Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) nav kauns par saviem
pieņemtajiem lēmumiem, trešdien, atskatoties uz premjera amatā paveikto,
sociālajiem partneriem uzsvēra Kučinskis.
Premjers informēja, ka šā gada 6. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāks
13. Saeima, viņa vadītajai valdībai apritēs 1000 dienas. Premjers
piebilda, ka, visticamāk, viņš turpinās vadīt valdību arī pēc
6. novembra, jo vēl var nebūt panākta vienošanās par jauno Ministru
kabineta sastāvu.
Ministru prezidents pateicās sociālajiem partneriem par kopīgu darbu
un atbalstu, jo lēmumu pieņemšana ne vienmēr noritēja viegli. “Es visu
šo laiku jutos kā kaujas laukā. Atceros kopīgas kaujas un strīdus, bet
tie vienmēr noveda pie produktīva iznākuma,” sacīja Kučinskis, paužot
cerību, ka arī nākamā valdība Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes
formātā turpinās dialogu ar sociālajiem partneriem.
Kučinskis stāstīja, ka, ieņemot Ministru prezidenta amatu, nav bijis,
par ko kaunēties, tomēr viņš norādīja, ka laika trūkuma dēļ daži
jautājumi netika atrisināti. Kā piemēru premjers minēja izglītības
reformu, par kuras pabeigšanu viņam neesot šaubu.
Tāpat valdības vadītājs norādīja uz rezultātiem veselības reformas
jomā. Viņš pauda cerību, ka nākamā valdība “to nesabeigs”. “Lai arī
veselības jomā ne viss ir tā, kā gribētos, tomēr mediķu acīs ir cerība.
Ar vieglu roku var apsolīt veselības nozarei novirzīt astoņus procentus no iekšzemes
kopprodukta (IKP), bet tas nav iespējams. Mēs ar grūtībām nonācām līdz četriem procentiem no IKP,” sacīja Ministru prezidents.
Kā vienu no jauniem izaicinājumiem Kučinskis minēja sarežģīto
situāciju banku nozarē. Pēc viņa teiktā, šīs nozares sakārtošana
patlaban ir procesā, turklāt Latvija ir apņēmusies ieviest starptautisko
partneru rekomendācijas un ieviest stingrāku uzraudzību. Kučinskis arī
norādīja uz ekonomikas rādītāju uzlabošanos viņa valdīšanas laikā.
LETA jau rakstīja, ka Kučinska vadītas valdības rīcības plāns ir
gandrīz izpildīts, tomēr daļa pasākumu joprojām ir izpildes procesā,
liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) apkopotā informācija.
Ministru kabinetā valdības rīcības plāns tika apstiprināts 2016. gada
aprīlī, un tajā ietverti 135 uzdevumi. Plāns tika veidots, ņemot vērā
valdības prioritātes – tautsaimniecības stiprināšana, valsts drošība un
nacionālā identitāte, demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums, reformas izglītībā un
zinātnē, kā arī reformas veselības aprūpē.
PKC informācija par valdības rīcības plāna izpildi apkopota par laika
posmu līdz šā gada jūlijam. No PKC apkopotās informācijas izriet, ka
virkne valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu jau ir īstenoti,
piemēram, nodokļu reforma, veselības aprūpes reforma un valsts simtgades
pasākumu īstenošana. Tomēr atsevišķu pasākumu īstenošana vēl turpinās.
Jau ziņots, ka Saeima Kučinska veidoto valdību apstiprināja 2016. gada 11. februārī.
Kučinska vadītajā Ministru kabinetā strādā 13 ministri – ekonomikas
ministrs Arvils Ašeradens (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
(ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), finanšu ministre Dana
Reizniece-Ozola (ZZS), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V),
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kultūras ministre
Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Jānis Reirs (V),
satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša
(ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
(VL-TB/LNNK) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Foto: mk.gov.lv
