt noziedznieka atzīšanos pašos slepenākajos nodomos. Taču Aleksa zina kaut ko tādu (sākumā gan viņa pati nesaprot, kas tas īsti ir par faktu), kas apdraud vadības līmeņa personas, tāpēc tiek nolemts viņu nogalināt. Pirmais uzbrukums ir neveiksmīgs, jo bojā iet viņas kolēģis un vienīgais tuvais cilvēks. Te arī tiek dots starts straujai notikumu virzībai, jo visa sievietes turpmākā dzīve kļūst par izmisīgu slēpšanos, identitātes maiņu un dažādu savas dzīvības pasargāšanas iespēju meklēšanas sēriju. Šie notikumi ir visai ticami attēloti, kaut gan brīžam balansē uz fantastikas robežas, tomēr lasīt ir interesanti, jo jādarbina arī savas smadzeņu šūniņas, kas neļauj īpaši garlaikoties.
Lai lasīšana nebūtu tikai prāta nodarbe, protams, ir arī mīlestības līnija. Daniels ir vīrietis no parastās ikdienas pasaules, bet sarežģītas sazvērestības dēļ tiek ierauts šajā bēgšanas, izsekošanas, nogalināšanas un izglābšanās virpulī. Aleksa ir apveltīta ar visai īpatnējiem uzskatiem par dzīvi, kas radušies sarežģītās pieredzes iespaidā. Ir arī draudzība, kas izaug no sākotnēja naida un neuzticēšanās.
Sižetu nav ne iespējas, ne vajadzības izstāstīt, jo tas ir romāna pamats un ass, ap kuru viss riņķo. Ja patīk izsekot rūpīgi saplānotām, ekstrēmām un neprognozējamām darbībām, uzzināt kaut ko par slepenām indēm, apģērbā paslēptiem nažiem, īpašiem gredzeniem un auskariem, tad šo S.Meijeres grāmatu var droši izvēlēties. Jā, un nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst gudros un uzticīgos, izcili apmācītos četrkājainos draugus, kas rada arī kādu mīļuma devu. Filozofiskas pārdomas par dzīvi gan netiek piedāvātas, taču kāpēc gan ne? Vai tad cilvēka vēlme, prasme un spēja cīnīties par savu dzīvību nav visa pamats?
Sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC”
