Atzīmējot Starptautisko baltā spieķa dienu, Zemgales reģionālajā Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) pulcējās vairāki desmiti Latvijas Neredzīgo biedrības dalībnieku, viņu sadarbības partneri – kultūras un mākslas centra “Nātre” vadītāja Dace Indrika, sieviešu invalīdu biedrības “Zvaigzne” vadītāja Dzintra Saulkalne, kā arī Jelgavas pašvaldības pārstāvji un citi sveicēji. Tradicionālais Baltā spieķa dienas pasākums tiek rīkots, lai atgādinātu sabiedrībai par redzes invalīdu problēmām, viņiem integrējoties sabiedrībā. ZRKAC zālē bija aplūkojami redzes invalīdu rokdarbi un arī zīmējumi, kas radīti, izmantojot speciālu tiflotehniku, kas ļauj neredzīgam un vājredzīgam cilvēkam atšķirt krāsas.
Pasākumā uzstājās Jelgavā pazīstamās vokālās pedagoģes Intas Šveiceres nesen izveidotais ansamblis, kurā dzied Neredzīgo biedrības dalībnieki. Ansamblim tā bija otrā publiskā uzstāšanās. “Ar šo kolektīvu man ir ļoti patīkami strādāt. Mēģinājumos nekad netiek vāvuļots par grūtu iztikšanu, dziedātāji daudz joko un atbalsta cits citu,” savējos slavēja I.Šveicere.
Jelgava kļūst draudzīgāka cilvēkiem ar redzes grūtībām, atzīst biedrības dalībnieks Dzintars Ģērmanis. Tomēr ne visi saprot to, ka ar izciļņiem klātā taktilā bruģa līnija uz ietves iezīmē joslu, kur priekšroka ir redzes invalīdiem. Tādējādi viņam ir gadījies saskrieties ar velosipēdistu, ko redzes invalīds no tālienes nepamana. Nav arī sekmējušies 46 gadus vecā Dzintara mēģinājumi atrast darbu: “Kad veicas iesaistīties projektā, iegūstot subsidētu darba vietu, labi apgaismotā teritorijā esmu strādājis arī par sētnieku. Taču citādi mani darbā neņem, atsaka, tiklīdz pasaku, ka esmu invalīds.” Edvīns Bisenieks, kas Latvijas Neredzīgo biedrībā darbojas jau četrdesmit gadu, atceras, ka padomju laikos neredzīgajiem bija iespējas strādāt, izgatavojot elektroierīces. Jaunajos apstākļos tas ir zaudēts.
Savukārt Edvīns Bisenieks un Vilnis Lapkašs tika sveikti kā zinātkārākie Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Jelgavas filiāles lasītāji. Šī bibliotēkas filiāle, kurā glabājas diski ar daiļliteratūras lasījumiem, ir pārcēlusies uz telpām Pulkveža Oskara Kalpaka ielā, kas ir daudz piemērotākas par ziemā nepiekurināmo iepriekšējo mājvietu Filozofu ielā.
Baltā spieķa dienas pasākumā bija ieradies arī Latvijas Neredzīgo biedrības darbinieks Braila tekstu redaktors Edijs Fuksis, kurš uzstājās kopā ar jelgavnieku vokālo ansambli. Sarunā ar “Ziņām” viņš minēja, ka lasītāju vajadzībām gadā Braila rakstā tiek pārveidots ap trīsdesmit grāmatu.
Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas struktūrvienībā ir ap 160 dalībnieku. “Šis ir laiks, kad pašam jābūt aktīvam un jāiesaistās biedrībā. Tikai tā mēs varam cits citam palīdzēt,” pasākuma noslēgumā uzsvēra struktūrvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Makarova-Makarenoka.
