Sausās vasaras un rudens dēļ ziemāju graudaugu un rapšu sējumiem joprojām trūkst mitruma un lauksaimnieki raizējas, kā tie pārziemos. Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA paudis, ka joprojām Latvijā daudzviet ir sausums: “Ir vietas, kur augiem pietiek mitruma un tie ir labi attīstījušies, bet tajā pašā laikā ir vietas, kur ir par sausu un rudenim neraksturīgi laika apstākļi.”
J.Lazdiņš atzīst, ka mitruma trūkuma dēļ rudenī sējumi nav attīstījušies tādā mērā, kā graudkopji to būtu vēlējušies. Arī ne visi rapšu sējumi ir pietiekami labi attīstījušies, lai būtu ziemotspējīgi. “Vērtējot pašreizējo situāciju, jāatzīst, ka uz nekādu augsto ražu nākamajā gadā pagaidām nevaram cerēt. Protams, vēl ir gana daudz laika. Novembrī un decembrī varēsim precīzāk redzēt, vai augi ir pietiekami attīstījušies, lai veiksmīgi pārziemotu,” skaidro J.Lazdiņš.
Savukārt kooperatīva “Latraps” valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža uzskata, ka Latvijas laukos situācija atšķiras. Vietām mitruma trūkuma dēļ ziemas rapši ir pārauguši, tādēļ tie varētu nepārziemot. Arī graudaugi dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgi – ir lauki, par kuriem joprojām ir liels satraukums, vai augi tajos sekmīgi pārcietīs ziemu.
Vienlaikus viņš piebilst, ka ir lauki, kur graudaugi ļoti labi attīstījušies, un kopumā nākamā gada ražas izredzes ir samērā labas. “Patlaban ražas izredzes ir labākas nekā pēdējos gados, jo ir iesēts vairāk graudaugu un tas paveikts savlaicīgi,” teic E.Ruža. Viņš atklāj, ka sējumu tālāko attīstību nav iespējams prognozēt, jo laika apstākļi ir mainīgi. Turklāt šogad ir netipiski ilgs veģetācijas periods salīdzinājumā ar rudeni citus gadus.
Arī Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Vilciņi” īpašnieks Arnis Burmistris piekrīt, ka sējumiem mitruma ļoti trūkst. Taču vēl esot grūti spriest par pārziemošanu, jo daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda būs ziema – cik lieli “mīnusi”, cik daudz sniega u.c.
Laukos, kur ir smagāka augsne, ziemāji sadīguši ļoti nevienmērīgi. Tā kā nav zināms, kad būs lietus, ir bažas, vai ziemāji vispār sadīgs. “Daudzviet nekas nav sadīdzis, un esmu pieņēmis lēmumu sēt virsū esošajiem ziemājiem, lai gan nav skaidrs, vai šādi sētie kvieši sadīgs,” stāsta zemnieks, tomēr cerot uz labvēlīgākiem laika apstākļiem.
Toties rapši “Vilciņu” laukos izskatās daudz labāk nekā kvieši un pagaidām aug ļoti spēcīgi, taču vēl ir pāragri spriest, vai tieši sausumam rudenī būs izšķirošā nozīme pārziemošanā, kas tomēr vairāk atkarīga no tā, kādi laika apstākļi būs ziemā, uzskata “Vilciņu” saimnieks.Savukārt zemnieku saimniecības “Līgo” īpašnieks Jānis Vinters no Lielplatones pagasta teic, ka viņa saimniecībā sausuma dēļ lielu raižu nav un vairāk esot jāuztraucas tiem zemniekiem, kuri ziemājus iesējuši agri, – viņiem nācies tos miglot jau trīs reizes. “Līgo” gan šādu trīsreiz miglotu lauku nav, bet ir atsevišķi lauki, kuri migloti divreiz.
“Patlaban ziemāji ir sasnieguši optimālu lielumu, bet pēc nedēļas es jau varbūt teikšu ko citu,” tā J.Vinters, piebilstot, ka daudzviet, kur augsne sausāka un graudaināka, ziemāji ir sadīguši, bet vēl nav sacerojuši.
Viņaprāt, patlaban lielākās problēmas ir ar augsnes apstrādi – pēc vasarājiem uzart lauku ir gandrīz neiespējami un jāņem palīgā dziļirdinātāji. Zemnieks uzskata, ka klimatiskie apstākļi mums pēdējā laikā ir tik interesanti, ka neko daudz prognozēt nevar. Taču, ja pēkšņi uznāktu kailsals vai ļoti liels sniegs, spēcīgi izaugušie rapši nosaltu.
