Trīs Latvijas lielākās slimnīcas ceļ trauksmi par to, ka saskaras ar lielu skaitu pacientu, kuri neierodas uz vizītēm bez jebkāda brīdinājuma, bet, neatceļot vizīti, to nevar izmantot citi pacienti, kam tas būtu nepieciešams. Arī Zemgalē ir aktuāla “tukšo vizīšu” problēma, un ārstniecības iestāžu vadītāji domā, ka to varētu risināt, no pacientiem pieprasot drošības naudu.
Lielākajā Latvijas slimnīcā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – gadā uz konsultācijām bez brīdinājuma neierodas apmēram 32 000 jeb 14 procenti pacientu. Arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā no janvāra līdz oktobrim 14 procenti jeb gandrīz 23 000 pacientu ar ģimenēm nav ieradušies uz pieteiktajām konsultācijām, iepriekš par to nebrīdinot. Savukārt Stradiņa slimnīcā uz konsultācijām bez brīdinājuma neierodas aptuveni desmit procenti pacientu.
Arī Zemgalē ir aktuāla šī problēma, un ārstniecības iestāžu vadītājiem ir ieteikums, kā to varētu risināt – no pacientiem jāpieprasa drošības nauda.
SIA “Zemgales veselības centrs” (ZVC) valdes priekšsēdētāja Mārīte Sproģe atzīst, ka “tukšo vizīšu” problēma pastāv, kopš viņa šeit strādā. “Pierakstās desmit, bet atnāk pieci,” viņa saka, piebilstot, ka statistika par pacientiem, kuri neierodas uz pieteiktajām vizītēm, iestādē netiek apkopota. Vajadzības gadījumā to var izdarīt, taču viss tāpat katru dienu esot redzams ārstu birojā.
Cilvēkiem neierodoties, ārsti ir spiesti savu laiku pavadīt dīkstāvē, un līdz ar to arī cieš, jo nopelna mazāk, tāpēc ka maksāts tiek par pieņemto pacientu skaitu, skaidro ārstniecības iestādes vadītāja. ZVC vizīti iespējams atcelt, gan zvanot uz reģistratūru un nospiežot tieši šim nolūkam paredzētu taustiņu, gan arī veselības centra mājaslapā.
“Atgādinot par pierakstu, mēs sūtām pacientiem īsziņas, pat zvanām, bet arī tas nepalīdz. Cilvēki atbild, jā, mēs būsim, tomēr neatnāk. Īpaši smagi to izjūt, piemēram, darbinieki, kas veic endoskopijas izmeklējumus, jo tiem iepriekš jāsagatavojas. Pacienti, kuri nāk par maksu, cenšas vizītes nekavēt, taču brīžiem šķiet, ka tiem, kuri ārstējas valsts programmā, viss ir vienalga,” turpina M.Sproģe, uzskatot, ka nekas nemainīsies, kamēr cilvēkos nebūs apziņa, jo tas tomēr ir apziņas jautājums.
Kā vienīgo iespēju, lai cīnītos ar šo problēmu, ZVC vadītāja min iepriekšēju pacienta iemaksu, savā ziņā tādu kā drošības naudu, taču pašlaik ārstniecības iestādei nav tiesību šādu maksājumu iekasēt.
Līdzīgi spriež arī SIA “Dobeles un apkārtnes slimnīca” Ambulatorās nodaļas vadītāja Inita Ševčika. Dobeles slimnīcā par aizmāršīgajiem pacientiem visbiežāk sūdzas darbinieki, kuri veic ultrasonogrāfijas un citus izmeklējumus.
“Zvanot un sūtot īsziņas, nekas nemainās. Vienīgā iespēja būtu, ja pacients apmeklējumu garantētu ar savu kredītkarti, veicot iepriekšēju iemaksu, līdzīgi kā rezervējot viesnīcu vai pērkot lidmašīnas biļeti. Taču, ja mēs mēģinātu to ieviest, tāds ļembasts saceltos! Tas ir jārisina valsts mērogā – ja Dobeles slimnīca viena to izdarīs, tad neviens pie mums vairs nenāks,” savu viedokli pauž I.Ševčika.
Neierašanās pie ārsta bez brīdinājuma lielā mērā ir iekšējās kultūras jautājums, tāpēc nepieciešama plašāka diskusija ar mediķiem un sabiedrību kopumā par to, kā šo problēmu risināt, aģentūrai LETA norāda Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne. Viņa uzsver, ka rindu mazināšanā un pakalpojumu pieejamības uzlabošanā būtiski ir ikvienam izturēties atbildīgi. Proti, ja pieraksts uz konsultāciju, izmeklējumu konkrētajā laikā nav pieejams vai nav vairs vajadzīgs, tad tas ir jāatsaka.
Arī Jelgavas poliklīnikā samērā bieži pacienti neierodas uz vizītēm, stāsta poliklīnikas pārstāve Anda Alksne. “Precīza statistika nav veikta, taču, aptaujājot vairākus ārstus, to pacientu skaits, kuri nepaziņo par neierašanos, ir ievērojams,” viņa skaidro.
Visapzinīgākās pacientes ir Ginekoloģijas nodaļā – neierodas vien salīdzinoši neliels skaits. Turpretī Rehabilitācijas nodaļā uz obligātajām veselības pārbaudēm vai pie dermatologa neatnāk pat trīs līdz pieci pacienti dienā. Pacientiem dienu pirms paredzētās vizītes tiek sūtītas atgādinājuma īsziņas, taču ne visi ir tik apzinīgi, lai atteiktu vizīti, teic A.Alksne.
