Ne viegli, gandrīz par mēnesi pagarinot darbam nepieciešamo laiku, Administratīvā rajona tiesa pirmdien atcēla būvatļauju lielveikala “Depo” būvei Pārlielupē, Cukura ielā 2. Šo vietu, no kuras paveras skats uz pilsētu un Jelgavas pili, mēdz uzskatīt par Jelgavas vizītkarti. Lēmums ir pārsūdzams, un trešā puse SIA “Auras centrs” (lielveikala projekta attīstītājs) ir arī solījis to darīt. Savukārt Jelgavas pašvaldība otrdien saņemto tiesas lēmumu nekomentē.
Tiesa strīdu skatīja jau trešo reizi
“Ziņas” jau rakstīja, ka, par spīti ievērojamiem sabiedrības, kā arī lietpratēju protestiem, Jelgavas pašvaldības Būvvalde 2016. gada decembrī izsniedza būvatļauju lielveikala būvei Cukura ielā 2, savukārt 2017. gada aprīlī Jelgavas dome nevienbalsīgi šo dokumentu apstiprināja. Tad sekoja Cukura, Peldu un Veco Strēlnieku ielas iedzīvotāju grupas, kā arī biedrību “Jelgavas attīstībai” un “Direct Impact” iesniegums, būvatļauju apstrīdot Administratīvajā rajona tiesā. SIA “Auras centrs” uz to reaģēja, iesniedzot tiesā lūgumu atļaut uzsākt būvēšanu, pirms lieta izskatīta pēc būtības. Saņemot šādu atļauju, SIA “Auras centrs” būtu bijis jārēķinās, ka tad, ja būvprojekts, izskatot to pēc būtības, tiek atzīts par labojamu vai atceļamu, šīs izmaiņas jāveic par SIA “Auras centrs” līdzekļiem. Tomēr gan Administratīvā rajona tiesa, gan arī Administratīvā apgabaltiesa noraidīja “Auras centra” lūgumu.
Septembrī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā tiesneši Mārtiņš Birkmanis, Sanita Ozola un Aldis Vīksne sāka skatīt lietu pēc būtības. Savu lēmumu viņi argumentēja ar to, ka projekta izvērtēšanas gaitā nav pietiekami uzklausīta sabiedrība. Turklāt ir konstatēti pārkāpumi lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļauja neatbilst pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Prasa reprezentācijas objektu
“Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam – Jelgavas pilij un parkam –, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.
Tiesa arī secinājusi, ka būvprojekts tā minimālajā sastāvā neatbilda izvirzītajai prasībai, ka ēkas būvapjoms veidojams ar dažādu stāvu augstumu. Tāpat tiesa konstatējusi, ka būvniecībā vienlaidus tiks izmantoti sendviča tipa paneļi, lai gan saistošajos noteikumos norādīts, ka būvniecībā konkrētajā vietā nav pieļaujama šādu paneļu izmantošana vienlaidus.
Viens no uzvarētās tiesas galvenajiem varoņiem ir biedrības “Jelgavas attīstībai” dalībnieks advokāts Mārtiņš Daģis, kurš sarežģīto tiesvedību uzņēmās “pro bono”, tas ir, neprasot par to atlīdzību. Viņaprāt, šajā tiesas lēmumā ļoti pamācošs ir atzinums, ka Jelgavas pašvaldība nenodrošināja sabiedrības uzklausīšanu.
Būtu zinājuši, nebūtu pirkuši
“Ziņas” jau rakstīja, ka 5. septembra tiesas sēdē, kad Administratīvajā rajona tiesā lieta tika skatīta pēc būtības, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji, paužot viedokli par iecerēto veikala būvniecību Lielupes krastā, skaidroja, ka pēc viņu domām, lielveikala vieta izvēlēta nepareizi un nav savienojama ar Jelgavas pils tuvumu. Tajā pašā laikā pārvaldes darbinieki norādīja, ka viņi var paust tikai viedokli, kas tomēr nav saistošs būvniekam, proti, pils neatrodas arhitektūras pieminekļa aizsardzības simts metru zonā.
Savukārt “Auras centra” pārstāvis Henrihs Damroze tiesas sēdē uzsvēra, ka, iegādājoties zemes īpašumu Lielupes krastā, tika vērtēti visi aspekti un likuma normas. Piemēram, arī tas, ka kultūrvēsturiskajam piemineklim – Jelgavas pilij – ir noteikta simt metru aizsargjosla, kas beidzas Lielupes vidū. “Nezinu, kāpēc vairāk nekā desmit gadu laikā ne pieminekļus aizsargājošā institūcija, ne pašvaldība nav noteikusi individuālās aizsargjoslas, taču tas nedod tiesības šobrīd manipulēt ar viedokli, ka būvējamais objekts aizsegs skatu, bojās vidi vai tamlīdzīgi,” toreiz sacīja H.Damroze.
SIA “Auras centrs” jau pirms vairākiem gadiem, lai būvētu lielveikalu, iegādājās Cukura ielā 2 agrāk pašvaldībai piederošo, kā arī privāto zemi. Pastāv bažas, ka sākotnēji pašvaldības vadība par šo ieceri pienācīgi neinformēja ne deputātus, ne sabiedrību.
