Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultāte 19. oktobrī absolventus aicina tikties salidojumā par godu lauksaimniecības augstākās izglītības 155 gadu jubilejai un Latvijas simtgadei. Gadu gaitā fakultāte pieredzējusi nosaukumu maiņas un apvienošanās, taču ikviens Agronomijas, Zootehnikas/Zooinženieru, Lopkopības un Lauksaimniecības fakultātes absolvents, kurš ieguvis augstāko izglītību agronomijā, zootehnikā vai uzņēmējdarbībā lauksaimniecībā vai maģistra grādu lauksaimniecībā, būs gaidīts Jelgavas pilī.
Lauksaimniecības augstākās izglītības attīstības ceļš ir bijis nopietnu pārmaiņu pilns. Fakultātes pirmsākumi meklējami nevis Jelgavā, bet Rīgas Politehnikumā, kur 1863. gadā pirmo reizi Latvijā izveidoja Lauksaimniecības nodaļu. Vēlāk Lauksaimniecības fakultāte nonāca jaundibinātās Latvijas Universitātes sastāvā Rīgā, līdz 1938. gadā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja likumu “Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme” un par lauksaimniecības augstākās izglītības mājvietu kļuva Jelgava.
Otrā pasaules kara gados un pēc tā Lauksaimniecības fakultāte, kura tika sadalīta Agronomijas un Zootehnikas fakultātēs, atkal atradās Rīgā, jo Jelgavas pils bija nopostīta, bet kopš pils atjaunošanas līdz pat mūsdienām lauksaimniecības augstākā izglītība ir iegūstama tikai Jelgavā. Turklāt no 1993. gada augu un dzīvnieku zinātņu virzieni atkal tiek īstenoti vienā – Lauksaimniecības – fakultātē, līdzīgi kā tas bija lauksaimniecības augstākās izglītības attīstības pirmsākumos.
Fakultātes nozīmīgajai jubilejai par godu 19. oktobrī absolventi aicināti uz salidojumu. Ierašanās Jelgavas pilī un reģistrācija sāksies no pulksten 14. No pulksten 15.15 ikvienam būs iespēja doties ekskursijās apskatīt fakultātes telpas un laboratorijas, kas atrodas Jelgavas pilī, Augsnes un augu zinātņu institūta studiju bāzi un Biotehnoloģiju laboratoriju Strazdu ielā 1, kā arī zirgkopības mācību centru “Mušķi”.
Savukārt pulksten 17 sāksies salidojuma svinīgā daļa LLU aulā Jelgavas pilī, kur absolventus sveiks augstskolas rektore Irina Pilvere, pašreizējā Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaile u.c.
Pasākumā būs iespēja atskatīties uz lauksaimniecības izglītības vēsturi un iepazīt tās dažādos virzienus – laukkopību, dārzkopību un zootehniku. Tiks pasniegta Latvijas Agronomu biedrības ceļojošā balva “Zelta vārpa” gada izcilākajam agronomam un izskanēs svētku koncerts. Pēc pulksten 19.40 plānota absolventu pulcēšanās tikšanās vietās, saviesīgā daļa, dejas un fotografēšanās.
Lai labāk iepazītu Lauksaimniecības fakultāti, atskatītos vēsturē un ielūkotos nākotnē, uz sarunu aicinājām fakultātes dekāni Zintu Gaili, bijušos fakultātes dekānus un mācībspēkus.
No 1. septembra Lauksaimniecības fakultāte ir piedzīvojusi strukturālas izmaiņas. Tagad fakultātē atkal ir nodalīta augu un dzīvnieku daļa – izveidoti divi institūti – Augsnes un augu zinātņu un Dzīvnieku zinātņu institūts. Dekāne profesore Z.Gaile stāsta, ka fakultātē strādā ap 40 mācībspēku, ne visi gan pilnu slodzi, jo nodarbojas ar pētniecību, strādā mūžizglītībā, kā lauksaimniecības nozares ražotāju konsultanti.
Dati vēsta, ka fakultātes pamatstudijās profesionālā bakalaura programmā “Lauksaimniecība” patlaban studē 386 studenti, kuri var izvēlēties iegūt kādu no četrām kvalifikācijām: agronoms ar specializāciju laukkopībā, agronoms ar specializāciju dārzkopībā, agronoms ar specializāciju ciltslietu zootehniķis vai agronoms ar specializāciju lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs. Tiek piedāvāta arī akadēmiskā maģistrantūras programma ”Lauksaimniecība” ar specializāciju laukkopībā, dārzkopībā un lopkopībā, kā arī doktora studijas programmā “Lauksaimniecība” laukkopības un lopkopības virzienos.
Zinātniskie pētījumi
Kvalitatīva augstākā izglītība ir iespējama tikai tad, ja tā balstās zinātniskos pētījumos. Pētniecības stratēģiskie virzieni fakultātē ir lauksaimniecībā nozīmīgu mikroorganismu un bezmugurkaulnieku izpēte, augsnes un zemes kā lauksaimniecības pamatresursa pētījumi, augu produktivitātes un ražas kvalitātes uzlabošana, izmantojot vidi saudzējošas tehnoloģijas, dzīvnieku produktivitātes un funkcionālās efektivitātes pilnveide.
“Pētījumi notiek tikai uz projektu bāzes, mums piedaloties izsludinātos projektu konkursos, kur vērtētāji ir ārvalstu eksperti. Savukārt, ja finansētājs ir Zemkopības ministrija, pētījumu nepieciešamība ir jāatzīst visām ar lauksaimniecību saistītajām sabiedriskajām organizācijām,” uzsver dekāne Z.Gaile, piebilstot, ka visi fakultātes zinātnieku projekti ir izmantojami praksē.
Tāpat tiek rakstīti projekti ES finansējuma saņemšanai. Lai iegūtu līdzekļus ERAF līdzfinansētā projektā, ir jāsadarbojas ar ražotājiem. Zinātniskajos projektos tiek iesaistīti studenti, tādējādi rosinot interesi par pētniecību un turpmākām studijām. Augsnes zinātnes pasniedzējs profesors Aldis Kārkliņš piebilst, ka studenti, piedaloties “Erasmus” projektā, var doties praksē uz Poliju, Lietuvu, Čehiju, Ungāriju. Dažkārt kāds no projektiem noslēdzas ar grāmatu. Piemēram, nesen angļu valodā iznākusi A.Kārkliņa grāmata par starptautisko augšņu klasifikāciju “Soil”.
Ēst gribēsies vienmēr
Dārzkopības pasniedzēja Dace Siliņa atzīst, ka jauniešiem interese par lauksaimniecību joprojām ir un tā ir stabila. Viņa pamanījusi tendenci, ka studēt uz Lauksaimniecības fakultāti aizvien biežāk nāk nobrieduši cilvēki ar jau iegūtu augstāko izglītību, kuri ir daudz motivētāki nekā tikko vidusskolu beigušie 18 vai 19 gadu vecie jaunieši.
Savukārt profesors Antons Ruža, kurš fakultātē strādā jau 55 gadus, runājot par lauksaimniecības nākotni Latvijā, saka īsi: “Varas var mainīties, bet ēst gribēsies vienmēr.”
No padomju izglītības uz jaunu sistēmu
Profesors A.Kārkliņš bija pirmais Lauksaimniecības fakultātes dekāns pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, šajā amatā stājoties 1993. gadā. “Tika likvidēta padomju izglītības sistēma, bet jaunā vēl nebija ieviesta. Tā kā daudzi augstskolā bija iestājušies padomju laikā, tika nolemts, ka viņiem augstskola jābeidz vēl pēc toreizējās sistēmas.
Notika pāreja no piecu gadu studijām uz četru gadu studijām. Augstskolā bija daudz studentu, un, lai iestātos, vēl bija konkurss. 1993. gads zīmīgs ar to, ka vienā fakultātē tika apvienota agronomija un lopkopība,” atminas A.Kārkliņš.
Viņš atceras arī lielās ekonomiskās problēmas un naudas grūtības, pārejot no Maskavas finansējuma uz vietējo. Bija smagi ar materiāli tehnisko bāzi un pat ar papīru – tas tika aprakstīts no abām pusēm, bieži rakstīts uz rektora rīkojumu otrās puses. Un tad vēl apkures problēmas… “Pilī salām ne pa jokam. Vienu gadu sistēma aizsala un pils palika bez jebkādas apkures. Sēdējām mēteļos un cimdos,” cits citu papildinot, deviņdesmitos atceras fakultātes mācībspēki. Tolaik LLU rektors bija Voldemārs Strīķis, saimniecisks vadītājs. Pakāpeniski sāka remontēt pils jumtu, katlumājas, nomainīja apkuri un ūdensvadu.
“Rektora Strīķa laikā pazuda arī lielās malkas grēdas aiz pils un malkas šķūnis, kas atradās tur, kur tagad automašīnu stāvlaukums. Tolaik to vēl nevajadzēja, jo gandrīz visi uz darbu nāca kājām. Tagad mums ir laba infrastruktūra, labi darba apstākļi,” pasniedzēji turpina šķetināt atmiņu pavedienu.
Mantijas, amata ķēde un karogs
Savukārt profesore Dzidra Kreišmane rāda fakultātes karogu, kas 1995. gadā iesvētīts Annas baznīcā. Tajā pašā gadā fakultātes vadībai tika ieviests amata tērps – melna mantija un cepure ar zaļas krāsas joslu, kā arī amata ķēde. Dz.Kreišmane atceras, ka 2000. gadā, kad viņa bija fakultātes dekāne, atnākuši studenti un sacījuši, ka arī viņi gribot sev mantijas. Audums nopirkts par fakultātes naudu, bet par šūšanu maksājuši paši.
Filiāļu atvēršana un slēgšana
Darbu dekānes amatā (1998– 2003) Dz.Kreišmane atceras kā nemitīgu pārmaiņu gadus – visu laiku mainījās programmas, nebija stabilitātes. Liels pārbaudījums bija fakultātes filiāles atvēršana Limbažos, kur varēja apgūt studiju programmu “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā”. Filiāle darbu turpināja līdz 2010. gadam.
“Siguldā uz lopkopības zinātniskā institūta “Sigra” bāzes tika izveidota filiāle lopkopības studijām. Mācības tur notika divus gadus, bet, tā kā bija pārāk maz studentu, arī šo filiāli nācās likvidēt,” atminas profesore Daina Kairiša, kura fakultātes dekānes amatā bija no 2004. līdz 2010. gadam.
“Kad es sāku, jukas turpinājās. Nepārtraukta Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanība, visu laiku jāseko līdzi, lai nenokavētu kādas izmaiņas. Administratīvi ļoti sarežģīts laiks. Tas bija arī “bedres laiks”, jo studentu skaits bija bezgala mazs. Vecāki telefonsarunās mums atklāja, ka viņiem nav līdzekļu, lai laistu savus bērnus studēt. Atspēriens bija Lauksaimniecības konsultāciju dienesta un Zemkopības ministrijas piešķirtās stipendijas tiem studentiem, kuriem bija līgums par turpmāko darbu. Daudzi jaunieši izmantoja šo iespēju. Konsultāciju dienests piedāvāja arī prakses vietas. Nostabilizējāmies. Tika izveidota hipoloģijas programma, kas diemžēl pieredzēja tikai divus izlaidumus, jo Latvijā nav tik daudz zirgu staļļu un pieprasījuma pēc šādiem speciālistiem.
Kad valstiskā līmenī sāka saprast, ka lauksaimniecība ir profesionāla izglītība, sākām domāt par profesionālā bakalaura programmu, jo darba devējiem bieži vien nebija skaidrs, kas ir mūsu speciālisti. Sadarbībā ar ražotājiem tika izstrādāti profesiju standarti,” turpina D.Kairiša.
Profesionālā bakalaura programma tika licencēta 2011. gadā jau dekānes Z.Gailes laikā. Šīs programmas būtiska sastāvdaļa ir ražošanas prakse – 19 nedēļas, kuru laikā studenti iziet visu ražošanas ciklu no sējas līdz ražas novākšanai.
Fakultātei ļoti svarīgas ir mācību un pētījumu saimniecības “Pēterlauki” un “Vecauce”, kur notiek gan pētījumi, gan prakses. Pirmo priekšstatu par modernu daudznozaru saimniecību visu fakultāšu pirmo kursu studenti iegūst Vecaucē.
Iet līdzi laikam
“Ejam līdzi laikam, bet nevaram veikt krasas izmaiņas ātrā laikā. Jāpaiet vismaz gadam, lai studiju programmā kaut ko mainītu,” atzīst dekāne Z.Gaile, kura šajā amatā ir no 2010. gada. Studiju programmu pilnveide notiek nepārtraukti. Ir izveidoti jauni kursi, piemēram, bioekonomika, augkopības kursā ieviests jauns modulis, lai apgūtu datorprogrammu “E-Agronom”. Ir palielināts augu aizsardzības kursu apjoms (jaunas slimības, kaitēkļi, klimata pārmaiņas, integrētā augu aizsardzība). Tāpat tiek domāts par jaunas trīs gadu akadēmiskās studiju programmas “Ilgtspējīga lauksaimniecība” izveidi angļu valodā ārvalstu un vietējiem studentiem. Nepārtraukti tiek pilnveidota maģistrantūras programma “Lauksaimniecība”, kuru vada profesore Biruta Bankina.
Lai Lauksaimniecības fakultāte pastāvētu arī nākotnē, tiek piesaistīti jauni mācībspēki. Viena no jaunajām darbiniecēm Diāna Ruska nesen kļuvusi par Dzīvnieku zinātņu institūta direktori. “Institūts jāpadara redzams, jāceļ tā kapacitāte, jāpiesaista cilvēki, lai sabiedrībai parādītu lauksaimniecības zootehnisko virzienu un to pamanītu arī mūsu potenciālie studenti,” dekāne Z.Gaile ir optimisma pilna.
155 gadi skaitļos un faktos
• Diploms par augstāko izglītību lauksaimniecībā izsniegts 11 686 studējošajiem (t.sk. arī maģistra diplomi).
• Pēc neatkarības atgūšanas no 1994. līdz 2018. gadam izsniegti 2345 diplomi par augstāko izglītību lauksaimniecībā (t.sk. arī maģistra).
• Līdz 20. gadsimta 20. gadiem diplomus par augstāko izglītību saņēma tikai vīrieši, jo sievietēm nebija atļauts studēt.
• Pirmās trīs sievietes fakultāti absolvēja 1922. gadā.
• Absolventu vidū 6788 ir sievietes, bet 4898 – vīrieši.
• Korekcijas ieviesa kara laiks un pēckara apstākļi, bet joprojām tiek uzskatīts, ka darbs lauksaimniecībā ir grūts un atbildīgs.
• Šobrīd pilna laika studijās 2/3 studējošo ir puiši, bet 1/3 – meitenes.
