Viena pilsēta divās valstīs – tā tiek raksturota Valka Latvijā un
Valga Igaunijā. Taču viena no šajās pilsētās atšķirīgajām lietām ir
dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, par ko Igaunijas pilsētā Valgā
dzīvojošā latviete Ērika Tannenberga sašutusi pārmet Latvijas
politiķiem. “Riebjas, ka no tāda sīkuma iztaisa tik lielu ažiotāžu un
nevar atrisināt vienkāršu lietu. Kas tur tik daudz ko runāt? Atnāc uz
Igauniju, paskaties un dari,” spriež Ē.Tannenberga.
Proti, Igaunijā
pudeļu depozīta sistēma ieviesta jau 2005. gadā, no 2016. gada tā
darbojas Lietuvā, savukārt Latvijas valdība neizlēmīgi mīņājas uz vietas
jau vairākus gadus, ņemot vērā sabiedrības vēlmes, proti, tīmekļa
vietnē “ManaBalss.lv” pērn tika savākti vairāk nekā 11 tūkstoši
iedzīvotāju parakstu, atbalstot iespēju saņemt atlīdzību par PET pudeļu
un citu dzērienu iepakojuma nodošanu arī Latvijā.
Uz kaimiņvalsti brauc ar lieliem maisiem
Lai
Latvijā ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 2017. gada
nogalē sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” un šogad
aprīlī iesniedza Valsts kancelejā. 4. oktobrī likumprojektu izskatīja
vēl 12. Saeimas deputāti, ar 65 balsīm “par” nolemjot to nodot Saeimas
Budžeta un finanšu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijai.
Likumprojekts paredz arī Latvijā
esošajai dalītajai atkritumu sistēmai papildus ieviest obligātu depozīta
sistēmu atkārtoti un vienreizlietojamam dzērienu iepakojumam. Tas
nozīmē, ka, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksās papildu maksu –
depozītu, kas viņam tiks atmaksāts, izlietoto iepakojumu atdodot
tirgotājam.
“Igaunijā tā ir gadu gadiem, un Valgā zemē neredz nevienu
pudeli. Pēc jebkura pasākuma visas tiek mudīgi nolasītas,” novērojusi
Valgas iedzīvotāja Ē.Tannenberga.
Automātos var nodot tukšās
plastmasas un arī stikla pudeles (izņemot vīna un degvīna) un skārda
bundžas, par katru pudeli vai bundžu pretī saņemot 10 centu. Automāts
saskaita pudeles un izsniedz čeku, ko var “atprečot” veikalā.
Igaunijas
pudeļu depozīta automātos iespējams nodot tikai šajā valstī reģistrētas
pudeles ar speciālu marķējumu, bet dzēriena iepakojumu, kas nācis no
Latvijas, automāti uztver kā parastus atkritumus. Taču lietpratēji
pudeles ar vajadzīgo marķējumu atrod arī Latvijā. Ē.Tannenberga
sastapusi Valgā kādu vīrieti, kurš regulāri ar vilcienu brauc no
Valmieras uz Valgu, nodošanai atved četrus lielus maisus ar tukšajām
pudelēm un labi nopelna. Līdzīgu piemēru zina stāstīt valcēniete Inga.
Viņas radiniecei kādā Latvijas pilsētā pieder sabiedriskās ēdināšanas
uzņēmums, radiniece sakrāj tukšās pudeles, un, nododot tās Valgā, lūdzu,
– rokā bijuši 37 eiro.
“Tā ir ļoti liela motivācija šķirot
atkritumus. Mūs Latvijā atkritumu apsaimniekotājs tikai mudina –
šķirojiet, bet nekādas atlaides nedod. Tāpēc arī mūsu cilvēkiem nav
motivācijas to darīt,” spriež Inga.
Igaunija rosina iet roku rokā
Valgas
pagasta pašvaldības vides speciāliste Anni Tētsmanna (Anni Teetsmann)
skaidro, ka Igaunijā iepakojuma depozīta sistēma darbojas pēc diviem
principiem. Pirmais princips ir “maksā piesārņotājs“ jeb atkritumu
radītājs (piesārņotājs) sedz ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos
izdevumus. Otrs ir ražotāja atbildības princips. Ražotāji atbild par
savu produktu visā tā aprites ciklā, sākot no izgatavošanas līdz brīdim,
kad tas kļūst par atkritumu. Ražotāji arī sedz apsaimniekošanas
izdevumus atkritumiem, kas veidojušies no viņu produkta.
Igaunijā
depozīta dzērienu iepakojuma savākšanas sistēma ieviesta 2005. gadā un
sabiedrībā labi pieņemta, norāda A.Tētsmanna. Ar depozīta iepakojumu
savākšanu un pārstrādes organizēšanu Igaunijā nodarbojas privātuzņēmums
“Eesti Pandipakend OÜ”. A.Tētsmanna uzskata, ka arī degvīna un vīna
pudelēm jābūt iekļautām depozīta sistēmā, bet diemžēl pašlaik šādu
iespēju nav. Šīs pudeles var aiznest un bez maksas iemest zaļajos stikla
iepakojuma konteineros.
“Ņemot vērā pēdējos gados novēroto
pierobežas tirdzniecības apjomu un ar to saistītās problēmas, Igaunijas
Vides ministrija ir paziņojusi, ka Igaunijai ir plāns izstrādāt vienotu
Igaunijas un Latvijas iepakojuma depozīta sistēmu, kas nozīmētu, ka
Latvijā nopirkto dzērienu taru var atdot Igaunijā, un otrādi. Es ticu,
ka šī sistēma ir vajadzīga un tai būs pozitīva ietekme uz mūsu
pašvaldību labiekārtojumu,” piebilst A.Tētsmanna.
Ir saprotama
Igaunijas interese veidot vienotu depozīta sistēmu, jo daļa Latvijā
pirkto pudeļu nonāk Igaunijas pudeļu nodošanas automātos, kas rada
zaudējumus Igaunijas depozīta sistēmas uzturētājiem, jo tiek izmaksāta
nauda, kas, pērkot dzērienu, nav bijusi iemaksāta depozītā.
Latvijā jāgaida aptuveni gads
Likumprojekts “Grozījumi iepakojuma likumā” paredz, ka Latvijā dzērienu iepakojuma depozīta sistēma tiks ieviesta no 2020. gada.
Plānots,
ka valstī darbosies vienota dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, ko
realizēs tās operators. Par atlīdzību varēs nodot PET (plastmasas) un
stikla pudeles, kā arī skārda bundžas. Paredzēts, ka depozīta maksa būs
10 centu par vienu dzēriena iepakojuma vienību, ko patērētājs saņems
atpakaļ, nododot iepakojumu. Pie depozīta sistēmā ietilpstošo dzērienu
iepakojuma vienības cenas tiks pieskaitīta iepakojuma apsaimniekošanas
maksa. Attiecīgi patērētājam veidosies sadārdzinājums par 1,2 līdz trīs
centiem par iepakojuma vienību atkarībā no iepakojuma veida. Depozīta
sistēma arī dod iespēju savākt daudz tīrākas izejvielas, nekā tas notiek
atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, un tas ir izdevīgi gan dzērienu
ražotājiem, gan izlietotā iepakojuma pārstrādātājiem, skaidro VARAM.
Igaunijas pieredze rāda, ka atpakaļ tiek nodoti līdz 90 procentiem no
izlietotā depozīta dzērienu iepakojuma.
Vienīgā ministrija, kas
konceptuāli nav saskaņojusi depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir
Zemkopības ministrija. VARAM norāda, ka Zemkopības ministrijas un
nozares asociāciju galveni argumenti pret depozīta sistēmu valstī ir
augstās tās izveides un darbības izmaksas. Proti, sistēmas izveidei
sākotnējām investīcijām nepieciešami aptuveni 24–27 miljoni eiro, kas
jāsedz dzērienu ražotājiem un tirgotajiem.
Likumprojekts arī paredz
pienākumu pārdevējam pieņemt atpakaļ izlietoto depozīta iepakojumu savā
tirdzniecības vietā vai nodrošināt to pieņemšanu depozīta iepakojuma
pieņemšanas vietās. Depozīta iepakojuma pieņemšanas vieta var būt cita
tirdzniecības vieta, šķiroto atkritumu savākšanas laukums vai iepakojuma
pieņemšanas punkts. Tirgotāji varēs izvēlēties depozīta iepakojuma
pieņemšanas veidu (manuāli vai ar automātiem).
Jāņem vērā arī tas, ka
Igaunijā un Lietuvā lielāka daļa depozīta iepakojuma tiek pieņemta
automātos, bet Latvijā paredzēts veidot jauktu sistēmu (manuāli un
automātos), kas var samazināt kopējās izmaksas. Veidojot depozīta
sistēmu, ir svarīgi arī maksimāli izmantot esošo infrastruktūru –
atkritumu šķirošanas laukumus pašvaldībās. Depozīta sistēma papildinās
dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kurā dalīti tiek vākti papīra,
stikla, metāla un plastmasas izejmateriālu sadzīves atkritumi.
Oponenti vēl nedomā padoties
Zemkopības
ministrija gan norāda, ka nav vienīgā, kas iebilst pret VARAM
izstrādātajiem grozījumiem Iepakojuma likumā. Šogad aprīlī tika sasaukta
Pārtikas nozares padomes sēde, lai uzklausītu valsts iestāžu, lielāko
pārtikas ražotāju un lauksaimnieku apvienojošo organizāciju, pārtikas
tirgotāju, atkritumu apsaimniekotāju, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un citu
ekspertu viedokli par ieceri ieviest dzērienu iepakojuma depozīta
sistēmu Latvijā. Diskutējot par šīs sistēmas nepieciešamību un
ieviešanas lietderīgumu, vairums diskusijas dalībnieku nonākuši pie
vienota viedokļa, ka piedāvātais modelis ir sasteigts un nepietiekami
izspriests, nav novērtēta tā ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,
uzņēmējdarbības vidi un inflāciju, kā arī nav sniegts ekonomiskais
pamatojums šādas otras paralēlas sistēmas ieviešanai. Tāpat secināts, ka
piedāvātā sistēma ir nesamērīgi dārga un ieguvumi no tās nav samērojami
ar pārtikas ražotāju, tirgotāju un patērētāju izdevumiem.
“Pastāv
liela neskaidrība, kā praktiski šī sistēma darbosies, kā notiks depozīta
maksas atgūšana mazajos lauku veikalos, kam būs jāsedz visas izmaksas
saistībā ar depozīta sistēmas izveidi un uzturēšanu un tamlīdzīgi.
Iespējams, ka tieši patērētāji būs tie, kuri samaksās par visu – gan par
jau esošās dalītās atkritumu savākšanas sistēmas sadārdzinājumu, gan
par plānoto jauno paralēlo depozīta sistēmu,” norāda Dagnija Muceniece,
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas
vadītāja.
Foto: Raitis Puriņš
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
