Tuvojoties zīmīgajam Latvijas simtgades datumam, sabiedrībā vairāk nekā parasti virmo pārdomas par to, kā mūsu valstij attīstīties tālāk. Kādas varētu būt iespējas, izaicinājumi? Viena no lielākajiem nodokļu maksātājiem Jelgavas novadā kūdras ražotāja uzņēmuma “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks ir nobažījies par to, ka Latvija ne tuvu neizmanto iespējas, ko tai varētu sniegt ar kūdru saistīto lauksaimniecības produktu ražošana.
Nacionālās attīstības plānā kūdra nav pieminēta
Uzlūkojot valstī pieņemtos plānošanas dokumentus un partiju programmas, U.Ameriks ļoti maz atradis pat pieminam kūdru, kas ir viena no Latvijas lielākajām dabas bagātībām. “Priekšvēlēšanu debatēs manīju, ka jautājumu par bioekonomiku aktualizēja “Saskaņas” premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņam šis programmas punkts nāca politiskajā mantojumā no Zatlera Reformu partijas,” skaidro U.Ameriks. “Es saprotu, kāpēc kūdra kā resurss netiek vērtēts Eiropas Savienībā. Tur ekonomikas vadlīnijas nosaka attīstītās Eiropas valstis, kurās kūdras purvi jau ir izstrādāti un apbūvēti. Lielākoties tur kūdra atzīta par neatjaunīgo enerģijas resursu,” spriež U.Ameriks.
95 procenti no Latvijā saražotās kūdras tiek eksportēti. Lielākie noņēmēji ir Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, arī Ķīna, Polija. Taču kopējais kūdras eksportvalstu skaits ir ap vai vairāk par simtu, kas atkarīgs no aktuālā gada kūdras pieprasījuma pasaulē. Tiek lēsts, ka mūsdienās Eiropas tirgus gadā patērē ap 65 miljoniem kubikmetru kūdras substrāta. Taču ir pamatotas prognozes, ka 2050. gadā Eiropā būs pieprasījums pēc četrreiz lielāka kūdras produktu daudzuma, kas saistīts ar augošo vēlmi pēc veselīgas pārtikas. Lielu daļu tirgū nonākušo dārzeņu mūsdienas rūpnieciski audzē minerālvielām bagātinātā akmens vai minerālvatē, tomēr dabīgāka un veselīgāka augsne ir kūdras substrāts. “Redzu, ka arī Ķīna ir aktīva šajā tirgū. Ķīnieši ir izvēlējušies attīstīt dārzkopību un paši sev audzēt veselīgus dārzeņus, nevis importēt,” stāsta “Lafloras” vadītājs.
Kūdras vērtība no tīras izejvielas veidojas tās apstrādes procesā, un tā būtiski aug, kūdru frakcionējot, pievienojot tai nepieciešamās barības vielas. Iegūstot kūdras substrātu, cena var palielināties vēl pat desmit reižu. Praktiski visa kūdra, ko iegūst “Laflora”, iziet caur substrātu ražošanas cehu. Tādējādi tiek ražoti produkti ar pievienoto vērtību – substrāti, kuros iespējams tūlīt pat sēt vai stādīt izvēlētās kultūras. Taču U.Amerikas uzsver, ka vēl efektīvāka kūdras izmantošana būtu tad, ja Latvijā strauji attīstītos stādaudzēšana. Nesen viņš par šo tematu ir runājis ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku, kurš minējis, ka uzņēmuma deviņas kokaudzētavas gadā saražo 50 miljonus meža koku stādu. No tiem tiek eksportēti 15 miljoni, turklāt visu pieprasījumu neesot iespējams apmierināt. “Man rodas retorisks jautājums – kāpēc neražot miljardu stādu? Bet saprotu, ka šis ir politisks jautājums, ko nav iespējams atrisināt vienam, kaut arī ļoti spēcīgam uzņēmumam, kāds ir “Latvijas valsts meži”,” teic kūdras nozares pārstāvis. Viņš uzskata par nejēdzīgu situāciju, ka, piemēram, Nīderlande, kas agrāk bija purviem bagāta valsts un kurā mūsdienās vairs purvu nav, importē Latvijas kūdru, izaudzē tajā tulpju sīpolus vai citus stādus, ko tad kopā ar mūsu pašu kūdru eksportē atpakaļ uz Latviju. Viņu neapmierina tas, ka pilsētu apzaļumošanas projektos Latvijā tiek izvēlēti stādi no ārzemēm un vietējais stādaudzētajs, kas mazajos tirgos cīnās par izdzīvošanu, lielajos iepirkumos tiek pastumts malā. Kāpēc nav valsts programmas, lai mēs paši to Latvijā darītu uz vietas, retoriski jautā U.Ameriks. Viņš uzsver, ka latvieši māk izaudzēt kvalitatīvus stādus.
Latvietim darbs ar zemi ir gēnos
U.Amerikam vēl no pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad viņš kā jauneklis bija iesaukts padomju armijā, acu priekšā ir skats, kad militāri slepenās Severomorskas centrā stāv žigulis ar Latvijas numuriem, no kura 8. martā tiek tirgotas tulpes. “Ofiņi pērk kā traki pa trīs, pa pieciem rubļiem gabalā. Kad pajautāju, cik liela krava atvesta, man teica, ka piectūkstoš ziedu. Salīdzinājumam – mana pirmā inženiera alga padomju gados bija 120 rubļu mēnesī,” atceroties tā laika paaudzes latviešu uzņēmību, piebilst U.Ameriks.
Runājot par lauku attīstību, kūdras nozares speciālists spriež, ka šie jautājumi būtu jāsaliek kopā vienā skaistā programmā, ko varētu nosaukt “Latvija – jaunā Holande!” “Mums laukos dominē konvencionālā lauksaimniecība, kurā galvenie kritēriji ir ražība un lētums. Tai nepieciešami lieli lauki, moderna tehnika, taču ne lauku ciems ar skolu, jo viens labs mehanizators spēj apstrādāt tūkstošiem hektāru,” skaidro U.Ameriks. Viņš domā, ka pirmkārt Latgalē, no kurienes aizbraukušo mūsdienās ir visvairāk, valsts varētu sekmēt bioloģiskās lauksaimniecības, dārzkopības un arī kūdras ieguves attīstību. Vēl, atbildot uz jautājumu, kāpēc kūdras nozares attīstībai nav pievērsta pietiekama vērība, jāmin tas, ka nereti valstsvīri baidās pieņemt atbildīgus lēmumus, dažkārt pat atbildība par lēmumu pareizību tiek meklēta pie OECD un citām starptautiskām autoritātēm, kas Latvijas apstākļus pietiekami labi nezina. Viņaprāt, paļāvība, ka kapitālisms jeb tirgus visu nokārtos, ir jau noiets etaps. Šajā ziņā arvien asāka ir problēma, ka padomju laikos augstskolas un tehnikumus beigušie kūdras rūpniecības speciālisti jau lielākoties ir pelnītā atpūtā. Bet jauno kūdrinieku paaudzi Latvijā pagaidām izglītības iestādēs nemāca.
Jelgavu sildīs Kaigu purvs
U.Ameriks uzsver, ka Latvijai ir liels kūdras ieguves potenciāls, kas ir jāattīsta, lai cilvēkiem būtu darbs un iztika. Beidzamajā laikā tiek daudz diskutēts par kūdras izmantošanu enerģētikā. Uzņēmējs atzīst, ka tas, ka ES regulās kūdra tiek minēta kā fosilais neatjaunīgais kurināmais, nav īsti korekti. Atšķirībā no tādiem neatjaunojamajiem resursiem kā nafta vai akmeņogles, kūdras krājumi purvos, kuri netiek izstrādāti, turpina augt. Šoruden eksperimentālā kārtā 12 tūkstoši tonnu tā saucamās melnās kūdras, kas atrodas jau izstrādāto purvu dziļākajā slānī, tiek pārdots kurināšanai uzņēmumam “Fortum”, kas šķeldu jauks ar kūdru. Mūsdienās Somijā ar kūdru kurina daudz, agrāk arī Rīgā apkurei un elektrības ražošanai daudz izmantoja kūdru no Sedas purviem.
Izstrādātajiem kūdras laukiem jābūt zaļiem
Ar ogļskābās gāzes īpatsvara palielināšanos zemes atmosfērā tiek saistīta globālā sasilšana, kas rada bažas par klimata izmaiņām un problemātisko Pasaules okeāna līmeņa celšanos. Nenoliedzot dabas aizsardzības interešu sabalansētības nozīmi, U.Ameriks ironizē par to, ka starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas dod naudu, lai mēs savu zemi vēl vairāk pārpurvotu. “Mans uzskats ir tāds, ka klimata pārmaiņām ir jāpiemērojas. Tās novērst nav cilvēka spēkos. Ja tiešām patiesa ir politiķu vēlme atmosfērā reāli mazināt ogļskābās gāzes īpatsvaru, tad droši vien pirmkārt no lidmašīnām būtu jāpāriet uz velosipēdiem. Purvs nepārveido ogļskābo gāzi skābeklī, bet gan mežs. Tādēļ, manuprāt, vides interešu vārdā būtu jāierobežo mežu pārpurvošanās un jāapstāda izstrādātie purvi,” domā U.Ameriks. “Laflora” darbojas arī šajā virzienā. Tā Kaigu purva izstrādātajās platībās jau vairākus gadus tiek audzētas krūmmellenes un lielogu dzērvenes. Tāpat platība atvēlēta eksperimentiem, audzējot četras koku sugas (bērzs, melnalksnis, priede, papele), lai noteiktu, kuras no tām ir piemērotas un pietiekami ātraudzīgas izmantošanai biomasā. Jaunākie pētījumi uzsākti, sadarbībā ar rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu “Babīte” apstādot izmēģinājumu platību ar rododendru un vaivariņu šķirnēm, lai attīstītu stādu audzētavu.
Veselu gadu Kaigu purvā tika mērīts vēja ātrums. Ievērojot citu valstu kūdrinieku pieredzi, “Laflora” plāno arī vēja parka būvniecību purvā pēc tā izstrādes. “Mērījumi rādīja, ka vējš mūsu purvā ir pietiekams, lai ģeneratora uzstādīšana atmaksātos. Vēl tikai gaidām atbildi no ornitologiem, kas novērsīs šaubas par to, ka vēja ģeneratori varētu traucēt putniem.”
Runājot par Latvijas valsts simtgades atzīmēšanu, U.Ameriks pasmaida, ka viņa vectēvs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Ameriks savulaik stingri pastāvējis uz to, ka Latvijas valsts dibināta agrāk nekā Igaunija. Proti, šis datums bijis 1917. gada 2. decembris, kad Valkā tika izveidota Latviešu pagaidu nacionālā padome, ko vadīja Voldemārs Zamuels un kurā darbojās arī dzejnieks Kārlis Skalbe. Zināms, ka vēsturē ietekmīgāki izrādījās tie latviešu politiķi, kas Latvijas Republiku proklamēja Rīgā 1918. gada 18. novembrī. U.Ameriks atzīst, ka Latvijas ceļš uz savu valsti ir apbrīnas vērts un to radīja izcilas personības. “Kāpēc šodien maz pieminam Latviešu pagaidu nacionālo padomi? Kāpēc vēl šodien nav izdevies ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica lolojums Baltijas antante? Kāpēc atgūstot neatkarību, valsti būvējām tā, lai būtu bagātie un nabagie, atstumtie un priviliģētie?” retoriski jautā U.Ameriks. Viņš vērš uzmanību, ka mūsdienu Latvijā lielākā nelaime ir mazdūšība un gļēvums savienojumā ar merkantilismu un nacionālās pašapziņas zudumu. Tas izraisījis to, ka daudzi aizbrauc no valsts, jo tai vairs netic. U.Ameriks domā, ka, atzīmējot lielo jubileju, mums būtu jāpasaka paldies par uzdrīkstēšanos un paveikto valsts radītājiem, par darbu un izturību sev pašiem, kā arī jāatzīst kļūdas un jārunā par neveiksmēm. Bet galvenais būtu nospraust mērķi, kurp Latvija grib doties, un runāt par to, kā to sasniegt.”
SIA “Laflora”’ 2017. gadā
Darbinieku skaits – 236
Vidējā alga – 1580 eiro (bruto)
Apgrozījums – 15,5 miljoni eiro (2012. gadā – 11,9 miljoni eiro)
Nodokļos gadā samaksā 2,6 miljonus eiro (2012. gadā – 1,6 miljonus eiro)
Kūdras resursi
Jelgavas novadā
Drabiņu purvs – 882 hektāri
Kaigu purvs – 774 hektāri
Daugavpils novadā
Nīcgales purvs – 337 hektāri
