Intervija ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu un Lielbritānijas militāro atašeju Latvijā Marku Sapsfordu.
Jau vairāk nekā divdesmit gadu 11. novembrim tuvākajā svētdienā, kad pēc Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē iedibinātas tradīcijas tiek pieminēti karos kritušie, Jelgavā, Meža kapos, pie 36 Pirmajā pasaules karā kritušo britu karavīru apbedījuma pulcējas dažādu valstu diplomāti un militārpersonas. Klāt ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vadības, vietējās varas pārstāvji. Notiek dievkalpojums, un tad precīzi pulksten 11 ar taures signālu tiek godināti karos kritušie karavīri. Pēc tam vēl seko īss piemiņas brīdis pie Latvijas Brīvības cīņās kritušo brāļu kapu kopiņām. Rudenīgā oktobra dienā “Zemgales Ziņas” tikās ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā Kītu Šanonu un militāro atašeju Marku Sapsfordu.
– Kā šī ceremonija notiks šogad, kad svētdiena iekrīt tieši 11. novembrī?
Kīts Šanons: Sakarā ar Latvijas valsts simtgadi vairāk oficiālu pasākumu, kur diplomātiem jābūt klāt, šajā 11. novembrī jeb Lāčplēša dienā notiks Rīgā. Tādēļ nolēmām Jelgavā, Meža kapos, piemiņas brīdi rīkot sestdien, 10. novembrī, pulksten 10.40. Bet 11. novembrī, kad karavīru piemiņas jeb Sarkanās magones dienu atzīmē Lielbritānijā un citviet pasaulē, Rīgā notiks dievkalpojums Anglikāņu baznīcā. Tur arī atrodas piemiņas plāksne 1918.–1919. gada Baltijas militārajā kampaņā kritušajām britu militārpersonām.
– Vai Sarkanās magones dienu atzīmē visur, kur krituši britu karavīri?
Marks Sapsfords: Sarkanās magones dienu atzīmē ne tikai brāļu kapos, bet arī visās britu militārajās vienībās, lai kur pasaulē tās neatrastos.
K.Š.: Latvijā, nākamgad tiek plānoti lielāki atceres pasākumi, jo apritēs simts gadu kopš Lielbritānijas iesaistīšanās Latvijas Brīvības cīņās. Tas bija gan britu mīnu eskadras karakuģu atbalsts Rīgas aizstāvjiem cīņā pret Bermonta karaspēku 1919. gada oktobrī un novembrī, gan arī atbalsts Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai, kura 1919. gada pavasarī patvērās un strādāja uz tirdzniecības kuģa “Saratov”, kas stāvēja jūrā netālu no Liepājas. Ir tradīcija, ka mēs katru gadu oktobrī Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī, pie memoriāla godinām britu jūrniekus. Atbrauc arī kritušo jūrnieku radinieki.
– Aprakstot Sarkanās magones dienu Jelgavā, Meža kapos, žurnālistiem nereti ir jānopūlas, lai saskaitītu visu valstu pārstāvjus, kuri ir ieradušies uz ceremoniju. Kopā ar britiem parasti neiztrūkst amerikāņi, kanādieši, bijuši arī poļi, zviedri, krievi, ķīnieši, azerbaidžāņi un citi. Kaut kā neesmu manījis vāciešus…
K.Š.: Es būtu priecīgs, ja šogad 10. novembrī Jelgavā, Meža kapos, būtu arī vācieši. Ar laiku ir mainījies šīs piemiņas dienas gars. Pirmajos gados tā godināja tieši britu, Nāciju sadraudzības karavīru, piemiņu un tika vākti ziedojumi tieši šīs militārās alianses ievainoto karavīru vajadzībām, bet mūsdienās pieminēšana ir plašāka. Tiek godināti visi kritušie karavīri, neņemot vērā, kurā frontes pusē tie cīnījušies. Esmu piedalījies Sarkanās magones dienas ceremonijā Vācijā, kur vāciešu bija vairāk nekā britu. Esmu bijis ceremonijā Tuvajos Austrumos, kur piedalījās daudzu valstu karavīri. Šogad 10. novembrī Jelgavā būs pārstāvētas visas valstis, kuru karaspēka vienības izvietotas Latvijā. Tā ir Kanāda, ASV, Polija, Itālija, Albānija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Spānija.
– Runājot par ES nākotni, daudzi latvieši sūrojas par “Brexit” balsojumu 2016. gadā, kā dēļ Lielbritānija atstāj šo savienību. Vai 20. oktobrī Londonā notikusī ar “Brexit” neapmierināto demonstrācija, kurā sapulcējās pat 600 tūkstoši cilvēku, neliecina, ka kaut kas varētu mainīties? Latvijā atmodas laikā sanāca līdzīga apjoma demonstrācijas un pēc tam daudz kas mainījās.
K.Š.: Demonstrācija bija iespaidīga, un var saprast, kā uz to reaģē cilvēki Latvijā un citviet pasaulē, tomēr šāda demonstrācija nav mainījusi Lielbritānijas valdības pozīciju. Premjere Terēza Meja ir nepārprotami noraidījusi vēl viena referenduma iespēju. Viņa atgādina, ka 2016. gadā 17,4 miljoni cilvēku nobalsoja par izstāšanos no ES. “Brexit” ir balsotāju vairākuma, nevis valdības lēmums. Es domāju, ka mēs esam ļoti tuvu izlīgumam ar ES un tuvākajā laikā izstāšanās process būs veiksmīgi pabeigts.
Lielbritānija iziet no ES, ne no Eiropas. Mēs uzskatām par nozīmīgu arī savu dalību NATO, kur esam ciešā sadarbībā ar Baltijas valstīm. Arī Sarkanās magones dienas tradīcija nav vērsta tikai uz pagātni. Šajā saistībā mēs domājam arī par nākotni, par to, ka esam blakus cits citam, aizstāvot demokrātiju.
– Kopš 2014. gada krīzes attiecībās ar Krieviju, tostarp Krimas okupācijas, britu karaspēka kaujas grupa atrodas Igaunijā. Kā Baltijas valstīs jūtas Lielbritānijas karavīri?
M.S.: Ļoti labi. Britu un Baltijas valstu karavīriem ir kopīga sadarbības pieredze Afganistānā un Irākā. Tiem ir izveidojusies sava militārā brālība. Mūsu karavīriem īpaši Latvijā ir labas treniņu iespējas, karavīri no Igaunijas brauc trenēties uz Ādažu poligonu. Mēs ar vēstnieku vērojam militārās mācības. Arī šajās dienās Ādažu poligonā notiek Igaunijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas organizētās taktiskās mācības “Furious Axe” (“Šausmīgais cirvis” – angļu val.). Mums ir ko mācīties arī no Latvijas karavīriem. No 29 NATO partnervalstīm pašlaik Baltijas valstīs un Polijā izvietoti 23 valstu karavīri. Lielbritānija izvietojusi savus karavīrus arī Polijā.
– Saistībā ar sabiedrības drošību, spēju demokrātiski pieņemt pareizus lēmumus beidzamajā laikā aktualizējas jautājums par iedzīvotāju informētību un medijpratību.
K.Š.: Ar Britu padomes pārstāvniecības Latvijā atbalstu pēdējos gados ir īstenoti vairāki medijpratību un kritisko domāšanu veicinoši projekti. Britu padome atbalsta jaunā kompetencēs balstītā skolu izglītības satura izstrādi, nodrošinot lielāku uzmanību spējai kritiski spriest par to informāciju, kas nāk no dažādiem avotiem, un pieņemt lēmumus.
Viens no zināmākajiem Britu padomes pārstāvniecības atbalstītajiem medijpratības projektiem ir “Pilna doma”, ko īstenoja Baltijas Mediju izcilības centrs. “Projekta laikā tā dalībnieki, 10.–12. klašu skolēni, apguva medijpratības pamatprincipus, klausoties Latvijā zināmu žurnālistu videolekcijas par šo tēmu, kā arī paši sagatavoja žurnālistikas darbu par kādu tēmu, tādējādi mācoties atšķirt ziņas no reklāmas un dezinformācijas. Taču informācijas izvērtēšana ir joma, kurā jāmācās visu mūžu. Man kā cilvēkam, kas studējis vēsturi, jautājums par informācijas ticamību dažādos avotos ir īpaši tuvs. Mums ir uzkrāta diezgan liela pieredze kritiskās domāšanas attīstīšanā, taču mēs gribam apgūt arī Latvijas pieredzi, kas ir gūta, darbojoties uz “frontes līnijas”. Tā nav nekāda nejaušība, ka 2014. gadā izveidotais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs atrodas Rīgā. Mēs vērojam, kā šis centrs darbojas, kā tas analizē iegūto informāciju.
K.Š.: Arī Lielbritānijā ir problēma, ka augošo izmaksu dēļ neatkarīgo drukāto reģionālo avīžu kļūst arvien mazāk. Tām nākas konkurēt ar interneta medijiem. Ir viegli saprast, kāpēc Latvijā laikraksti nonāk vietējās pašvaldības vai vietējo oligarhu rokās. Taču ir svarīgi, lai cilvēki spēj izvērtēt informāciju, ko tiem piedāvā. Kam ticēt vai neticēt, ko pirkt vai nepirkt, ir katra paša rokās.
– Kādas beidzamajā laikā bijušas Lielbritānijas vēstniecības aktivitātes Zemgalē?
K.Š.: Septembrī bija ļoti skaists pasākums, kad no LLU Dārzkopības institūta dārza, kas atrodas Dobelē, uz Karalisko botānisko dārzu Londonā aizceļoja dāvinājums – septiņas selekcionāra Pētera Upīša izveidotās ceriņu šķirnes.
Viņa Ekselence Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Kīts Šenons
Vēstnieks K.Šenons dzimis Lielbritānijā ietilpstošās Skotijas galvaspilsētā Edinburgā. Turpat Skotijā studējis Sentendrūsas Universitātē, kur ar izcilību ieguvis maģistra grādu moderno laiku vēsturē un starptautiskajās attiecībās. Darbu britu Ārlietu dienestā K.Šenons sāka 1988. gadā. Pirms kļūšanas par vēstnieku Latvijā, bija direktora vietnieks Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Austrumeiropas un Centrālāzijas direktorātā, kur viņa pārziņā bija sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm (2014–2017). Pirms tam četrus gadus pildīja vēstnieka vietnieka pienākumus Lielbritānijas vēstniecībā Lietuvā (2004–2008) un vēstnieka pienākumus Moldovā (2009–2013). Diplomātiskās karjeras agrākajos posmos strādāja Lielbritānijas vēstniecībā Francijā (1995–1999) un Mozambikā (1991–1994).
Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā Marks Sapsfords
Lielbritānijas militārais atašejs Latvijā Gaisa spēku majors M.Sapsfords dzimis Anglijā, Eseksas grāfistē, Čelmsfordā. Bijis avioinženieris Lielbritānijas Karaliskajos gaisa spēkos. Dienējis ne tikai Lielbritānijā, bet arī Irākā, Saūda Arābijā. Latvijā par militāro atašeju kalpo no 2017. gada aprīļa. Precējies, ģimenē izaudzināti pieci bērni. Brīvajā laikā patīk lasīt grāmatas un nodarboties ar sportu, ceļot, ir arī kaislīgs dārznieks.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
