Tradicionāli, tuvojoties Latvijas valsts dibināšanas gadadienai, Ordeņu kapituls piešķīris augstākos valsts apbalvojumus vairākām sabiedrībā augstu godātām personām. To vidū ir divi jelgavnieki un LLU mācībspēki. Atzinības krusta III šķira piešķirta un par ordeņa komandieri iecelts Informācijas tehnoloģiju fakultātes Datoru sistēmas katedras profesors Pēteris Rivža, savukārt Atzinības krusta IV šķira piešķirta un par ordeņa virsnieku iecelts Vides un būvzinātņu fakultātes Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors Guntis Andersons.
Ar doktora grādu divās zinātnēs
P.Rivžu apbalvojumam izvirzījusi Latvijas Zinātņu akadēmija. Viņa nopelnu sarakstā ir LLU Informātikas tehnoloģiju fakultātes izveidošana un sākotnējā vadīšana, desmit gadu rosīgais darbs LLU zinātņu prorektora amatā, īstenojot lielus ERAF atbalstītos projektus augstskolas modernizēšanā, starptautiskās aktivitātes, pedagoga darbs ar studentiem, doktorantiem, mācību grāmatu veidošana, kā arī cilvēciskās īpašības – sirsnība un atvērtība. P.Rivža stāsta, ka jau studiju laikā 60. un 70. gadu mijā viņu sevišķi interesēja matemātika, informātika. Pēc savas iniciatīvas P.Rivža papildināja zināšanas augstskolas skaitļošanas centrā. Izvēloties akadēmisko karjeru, 1978. gadā viņš ieguva zinātņu kandidāta grādu (mūsdienās tas atbilst doktora grādam), bet 1995. gadā – habilitētā doktora grādu inženierzinātnē lauksaimniecības tehnikas apakšnozarē. 2007. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija P.Rivžam piešķīra goda doktora grādu datorzinātnē.
Lielā mērā viņa paveiktais zinātnē ir saistīts ar informācijas tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecībā. Sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību un Zemgales Attīstības aģentūru daudzu gadu garumā risināti jautājumi par doktorantu un studentu iesaisti sabiedrībā aktuālu jautājumu risināšanā.
P.Rivža teic, ka ir sajūta, ka dzīve iet ļoti ātri, taču viņš ir priecīgs, ka viss izveidojies tā, ka viņš var nodarboties ar zinātni. Profesors pasmaida, ka jaunībā bijis sapnis kļūt par kara lidotāju. P.Rivža augstu vērtē tās iespējas, ko tautai pavēra Latvijas valsts atjaunošana, dalība Eiropas Savienībā. “Tagad jaunie zinātnieki var piedalīties ES projektos, agrāk taču nekā tāda nebija,” teic P.Rivža. Par sasniegto viņš ir pateicīgs arī savai sievai LLU profesorei Baibai Rivžai. “Gribu palīdzēt izaugt mazbērniem,” profesors uzsver, ka viņam ir arī vectēva pienākumi.
Darbs ar studentiem neļauj novecot
Vēl aizvien možajam un darbīgajam Vides un būvzinātņu fakultātes Būvkonstrukciju katedras asociētajam profesoram Guntim Andersonam šogad apritējis astoņdesmit, tomēr viņš vēl aizvien vada nodarbības studentiem, kā arī ir konsultants projektēšanas birojā “Kas un K. Studija”. Profesors atzīst, ka dzīvē vienu no svarīgākajiem lēmumiem pieņēmis 1962. gadā. Toreiz, beidzot Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultāti, viņam augstskolā piedāvāja asistenta amatu. Jaunais inženieris gan bija domājis strādāt savā profesijā ražošanā. Tur maksāja lielākas algu, dāsni piešķīra dzīvokli, kāds bija nepieciešams arī jaunajai ģimenei. Tomēr, saņēmis sievas Alīnas atbalstu, G.Andersons nolēma palikt savā “Alma mater”. 1973. gadā, aizstāvot zinātņu kandidāta grādu, viņš kļuva par Būvniecības katedras vadītāju. “Darbs ar studentiem dod dzinuli visu laiku augt. Ja tu lasi lekcijas, tad tev ir jāzina, kas jauns šajā nozarē. Tu esi spiests vienmēr savas zināšanas atjaunot,” teic G.Andersons. Studentiem viņš pasniedz grunts mehāniku, kā arī māca par pamatiem. Profesors optimistiski skatās uz būvniecības attīstību valstī un piebilst, ka aug profesionāļu kvalifikācija un celtniecībā uzlabojumus dod arī jaunās tehnoloģijas. G.Andersonu valsts apbalvojumam izvirzīja Latvijas Būvinženieru savienība. Šī nozares profesionāļu organizācija par mūža ieguldījumu profesoram šogad piešķīra arī Būvindustrijas lielo balvu.
Ir iespēja pieteikt valsts apbalvojumam
Ordeņu kapituls, ko vada Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pamatojoties uz organizāciju, iestāžu un iedzīvotāju iesniegumiem, valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un Viestura ordeni – pasniedz saistībā ar valsts svētkiem – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu (18. novembris), Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu (4. maijs) un Lāčplēša dienu (11. novembris). Valsts apbalvojumi tiek svinīgi pasniegti Rīgas pilī. Ordeņu kapitula kanclere ir kultūras un sabiedriskā darbiniece Karina Pētersone, kapitula locekļi – VAS “Latvijas valsts meži” prezidents Roberts Strīpnieks, rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs, viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, VAS “Latvijas dzelzceļš” Ārkārtējo situāciju un atjaunošanas līdzekļu nodaļas vadītājs Aivars Straume, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO Indulis Bērziņš, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
