Kā solīts – šoreiz par Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles iespaidiem. To, ko rāda biennāle, nav iespējams aptvert vienā izstāžu apmeklējuma dienā. Pirms krietna laiciņa izdevās izstaigāt Latvijas Universitātes bijušo Bioloģijas fakultātes ēku, kas ir viena no galvenajām laikmetīgās mākslas biennāles norises vietām.
Gandrīz visi darbi ir par un ap zinātnes un tehnoloģiju attīstību, par cilvēka lomu un tā “nospiedumiem” Visumā. Katrs darbs ir ne tikai skatāms, bet arī raisa vēlmi izzināt, kas dod apstiprinājumu biennāles pamattēzei, ka uzmanības centrā ir pārmaiņas – sabiedrībā, mūsu apziņā un domāšanā. “Māksla ir process, kurā realitāte tiek filtrēta caur mākslinieka prātu un skatījumu, izveidojot nedaudz sagrozītu vai citādāku vizuālu rezultātu. Tā es raugos uz mākslu. Māksliniekam kaut kas ar šiem realitātes atspoguļojumiem ir jāizdara, vienalga, vai šīs fotogrāfijas viņš uzņēmis pats vai tās ir atlasītas. Man bieži jautā – kādi ir kritēriji, pēc kuriem izvēlies māksliniekus, gatavojoties izstādei? Mani interesē mākslinieki, kuri spēj kombinēt spēcīgu sociālpolitisku pieeju vai labas pētniecības spējas, vai oriģinālu vai radošu vizuālu stilu ar kādu konkrētu estētikas formu. Tam nav jābūt nekam skaistam, tam ir jābūt pārsteidzošam. Tam ir jāatšķiras,” tā par biennāles mākslas darbu autoru izvēli saka biennāles kuratore Katerina Gregosa – mākslas vēsturniece, rakstniece, kura dzimusi Atēnās, dzīvo Briselē, bet šobrīd strādā Rīgā.
Mans otrais piegājiens biennāles darbu apskatei izvērtās pārsteidzošs. Nolēmu atrast laikmetīgo mākslu nedaudz ārpus no centra – kādreizējās tekstilrūpnīcas “Boļševička” teritorijā.
Diemžēl izstāde pirmdienās un otrdienās nav atvērta. Ja vien turpat aiz vecajiem metāla vārtiem nebūtu parādījies gleznotājs Andris Eglītis. Tiek atrastas atslēgas, kopīgs gājiens pa jau sen pamestās rūpnīcas teritoriju. Gleznotājs atslēdz savu darbnīcu, kas arī ir galvenā biennāles izstādes norises vieta šeit. Grandiozā, sen celtā angārā lielformāta gleznas, instalācijas, video, rudens gaisma caur augstu griestos nelielajām logu rūtīm, skaņa un veci krāmi. Pagalmā starp gruvešu kaudzēm biennāles bārs “Brick bar”, kas nu jau slēgts. Sezona beigusies. Neparasta vide, kurā var uz kādu laiku “pazust”. Te biennāles vadmotīvs “Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt” iedarbojas visspēcīgāk.
Mēģiniet noķert laikmetīgo mākslu aiz astes! Vēl līdz 28. oktobrim to var izdarīt, un trešdien, 24. oktobrī, tas iespējams par baltu velti.
