Spēlfilmas “Bille” galveno lomu atveido jelgavniece Rūta Kronberga.
“Vizmas Belševicas grāmatu “Bille” izlasīju drīz pēc tās iznākšanas 1995. gadā, un bija sajūta, ka varētu tapt filma. Nelikos mierā, daudz kontaktējos ar rakstnieci, un man ir liels prieks, ka atļauju ekranizēt grāmatu saņēmu no viņas personīgi, viņai pašai vēl dzīvai esot. Gāja laiks, šķita, ka “Bille” tā arī nerealizēsies, bet tad nāca simtgades projektu konkurss, un mūsu filmu studijai nebija mākslīgi jāizdomā kāds projekts. Tas jau bija atvilktnē, mēs to pilnveidojām,” stāsta Ināra Kolmane – spēlfilmas “Bille” režisore, kura kopā ar galvenās lomas atveidotāju jelgavnieci Rūtu Kronbergu un producentu Jāni Juhņēviču viesojās kultūras un mākslas centra “Nātre” rīkotajā pasākumā “Bille un pankūkas”.
Interesē arī kaimiņus
Filmas darbība notiek 30. gadu Latvijā un aptver pusgadu rakstnieces Vizmas Belševicas triloģijas galvenās varones bērnības – “sāpju, sapņu un prieku laika”, kā to sauc I.Kolmane. Filmēšana norisinājās gan Rīgā – rakstnieces bērnības mājā Vārnu ielā, Vecrīgā, Sarkandaugavā un Maskavas forštatē –, gan Tērvetē, Tukuma apkaimē, Baldonē, Gulbenē un citur. Galvenā filmēšanas vieta – pagalms un Billes ģimenes dzīvoklis – atrodas Rīgā, Vārnu ielā. “Tas ir tieši tas pagalms, kur mazā Vizma Belševica tāpat kā Rūta skraidīja basām kājām. Piedzīvojām lielu pretimnākšanu no namsaimnieces, jo filmēšanas dēļ uz diviem gadiem tika atlikta mājas un pagalma renovācija,” stāsta režisore, piebilstot, ka arī iedzīvotāji bija atsaucīgi un savas ikdienas gaitas, piemēram, televizora skatīšanos, pieskaņoja filmēšanai.
““Bille” ir Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojums, un šis projekts izvērtās ļoti veiksmīgi. Šādu vēsturisku un tāda vēriena filmu līdz šim nebijām veidojuši. Tā bija liela pieredze,” piemetina producents J.Juhņēvičs. Gūstot simpātijas abās valstīs, filmai izdevās piesaistīt papildu budžetu. “Gan Lietuvā, gan Čehijā izturējām lielu konkursu. Mums šķita, ka šis stāsts visvairāk interesē Latviju, bet čehiem ļoti patika scenārijs un mūsu provju un foto materiāli, savukārt Lietuvas Kino centrs bija tieši pabeidzis savu konkursu, un izrādījās, ka viņiem nav nevienas vēsturiskas ģimenes filmas ar bērna acīm. Ar viņu atbalstu varējām pabeigt filmu laikā bez lielām problēmām,” stāsta I.Kolmane.
Govis bez ragiem
Filmēts Latvijā, bet skaņas montāža un kadru “tīrīšana”, likvidējot 21. gadsimta lieciniekus, kā, piemēram, plastikāta logus, notika Lietuvā. Savukārt Čehijā veikta montāža, krāsu korekcija un pievienoti vizuālie efekti. Izrādās, filmā redzamais tirgus laukums nemaz dabā nepastāv. Tas izveidots klajā laukā, bet vēlāk ar montāžas palīdzību apaudzēts ar ēkām, kas nofilmētas atsevišķi. Savukārt vilciena aina uzņemta Gulbenē. Lai radītu kustības efektu, to no ārpuses šūpojuši četri vīri, bet aina aiz loga piemontēta. Kopumā filmēts vienu vasaru, savukārt vēl viena vasara pavadīta montējot un skaņojot.
Runājot par specefektiem un iespēju kadrā “mānīties”, I.Kolmane atklāj – to nācies darīt arī, kad negaidot atklājuši, ka govis mūsdienās ir bez ragiem. “Stāsts ir par 30. gadiem, un mums noteikti vajadzēja Latvijas brūno. Kamēr atradām govi, kas padodas dresūrai, pagāja diezgan ilgs laiks. Saskārāmies ar to, ka mūsdienās govīm nav ragu. Tad bija īpašs uzdevums grima māksliniecei – tika izgatavoti ragi, ko līmējām klāt, tie lūza nost. Bet ar šo problēmu tikām galā,” atklāj I.Kolmane, piemetinot – labi, ka citā ainā govis nomainījuši pret zirgiem, citādi būtu nepieciešams daudz mākslīgo ragu.
Mainās priekšstats par aktiera darbu
Nopietna bijusi arī aktieru atlase. “Kad bija palikušas simts meitenes, es pati tikos ar visiem bērniem, skatījāmies aktierus arī pārējām lomām, un Rūta man ļoti iepatikās,” saka I.Kolmane. Meitene ātri izpratusi Billes tēlu un to, kas viņai jāpaveic. Par lomu Rūta nominēta “Lielajam Kristapam” kā labākā aktrise.
Meitene atzīst – filmēšanās bija grūta. “Iepriekš man likās, ka aktierim ir ļoti viegls darbs – viņš tikai skaisti saģērbjas un parunā uz skatuves –, bet filmā man bija jāvelk saplēstas kleitas, jāsmērē kājas, jābūt slapjai un jāsalst. Tagad zinu, kā ir aktieriem,” pauž Rūta, kurai gan nepatīk uz sevi skatīties no malas. Filmējoties visvairāk viņai patikusi epizode veikalā, kurp Billi sūtīja iepirkties. “Tur bija ļoti daudz skaistu rekvizītu – veikals tiešām kā tajā laikā. Bet nepatika epizode, kur man bija jāsalst mākslīgajā lietū. Bet tagad viss jau ir padarīts,” filmēšanos atminas jaunā aktrise, kurai bija vislielākā slodze un uzņemšanas laukumā bija jāatrodas katru dienu. I.Kolmane uzteic visus bērnus un masu skatu dalībniekus par izturību, arī kad laikapstākļi nebija tie patīkamākie.
Ar vieniem draudzējas, ar otriem – ne
Rūta iepriekš nebija redzējusi ekrānā savus filmas kolēģus, ja nu vienīgi Artūrs Skrastiņš dzirdēts filmās un multfilmās, tāpēc filmēšanas laukumā jutusies brīvi. Bijuši aktieri, ar kuriem meitene ārpus kadra varējusi draudzēties, jo ar viņu atveidotajiem varoņiem Billei ir labas attiecības, savukārt bijuši arī gadījumi, kad draudzība nebija vēlama – kamerai viss ir redzams. Piemēram, ar tēta lomas atveidotāju A.Skrastiņu Rūta draudzējusies, savukārt ar mammas lomas tēlotāju Elīnu Vāni draudzība nav uzturēta.
Taujāta, vai vēlētos vēl kādu reizi filmēties, meitene teic: “Pagaidām negribētos atkal izmirkt, nosalt, mainīt frizūru, bet nekad jau neko nevar zināt.” Rūta negribētu atkal šķirties no saviem garajiem matiem. Zināms gadījums, kad kāda meitene frizierei pat pasūtījusi Billes frizūru un to arī dabūjusi. Vai Rūtu ikdienā atpazīst? Īsti ne, jo viņa ir paaugusies, atauguši arī mati, meitene nēsā brilles. Vien skolas policiste Rūtu mēdz uzrunāt Billes vārdā.
Psihoterapijas kurss
Kā atzīst I.Kolmane, filmā ir daudz jautru brīžu, bet ir arī ļoti daudz aizkustinošu vietu, jo mazajai Billei, kas aug nabadzīgā ģimenē, dzīve nemaz tik viegla nav. “Vairākas kolēģes man atzinās, ka filmēšana un montāža un darbs kopumā viņām bijis kā psihoterapijas kurss – drusciņ jāpiedomā, kā mēs katrs runājam ar savu bērnu,” saka režisore, kura Billes stāstā saskata kādas paralēles ar savu bērnību. Līdzīgi kā Bille, I.Kolmane bērnībā dzīvojusi grāmatās un sapņu pasaulē “kopā ar ļoti mīļu vecmāmiņu, kas bija pretējais pols kaut kam sliktākam”. Visaizkustinošākais brīdis režisorei pašai filmā ir, kad “bērns, dzirdot vecāku sarunu, apjēdz, ka viņam ir kaut kāda vērtība”.
Lai arī pirms 23 gadiem dzimusī doma par Billes stāsta ekranizāciju realizējusies, I.Kolmane atzīst – šī nav tā filma, kas bija prātā toreiz. “Biju iecerējusi melnbaltu vai brūni tonētu kā tā laika fotogrāfijas, bet tad sapratu, ka tas varētu būt nomācoši un šāds eksperiments – brūnie kadri – derētu īsmetrāžas filmai. Ideja un iekšējā sajūta ir saglabāta, bet principā viss ir radīts no jauna. Tas man ir devis pārliecību un vēlēšanos strādāt, pieredze ir aiz muguras, un gribas filmēt nākamo filmu,” viņa teic. Vai tas varētu būt triloģijas turpinājums? “Pagaidām nē, šobrīd neredzu Latvijā tādu iespēju. Simtgades projekti ir beigušies, un arī kino finansējums atgriežas vecajās sliedēs.”
Ar pievienoto vērtību
Kino vakars norisinājās Jelgavas “Lauktehnikas” ēdnīcā, kur filmas skatīšanos tās noskaņās varēja apvienot ar kartupeļu un saldo pankūku baudīšanu, klāt piedzerot kompotu vai cigoriņu kafiju, kļūstot par Latvijā unikālu gadījumu. ““Nātre” šogad atzīmē jau desmito dzimšanas dienu, un visu šo laiku mums bijusi svarīga misija – radīt pasākumus, kultūras notikumus ar pievienoto vērtību. Mēs stāstām par cilvēkiem, kuri rosina domāt, par notikumiem, kas izglīto sirdi un prātu. Un kino ir viens no tiem,” stāsta kultūras un mākslas centra “Nātre” dibinātāja Dace Indrika. “Nātres” kino vakari nav tikai filmas skatīšanās – notikumā klāt ir arī filmas radošā komanda un tiek sniegta iespēja baudīt filmai pieskaņotu maltīti. Arī izvēlētā vieta – ēdnīca – pasākumam piešķir savu noskaņu. Pēc pirmā pasākuma, kurā tika demonstrēta filma “Kriminālās ekselences fonds”, tās autori atzina – lente izrādīta vairāk nekā 500 reižu dažādās Latvijas vietās, bet ēdnīcā vēl ne. Savukārt novembrī plānots demonstrēt “Lielajam Kristapam” nominēto pilnmetrāžas filmu “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”. Par nākamajiem biedrības pasākumiem var uzzināt tās feisbuka lapā.
Filma “Bille” trīs seansos 28. oktobrī pulksten 12, 15 un 18 būs skatāma arī Jelgavas Kultūras namā, savukārt radošo trijotni vēlreiz varēs sastapt un filmu noskatīties 8. novembrī pulksten 18 Jelgavas pilsētas bibliotēkā.
