Iedzīvotāji arvien vairāk sāk interesēties par veselīga uztura lietošanu
ikdienā, piedomājot par sabalansētu ikdienas maltīšu saturu. Uzņēmums
“Maxima Latvija”, pētot iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, veicis arī
iedzīvotāju pirkumu grozu analīzi, lai salīdzinātu, kā reālie pircēju
paradumi atšķiras no vēlamā veselīgā uztura šķīvja, stāsta uzņēmuma
pārstāve Liene Dupate-Ugule.
Sarežģīts process
Uztura
speciālistu izstrādātajā un ieteiktajā veselīgā uztura šķīvī lielāko
daļu (50%) vajadzētu saturēt augļiem, dārzeņiem un ogām, 25%
olbaltumvielām un 25% graudaugu produktiem un kartupeļiem.
Proporcijas
iedzīvotāju šķīvjos tomēr atšķiras, liecina reālā situācija. Gada
sākumā veiktā aptauja norādīja, ka 87% iedzīvotāju ir svarīgi ikdienā
lietot veselīgu uzturu, tomēr trešdaļa norādīja, ka veselīga dzīvesveida
ievērošana ir sarežģīts un grūts process. Augļiem un dārzeņiem uz sava
šķīvja iedzīvotāji atvēl aptuveni 23,5%, kas ir tikai puse no vēlamajiem
50%, turpretī graudaugiem un kartupeļiem tikai 9% (25% vietā). Savukārt
olbaltumvielas tiek patērētas stipri vairāk, nekā tas ir ieteicams, –
45,5% (vēlami 25%). Protams, arī našķi tiek iekļauti ikdienas maltītēs –
pēc aprēķiniem tie aizņem aptuveni 14,1%, liecina, pētījums.
Sertificēta
uztura speciāliste Līga Balode uzsver: “Veselīgas ēšanas ieteikumi var
ievērojami atšķirties dažādām cilvēku grupām atkarībā no veselības
stāvokļa, vecuma, fiziskās aktivitātes un citiem faktoriem. Norādītās
vēlamā veselīga uztura šķīvja proporcijas ir attiecināmas uz cilvēkiem
ar zemu fizisko aktivitāšu līmeni, vieglām fiziskām aktivitātēm ikdienā,
vairāk sēdošu dzīvesveidu, kas šobrīd ir atbilstošs lielai sabiedrības
daļai. Pozitīvi, ka iedzīvotāji arvien vairāk domā par veselīgu uzturu,
taču šie dati pierāda, ka vēl ir jāpiestrādā, lai šos paradumus ieviestu
savā ikdienā.”
Dažādība un mērenība
Veselības
ministrija skaidro, ka veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība,
sabalansētība, mērenība. Veselīgs uzturs piegādā cilvēkam enerģiju un
uzturvielas tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības
konkrētajos darba, vides un dzīves apstākļos.
Uzturā jābūt pietiekamā
daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī
minerālvielām, vitamīniem, balastvielām (šķiedrvielām) u.c.
Lai uzņemtu
visas šīs vērtīgās vielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo
neviens no tiem atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Lai
nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai
nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura
piramīdu. Veselīgas ēdienkartes pamatā ir tās produktu grupas, kas
atrodas uztura piramīdas apakšējā daļā: graudaugu produkti, augļi un
dārzeņi.
Ministrija uzsver, ka vairākas reizes dienā un puse no dienas
enerģijas jāuzņem tieši ar graudaugu produktiem un kartupeļiem. Viena
porcija augļu ir viens vidēja lieluma auglis – ābols, bumbieris, banāns,
apelsīns; divi nelieli augļi – plūmes, mandarīni, aprikozes, kivi (arī
dabiskā sulā konservēti); puse greipfrūta; šķēle melones, arbūza vai
ananasa; glāze augļu sulas; aptuveni septiņas zemenes; sauja ķiršu,
upeņu, aveņu, dzērveņu vai citu ogu.
Dārzeņu vēlamais daudzums dienā ir
viena bļodiņa lapu salātu; puse paprikas; viens vidēja lieluma dārzenis –
tomāts, burkāns; trīs ēdamkarotes zaļo zirnīšu, pākšu pupiņu vai
jebkuru sasmalcinātu, svaigu vai sutinātu dārzeņu; glāze dārzeņu sulas.
Foto: pixabay.com
