“Sākotnēji iecerēts kā pieredzes bagātās un arvien vēl radoši nenogurdināmās režisores Lūcijas Ņefedovas atmiņas par darbu Jelgavas Ādolfa Alunāna teātrī, sagatavošanas gaitā grāmatas materiāls izaudzis par daudz plašāku vēstījumu, kurā cauri gadu desmitiem atspoguļota Ādolfa Alunāna teātra izveidošanās, attīstība un augšana, tā paliekošā vieta ne tikai šīs Zemgales pilsētas sejā, bet arī visas Latvijas kultūras dzīves kontekstā. Te nu ir gadījums, kad arī pavisam lietišķi, šķietami sausi materiāli – faktu kopums, pirmizrāžu hronika vai kādreiz tautā tik iecienīto Tautas teātru salidojumu pārlūkojums – apliecina spēcīgu radošumu, tiecību uz dzīves un cilvēka dabas izzināšanu, vēlēšanos pacelties pāri ikdienišķām sadzīves problēmām un savu, kā arī savu līdzcilvēku dzīvi padarīt daudz krāsaināku un priecīgāku.” Tā grāmatas “Ar Ādolfa Alunāna vārdu. Ā.Alunāna Jelgavas teātris” priekšvārdā raksta tās redaktore Gundega Saulīte. Ā.Alunāna dienu festivālā Jelgavas Kultūras nama pirmā stāva galerijā atklāta režisores L.Ņefedovas Ā.Alunāna teātrim veltīta grāmata.
Tas, kurš mīl teātri
Grāmatas projekta vadītājs ir mākslas zinātnieks Māris Brancis, kurš teātra aktieru pulkā ir kopš 1967. gada un L.Ņefedovu sauc par vienu no saviem garīgajiem skolotājiem. Tā kā M.Brancim ir pieredze grāmatu rakstīšanā, pašvaldības iestādes “Kultūra” vadītājs Mintauts Buškevics viņu lūdza nākt talkā režisorei un uzņemties grāmatas praktisku sagatavošanu un izdošanu.
Daudz laika, vācot materiālus, M.Brancis pavadījis arhīvos. Kad ieraudzījis apjomīgo manuskriptu, sapratis, ka nepieciešams piesaistīt arī labu redaktoru – teātra zinātnieku. Komandai pievienojās G.Saulīte, kura veikusi sāpīgos “griezienus”, lai grāmatas apjomu samazinātu un varētu iekļauties atvēlētajā budžetā.
G.Saulīte teic, ka grāmatu novērtēs pirmkārt jau L.Ņefedovas talanta cienītāji, teātra cienītāji un arī tie, kas teātrī darbojušies. L.Ņefedova neatzīst ne vārdu “profesionāls” (ja kāds grib sevišķi paslavēt par labu izrādi), ne “amatierteātris” attiecībā uz neprofesionālo teātri. “Man atnāk cilvēki ar savu pasauli, ļoti interesantām domām, un tās tad viņi savieno ar to, ko spēlē,” viņa teic, minot, ka krievu valodā tautas mākslai ir veiksmīgāks apzīmējums – “ļubiteļ”, tas, kurš mīl.
Devums vēsturei
Monogrāfija ir arī ieguldījums teātra vēsturē, jo sniedz pilnīgu Ā.Alunāna Jelgavas teātra repertuāra hroniku, bijušo un tagadējo aktieru reģistru. Grāmatā izteikušies arī Ā.Alunāna memoriālā muzeja pirmā direktore Maija Matisa, teātra direktors Arvīds Matisons, teātra studijas audzēkņi un citi.
Piesaistot grāmatas komandai arī “jaunākas asinis”, M.Brancis tās vizuālo noformējumu uzticējis mazmeitai Austrai Apsītei. Austra stāsta, ka ar teātri saistīti gan viņas vecvecāki, gan mamma (režisore Elīna Apsīte – red.) un grāmata bijusi iespēja, kā ieguldīt savu artavu.
L.Ņefedovu un M.Branci ar grāmatas iznākšanu sveica gan bijušie un esošie aktieri, gan Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase un Ā.Alunāna memoriālā muzeja vadītājs Miks Vilnis, gan Rīgas Latviešu biedrības biedri, to vidū teātra zinātnieks L.Ņefedovas pedagogs Viktors Hausmanis, kurš uzsvēra, ka tik daudz Ā.Alunāna lugu nav iestudējis neviens cits režisors, rakstniece Māra Svīre un citi.
Grāmata iespiesta Jelgavas tipogrāfijā.