Jelgavā uzvar “Saskaņa”, Jelgavas un Ozolnieku novadā – “KPVLV”

13. Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 845 196 vēlētāji jeb 54,6 procenti no balsstiesīgo skaita. No tiem Jelgavā nobalsoja 22 884 vēlētāji jeb 58,51 procents balsstiesīgo. Ozolnieku novadā nobalsoja 4115 vēlētāju jeb 59,74 procenti balsstiesīgo. Tātad Jelgavā un Ozolnieku novadā sabiedrība ir kaut nedaudz politiski aktīvāka nekā kopumā valstī. Savukārt Jelgavas novadā nobalsoja 7676 vēlētāji jeb 45,54 procenti balsstiesīgo. Tas gan ir vairāk nekā 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, kad pilsoņu aktivitāte Jelgavas novadā bija noslīdējusi zem 40 procentu atzīmes.

No tabulas secināms, ka Jelgavā augstāko rezultātu guvusi “Saskaņa”, kas reģionālajā līmenī pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām pārdzīvoja partijas organizācijas šķelšanos un apvienošanos ar Zentas Tretjakas vadīto Jelgavas novada partijas pirmorganizāciju. Nedaudz atpalika “KPVLV”, trešajā vietā Jaunā konservatīvā partija. Zaļo un zemnieku savienība, kas jau gandrīz 20 gadu Jelgavā ir valdošā, Saeimā iekļuva kā otrā no beigām, tiesa, “zaļzemnieki” Jelgavā parādīja labāku rezultātu nekā valstī kopumā.
Jelgavas novadā ar piecu procentu atrāvienu līdere ir “KPVLV”. Šo partiju Jelgavas novada domē pārstāv tikai divi deputāti – Ralfs Nemiro un Aivars Geidāns. 
Savukārt Ozolnieku novadā labākais rezultāts ir “KPVLV”. Otrajā vietā Nacionālā apvienība, trešajā – Jaunā konservatīvā partija. Ja visa Latvijā balsotu līdzīgi kā Ozolnieku novadā, tad Saeimas piecu procentu barjeru būtu pārvarējusi Latvijas Reģionu apvienība, kuras viens no dibinātājiem ir par likumpārkāpumiem vairākkārt KNAB sodītais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.  

Pārsteigumi, secinājumi un vēlējumi jaunajai Saeimai
Pēcvēlēšanu nedēļā “Ziņas” vairākiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem lūdza dalīties ar iespaidiem par šo demokrātiskā sabiedrībā tik svarīgo notikumu.   

Jānis Āboliņš, biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs
Ar vēlēšanu rezultātiem esmu diezgan apmierināts. Politiskajai videi valstī bija jāmainās. Uzvarēja jaunās partijas, kas vismaz priekšvēlēšanu komunikācijā izturējās ar cieņu pret vēlētājiem, bez padomju laika nomenklatūrai raksturīgās atsvešinātības. Man bija brīnums, ka “Jaunā vienotība” izķepurojās no bedres, ko partijai ar savu augstprātību bija izrakusi iepriekšējā tās līdere Solvita Āboltiņa. Protams, arī vecajās partijās, tostarp gan “Saskaņā”, gan ZZS, gan “Jaunajā vienotībā”, ir progresīvi cilvēki, kurus gribētos redzēt Saeimā un arī valdībā. Taču šajās vecajās partijās ir arī tādi, kam īstā vieta būtu uz apsūdzēto sola. Pirmo samierināšanās ar otrajiem un viņu nekrietnībām bija aizgājusi pārāk tālu.  
13. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir signāls arī augstprātīgajiem pašvaldību baroniem. Tas vēsta, ka šādu politiķu laiks ir beidzies. Vai nu jāiet pensijā, vai arī, izciešot četru gadu noraidījumu, jāatgriežas politikā, no jauna sevi pierādot.

Mārtiņš Daģis, advokāts 
Labi, ka esam saglabājuši līdzšinējo ģeopolitisko kursu. Esam ievēlējuši arī daudz jaunu deputātu. Tas saskan ar domu par to, ka ilga atrašanās pie varas rada zināmus korupcijas riskus. Pie negatīvā jāmin zemā vēlētāju aktivitāte. Tikai Rīgas un Vidzemes apgabalos tā pārsniedz 60 procentu, savukārt ārvalstīs nobalsojuši nepilni 25 procenti no 130 tūkstošiem vēlētāju. Būtu jādomā, kā rosināt aktīvāku piedalīšanos vēlēšanās. Visbeidzot jācer, ka daudzo Saeimā iekļuvušo partiju skaits neliegs izveidot rīcībspējīgu un stabilu valdību saprātīgā laikā. 

Serlāna Bila, a/s “Jelgavas mašīnbūves rūpnīca” SIA “Madara” komercdirektoreJa godīgi, es neticēju, ka šādi būs Saeimas vēlēšanu rezultāti. Saistībā ar vēlēšanām es atzīmēju divas lietas. Pirmais – cilvēku aktivitāte, iesaistoties balsošanā, turpina kristies. Tas liecina par ļoti daudz ko un ir diezgan skumīgi. Vieni ir aizbraukuši uz ārzemēm, otri, kas dzīvo Latvijā, neuzticas valsts varai, neiesaistās politiskajā dzīvē un neiet balsot. Otrais, ko es sapratu no šīm vēlēšanām, – tauta sauc pēc pārmaiņām. 

Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs
Politiskajā dzīvē bija iestājusies stagnācija, tādēļ pozitīvi vērtēju, ka Saeimas vēlēšanu rezultātā ir pieteiktas pārmaiņas. Tiesa, ir viens liels “bet”. Jaunajā politiskajā piedāvājumā es īsti neredzu šo pārmaiņu mērķi. Kā Saeimā tiks aizstāvētas mūsu nacionālās intereses? Es gribētu vairāk vīziju par to, kā Latvijai būtu jāizskatās nākotnē, kāda vieta tai būs ES un pasaulē un kā šis mērķis tiks sasniegts.
Mēs esam ar dabas resursiem ļoti bagāta valsts. Lai valsts spētu attīstīties ilgtermiņā, tai savās attīstības vīzijās būtu jāapvieno vides, iedzīvotāju un ekonomiskais aspekts. “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu reklāmās uzsvēra, ka IT ir ļoti laba un perspektīva joma. Bet mums jau trūkst cilvēkresursu, lai IT plašāk attīstītu! Vai darbaspēka imports ir tiešām tas, ko mēs gribam? Manuprāt, populismam, par ko sakarā ar vēlēšanām raizējās, jāliek pretī pragmatisms. 
Vēl mani absolūti neapmierina vēlēšanu sistēma. Vairākos sarakstos bija daudz labu politiķu, līdz ar to izvēle bija apgrūtinoša. Tepat kaimiņos Lietuvā ir pilnīgāka vēlēšanu sistēma, kur ir ievērots gan mažoritārais, gan partiju sarakstu princips.   

Paulis Rēvelis, Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs
Šajās vēlēšanās mans pārsteigums numur viens ir lejupslīdošā vēlētāju aktivitāte. Turklāt tā turpinājusies Latvijas valsts simtgades gadā, kad īpaši daudz darīts, lai celtu patriotismu. Kaut gan procentuāli lejupslīde nav strauja un arī daudzās citās Eiropas valstīs pilsoņu aktivitāte vēlēšanās nav lielāka, tomēr tieši politiķiem pirmkārt ir nopietni jāstrādā, lai vēlētāju aktivitāti celtu. Ir nopietni jāizpēta, kas ar mūsu sabiedrību notiek, kāda ir vēlētāju vecuma struktūra.
Otrkārt, esmu izbrīnīts par ZZS, kam jo īpaši Zemgalē vajadzēja iegūt vairāk balsu. Fakts, ka Saeimā netika ievēlēts pat ZZS līderis Augusts Brigmanis, liecina, ka ir pienācis laiks pārmaiņām. 
Domāju, ka valdību izdosies izveidot bez “Saskaņas”, pār kuru vēl aizvien ir 2012. gada valodu referenduma ēna. Toreiz “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs nobalsoja par krievu valodu kā otro valsts valodu. Latviešu valoda ir mūsu jautājums numur viens. 90. gados, būdams Jelgavas domes deputāts, Zviedrijā viesojos kādā skolā. Kad jautāju, kura priekšmeta skolotājs ir vislabāk atalgots, man bez vilcināšanās atbildēja – zviedru valodas. Arī Jelgavas Latviešu biedrība ir centusies veicināt latviešu valodas un literatūras skolotāja prestižu.

Vēlēšanu iecirkņi, kuros bija augsts atbalsts vienai partijai 
“Saskaņa” – 41,53% jeb 260 vēlētāju balsis Kalnciema Kultūras namā
“KPVLV” – 32,65% jeb 176 vēlētāju balsis Vilces Kultūras namā
ZZS – 20,24% jeb 85 vēlētāju balsis Vircavas Tautas namā

Pēc Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamenta datiem, Jelgavas cietumā 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 107 no 197 ieslodzītajiem Latvijas pilsoņiem. Viņu politiskā izvēle nav zināma, šīs balsis tika pieskaitītas 201. vēlēšanu iecirknim Jelgavas Amatu vidusskolā, kur nobalsoja 1116 vēlētāju.

Saeimā ievēlētie novadnieki
No “Attīstībai/Par!” 
• LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis (926 plusi, 451 svītrojums), kurš Zemgales vēlēšanu listē no piektās vietas pacēlās uz otro. 
No “KPVLV” 
• Jelgavas domes deputāts Ralfs Nemiro (3865 plusi un 704 svītrojumi), kurš Zemgales vēlēšanu listē bija un palika otrajā pozīcijā.
No ZZS 
• Latvijas Lielo pilsētu asociācijas vadītājs Viktors Valainis (2273 plusi, 1203 svītrojumi), kurš no septītās pozīcijas Zemgales vēlēšanu listē pacēlās uz pirmo. 

Tuvu Saeimai 
Novadnieki deputātu kandidāti, kuri ir tuvu iekļūšanai Saeimā un valdības sastādīšanas vai citu izmaiņu rezultātā ar “mīksto” mandātu varētu iekļūt parlamentā. 
No “KPVLV” 
• Jelgavas novada domes deputāts Aivars Geidāns (2830 plusi, 755 svītrojumi), ceturtā pozīcija.
• Jelgavas domes deputāts Lauris Zīverts (2204 plusi, 727 svītrojumi), sestā pozīcija. 
No JKP
• Agrākais Valsts policijas Zemgales reģionālās pārvaldes vadītājs Haralds Laidiņš (1138 plusi 630 svītrojumi), sestā pozīcija. 
No ZZS 
• Saeimas deputāts, Latvijas Zemnieku savienības līderis agrākais jelgavnieks Augusts Brigmanis (2701 plusi, 2620 svītrojumi), trešā pozīcija (sarakstā bija pirmā). 
No “Saskaņas” 
• 12. Saeimas deputāte Jelgavas novada iedzīvotāja Zenta Tretjaka (1875 plusi un 550 mīnusi), trešā pozīcija.
• Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova (1034 plusi un 513 svītrojumi), no 14. pozīcijas pakāpās uz sesto.
• Jelgavas domes deputāts Sergejs Stoļarovs, no 12. vietas pakāpās uz ceturto.

Balsu glabātāji varēja būt vairākos iecirkņos
Vēlēšanu dienā pirmajās divās balsošanas stundās, apbraukājot 203., 472. un 469. vēlēšanu iecirkņus, kas atradās attiecīgi Jelgavas 6. vidusskolā, Ozolnieku novada domes ēkā un Jelgavas novada Mežciemā, SIA “Novators” piederošajā administratīvajā ēkā, “Zemgales Ziņas” novēroja, ka 13. Saeimas vēlēšanas norit visai pozitīvā gaisotnē. Vienīgais negatīvais pārpratums, par ko visos trīs iecirkņos stāstīja vēlēšanu komisijas pārstāvji, bija tas, ka daži pilsoņi ieradušies iecirkņos iepriekšējās trīs dienās ar domu, ka varēs nodot balsi glabāšanā. Tāda iespēja katrā vēlēšanu iecirknī bija agrāk, taču beidzamās divās Saeimas vēlēšanās balsis glabāšanā Jelgavā un tās apkārtnē pieņēma vien divi iecirkņi. Viens – Jelgavas Kultūras namā un otrs – Elejas Saieta namā.

Ozolniekos balsoja arī rīdzinieki 
Kāds kungs Ānē sūdzējās, ka vēlēšanu kabīnēs nav aizkaru, kādi ir citviet. “Ir gan diezgan uzkrītoši jālūr, lai varētu saskatīt, ko savā nodalījumā dara blakus esošais vēlētājs,” atzina Ozolnieku novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Iveta Strēlniece. Neapmierinātība par balsošanas kabīnēm vai nodalījumiem, kas ar aizkariem nav pilnībā nodalīti garāmejošo skatam, ir tradicionāla sūdzība, kas atkārtojās no reizes uz reizi.
Dienas garumā Ozolniekos manīti arī nepazīstami cilvēki, kas visdrīzāk bija viesbalsotāji no Rīgas, kam bija svarīgi balsot tieši Zemgales vēlēšanu apgabalā. Tā Ozolniekos nobalsoja ZZS deputātu kandidāti – Ventspils Olimpiskā centra treneris Viktors Ščerbatihs un satiksmes ministrs tagadējā Māra Kučinska valdībā Uldis Augulis. “Es jau neprasīju, par ko viņi balsos, taču visdrīzāk balsoja par sevi,” smaidot teica I.Strēlniece. Trīs dienu laikā pirms vēlēšanām Ozolniekos neviens nav izmantojis likumā noteikto iespēju iecirknī iepazīties ar partiju listēm un programmām. “Acīmredzot šādas informācijas iegūšanai mūsdienās ir citi paradumi,” atzina Ozolnieku novada vēlēšanu komisijas vadītāja.

Mežciema iecirknis izaudzis
Nelielajā 469. vēlēšanu iecirknī tā vadītāja Anda Leja atzīmēja, ka ir ļoti patīkami, ka iecirknis atrodas vecajā vietā Mežciema centrā, Liepu ielā 8. “Agrāk šī ēka piederēja AS “Latvijas valsts meži”, taču nu tā ir pārdota uzņēmumam “Novators”. Jelgavas novada vēlēšanu komisijai izdevās vienoties ar jauno īpašnieku, ka vēlēšanas te var rīkot,” teic A.Leja. Divas reizes vēlēšanu iecirknis atradies sociālā darbinieka pieņemšanas ēkā agrākajā Mežciema medpunktā Liepu ielā 1, tur vēlētājiem bijis par šauru. A.Leja atklāja, ka vēlētāju skaits Mežciema apkārtnē aug, jo Kārniņos un citviet tuvākajā apkārtnē top privātmājas. Vēlēšanu komisijas vadītāja novērojusi, ka pirmie balsot nāk vecāki ļaudis, kam tā ir goda lieta. Šoreiz divi vēlētāji pie iecirkņa bijuši jau pirms to atvēršanas pulksten septiņos.
Visā Latvijā šajās vēlēšanās bija iespēja pēdējā brīdī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās nokārtot vēlēšanām nepieciešamās vēlētāju apliecības. Tās ir nepieciešamas tiem vēlētājiem, kam nav derīgas Latvijas pilsoņa pases un šī dokumenta trūkums tiek aizstāts ar pastāvīgu ID karti vai uz laiku izdotu personas apliecību (uz vēlētāju apliecībām atšķirībā no ID kartes ir vieta, kur vēlēšanu iecirknī var uzlikt zīmogu).
Ārpus kārtas vēlēšanu sestdienā PMLP nodaļas visā valstī strādāja kā parastā darba dienā – no pulksten 9 līdz pulksten 16.30. Tādējādi tie, kuriem šāds dokuments nepieciešams, varēja to saņemt PMLP Jelgavas nodaļā Uzvaras ielā 8. Nodaļas vadītāja Inese Pučeta teic, ka 13. Saeimas vēlēšanām Jelgavā tika izsniegtas 637 vēlētāju apliecības. 116 no tām tika izgatavotas vēlēšanu dienā.

Jelgavas novada domē Nemiro nomainīs Ozols
Saeimā no politiskās partijas “KPV LV” ievēlētā Ralfa Nemiro vietu Jelgavas novada domē varētu ieņemt Kristaps Ozols, kurš ieguvis grafiskā dizaina noformētāja specialitāti un patlaban strādā par apgaismojuma plānošanas inženieri, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotā informācija.
K.Ozols politiskā spēka sarakstā ir nākamais kandidāts, kas ieguvis lielāko vēlētāju atbalstu pēc R.Nemiro un Aivara Geidāna pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās. Abi novada domē ievēlētie deputāti darbojas opozīcijā.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās K.Ozols ieguva 681 balsi, kas viņam ļāva pacelties no septītās vietas sarakstā uz trešo. No vēlētājiem viņš saņēmis 111 plusus, kā arī 28 svītrojumus. Iespējamais Jelgavas novada domes deputāts Rīgas Amatniecības vidusskolā ieguvis grafiskā dizaina noformētāja specialitāti un strādā SIA “Vizulo Solution” par apgaismojuma plānošanas inženieri. 

Pirmais vārds ievēlētajiem 
No Zemgales parlamentā iekļuvuši trīs deputāti, kas saistīti  ar Jelgavu vai Jelgavas novadu  

Ilmārs Dūrītis, jelgavnieks, “Attīstībai/Par!”
Es pieņemu šo izaicinājumu, un ievēlēšana 13. Saeimā, protams, nozīmē to, ka man ir jāatstāj Veterinārmedicīnas fakultātes dekāna amats. Ceru, ka deputāta darbu spēšu apvienot ar minimālu akadēmiskā darba slodzi universitātē. Esmu viens no liberāli centriskās kustības “Par!” dibinātājiem. Manuprāt, ir nepieciešams jauns politisks spēks ar svaigu eiropeisku skatījumu. Tāda nostādne sākotnēji bija arī “Vienotībai”, taču 12. Saeimas laiks parādīja, ka tā par šo mērķi nevarēja pastāvēt un gāja ZZS pavadā, radot stagnāciju valstī.
Manas jomas ir augstākā izglītība, zinātne, lauksaimniecība. Es redzu, kas tajās ir nesakārtots. Darbā lietoju arī angļu un vācu valodu, sarunvalodas līmenī zinu krievu valodu. Pateicos sevišķi Jelgavas vēlētājiem par atbalstu, plusu ir vairāk nekā svītrojumu, kas pašam bija patīkams pārsteigums.

Viktors Valainis, jelgavnieks, ZZS 
Pateicos par atbalstu vēlētājiem un jo sevišķi jelgavniekiem. No draugiem esmu saņēmis daudz apsveikumu. Domāju, tas ir manas septiņu gadu darbības politikā novērtējums. Esot 12. Saeimas deputāts un vadot Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, esmu centies saklausīt tās iniciatīvas, kas nāk no reģioniem. Piemēram, kopā ar Rāviņa kungu izcīnījām politisko atbalstu tam, ka trešā daļa no slimnīcu renovācijai paredzētās naudas, kas sākotnēji bija domāta tikai galvaspilsētai, aizgāja arī uz reģioniem, tostarp Jelgavas slimnīcu. Arī turpmāk savā politiskajā darbībā iestāšos par reģionu attīstību. Tieši no reģioniem uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos aizbrauc lielākā daļa tautiešu, tāpēc šis ir īpaši aktuāls politiskās darbības virziens.

Ralfs Nemiro, līdzšinējais Jelgavas novada domes deputāts, “KPVLV “
Partija “KPVLV” ir uzvarējusi Zemgalē. Tas uzliek lielu atbildību. Manu acu priekšā ir pensionārs, ko pirms pusotras nedēļas satiku Kalnciemā. Viņš man rādīja pensijas aprēķina lapu, kas liecināja, ka cilvēks mēnesī saņem 65 eiro. Kā lai iztiek! Redzu, ka līdzīgas bēdas ir daudziem. Strādājot Jelgavas novada domē, esmu guvis pirmo politiskās darbības pieredzi. Biju deputāts, kurš iesniedza visvairāk priekšlikumu. Viena no “KPVLV” lokālajām prioritātēm tur ir juridisko pakalpojumu sniegšanas sakārtošana, un mūsu politiskais spiediens noteikti turpināsies. Sevi politikā vairāk redzu nevis likumdevējvarā Saeimā, bet gan izpildvarā jeb valdībā.