Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja
jauna Kultūras centru likuma projektu, kas
nosaka kultūras centru statusu Latvijā, lai nodrošinātu to darbības
nepārtrauktību un attīstības iespējas, aģentūru LETA informēja
parlamenta Preses dienestā.
“Kultūras centriem ir būtiska loma, paplašinot kultūras pieejamību
pašvaldībās un uzturot dzīvas mūsu tautas tradīcijas. Spilgts piemērs
tam ir Dziesmu un deju svētki, kas nav iedomājami bez
aktīvās kultūras centru līdzdalības. Tieši kultūras centri ir mājvieta
daudziem amatiermākslas un tautas mākslas kolektīviem. Vēl aizvien
nav likuma, kas noteiktu kultūras centru statusu un regulētu ar to
darbību saistītus jautājums, tādēļ, lai stiprinātu kultūras centru lomu,
svarīgi pieņemt šo likumu,” iepriekš norādīja
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis
Adamovičs (V).
Kultūras centrs ir pašvaldības dibināta sabiedrībai pieejama
daudzfunkcionāla starpnozaru kultūras iestāde vai iestādes
struktūrvienība, un tā pamatdarbība ir orientēta uz
lokālo kultūrvidi un vietējo mērķauditoriju, paredz konceptuāli
atbalstītais likumprojekts.
Likumprojekts aptver jautājumus par kultūras centru darbības mērķi,
funkcijām, dibināšanu, pienākumiem, tiesībām, finansējumu, kā arī
valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā. Paredzēts, ka
katrs kultūras centrs būs jāiekļauj kultūras centru reģistrā, lai
vienkopus nodrošinātu informāciju par pašvaldību dibinātajiem kultūras
centriem.
Jaunā likuma projekts paredz arī ieviest kultūras centru brīvprātīgu
akreditāciju. Lai to saņemtu, kultūras centriem būs jāatbilst noteiktiem
kritērijiem. Plānots, ka akreditāciju izsniegs uz pieciem gadiem un par
tās kārtības izstrādi būs atbildīgs Ministru kabinets. Akreditētās
iestādes varēs saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus
ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai.
Kā iepriekš uzsvēra Adamovičs, jaunā likuma projektam vēl
nepieciešami pilnveidojumi, lai lemtu par efektīvāko atbalsta veidu.
“Svarīgi, lai jaunais regulējums neradītu papildu šķēršļus, bet gan
nodrošinātu atbalstu. Būtiski ir neapdalīt mazos kultūras centrus, kam
šis atbalsts ir jo īpaši svarīgs. Tāpat aktuāls ir jautājums par
brīvprātīgu vai obligātu kultūras centru akreditāciju, par ko komisijas
sēdē izskanēja pretrunīgi viedokļi. Jāskata plašāk arī jautājums par
juridisku personu un privātpersonu dibinātiem kultūras centriem,”
norādīja politiķis.
Pašlaik paredzēts, ka likums attieksies uz pašvaldību
dibinātiem kultūras centriem, kuri tieši vai pastarpināti saņem
finansējumu no valsts un pašvaldības. Latvijā ir 119 pašvaldības, ko
veido 110 novadi un deviņas republikas pilsētas, proti, Rīga, Jūrmala,
Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Pašvaldībās kopumā ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri, norādīts likumprojekta anotācijā.
Foto: no arhīva
