Atzīmējot Zinātnieku nakti, kuras moto šogad bija “Zinātne veido mūs”, interesentus uzņēma gan LLU fakultātes Jelgavā un zinātniskie institūti citviet Latvijā, tostarp Dobelē, gan Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC).
Viesus sagaida teliņš
Pārlielupē Zinātnieku nakts sveces aicinoši liesmoja pie ieejas veterinārajā klīnikā, kur zināšanas un prasmes apgūst LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti. “Esmu 2. kursā, bet veterinārmediķe būšu trešajā paaudzē, mans vectēvs ir profesors Aleksandrs Jemeļjanovs,” “Ziņām” lakoniski sevi raksturoja studente Anta Tīrmane.
Viņai Zinātnieku naktī kā studentei tovakar klīnikā bija dežūra. Anta pieskatīja mēnesi vecu teļu, kas bija novietots klīnikas manēžā ar salmiem izklātā koka kastē. Lopiņš, kas tiecās mīļi apzīžļāt vai katru pienākušo “nakšņotāju”, bija par atgādinājumu tam, ka veterinārmedicīnas zinātnes rūpju lokā ir dzīvas radības. Izstādē, ko bija sagatavojuši veterinārmediķi, bija iespēja vērot, kā attīstījušās diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes, ko veterinārārsti izmantojuši kādreiz un kā šīs profesijas pārstāvji strādā šodien. Veterinārmediķi stāstīja arī par saviem izcilajiem celmlaužiem – 19. gadsimta veterinārmediķiem, būtībā vieniem no pirmajiem latviešu izcelsmes zinātniekiem Eiženu Zemmeru, Kristapu Helmani un Otto Kalniņu, kas pētīja gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem bīstamās slimības – trakumsērgu, tuberkulozi, ļaunos ienāšus.
Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūtā Strazdu ielā 1 atkal smaržoja medus. Laboratorijas vadītājs Gints Vasiļjevs stāstīja par zinātnieku centieniem saglabāt Latvijas vietējo medus biti, deva garšot medu, kas savākts no rapša, liepu, griķu ziediem, kā arī no samērā nesen Latvijā ļoti saaugušajām Kanādas zeltslotiņām, kādu netrūkst arī Jelgavas grāvmalās. “Biteniekam, kura aprūpē ir simts saimju, dienā iznāk pārcilāt apmēram divas tonnas,” piebilda G.Vasiļjevs. “Medus gan ir garšīgs,” to atzina kaimiņos dzīvojošā Dzerkaļu ģimene, kas Zinātnieku nakts apmeklējumu bija iekļāvusi vakara pastaigā.
Bet netradicionālās lauksaimniecības pasniedzēja Irina Sivicka “nakšņotājus” iepazīstināja ar dažādiem augiem, kas tiek kultivēti Latvijā. Dažkārt tiem piemīt arī maģiskas īpašības. Un izrādās, ka, piemēram, citronzāli, kas būtu vērtīga tējai, mūsu apstākļos ir grūti izaudzēt, jo to ļoti labprāt ēd kaķi.
Atceras disketes un programmē robotus
Lai arī pulkstenis jau tuvojās vienpadsmitiem un aktivitāšu slēgšanai, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē (PTF) valdīja rosība. Zinātnieki kupli sanākušos interesentus iepazīstināja ar fakultātē izstrādātiem pārtikas produktiem, kas savu vietu tirgū jau atraduši, un arī tādiem, kas vēl nav laisti apgrozībā. Piemēram, savu vietu plauktos jau iekarojušas “Milzu” brokastu pārslas, bet pazīstamie “Pupuchi” tikuši pie jauna iepakojuma. Ikviens varēja arī nogaršot vēl tirgū neesošos “Bruno” mandelēs, sīpolos un šokolādē, sākumā varbūt pat nenojaušot, ka našķi ir īpaši apstrādāti ‘Bruno’ šķirnes zirņi. Tāpat varēja iepazīt universitātē izstrādātos biezeņus, ogu, sēklu un riekstu batoniņus un citus produktus. LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas licencēšanas speciāliste Aija Vārava stāsta, ka Zinātnieku naktī jauniešiem bijusi liela interese par batoniņiem, tāpat cilvēkus interesējuši biezeņi, un, kā visās izstādēs, topā bija cūku pupu kraukšķi. PTF dažādās aktivitātēs bija pievērsusi uzmanību arī produktu iepakojumam un tā šķirošanai.
“Bijām ZRKAC, kur bērniem bija ļoti interesanti. Varēja iemācīties ieprogrammēt robotu bitīti, lai tā aiziet līdz savam burtiņam,” stāsta PTF sastaptā Lolita Medne, kura Zinātnieku nakti apmeklēja kopā ar astoņgadīgo Esteri. “Bijām arī pilī, tur bērniem bija mazāk ko darīt. Bet bija interesanti par ārstnieciskajiem augiem, izmēģinājām biznesa testu. Šeit arī interesanti – virtuālajā realitātē apskatījām “Getliņu” atkritumu šķirošanas laukumu,” tā Lolita, piebilstot, ka ģimene Zinātnieku nakts pasākumus apmeklē regulāri.
Ar mērniecības attīstību no mērnieku laikiem līdz digitālajam laikmetam Zinātnieku nakts apmeklētājus iepazīstināja Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki. “Ziņas” mērniecības vēsturē, parādot gan lauka cirkuli, kurš tika izmantots, šķiet, vēl tik nesen, gan jau modernu bezpilota lidaparātu, veda fakultātes prodekāns Armands Celms, savukārt Būvmateriālu laboratoriju izrādīja doktorante Santa Soloveiko. Priecīgas par izsmeļošo pasniedzēja Raita Piļkas stāstījumu bija fakultātes apmeklētājas Laura un Agnese, kurām tas šķita vakara vērtīgākais ieguvums. Laurai gan neliels rūgtums, ka neizdevās apmeklēt Veterinārmedicīnas fakultāti, jo jaunietes plāni saistīti ar studijām šajā virzienā.
Savukārt Informācijas tehnoloģiju fakultātes studenti apmeklētājus sagaidīja, piemēram, ar pašu no vecajiem diskešu diskdziņiem izveidotiem “mūzikas atskaņotājiem” un mudināja atminēt populāras melodijas.
LLU fakultātes Jelgavā apmeklējuši ap 800 cilvēku, un interese šogad augusi, informē universitātes Zinātnes un projektu attīstības centrs. Savukārt ZRKAC šajā vakarā bērniem izdalītas 300 luminiscējošas aproces, taču apmeklētāju bija vēl vairāk, stāsta centra pārstāve Alise Gubene, piebilstot, ka interese bijusi līdzīga kā pērn.
