Visā Latvijā notikusī Leģendu nakts Zaļenieku muižā sākās ar ekskursiju pa pili, apskatē iekļaujot arī bēniņus un pagrabus. Pils Lielajā zālē varēja aplūkot trīs restaurētos logus, bet uz zāles sienām zem brūnās krāsas atklātos 32 pilastru zīmējumus, stāsta Zaļās muižas pils gide Valija Barkovska. Restauratori strādā arī pie zāles griestu zīmējumu atjaunošanas. Ikviens varēja aplūkot daļu no biedrības “Mans tautastērps” sarūpētās izstādes, kā arī noskatīties tautastērpu parādi, noklausīties tautastērpu stāstus, bet, pareizi atbildot uz jautājumiem, balvā iegūt grāmatzīmi.
“Mans tautastērps”, kas pirms trim gadiem sācies Bauskā kā brīvprātīgā darba projekts, ir izvērties plašumā. Tas sākās 2015. gada rudenī ar vēlmi izveidot gada kalendāru ar 12 tautastērpu stāstiem un fotogrāfijām, bet šobrīd grāmatā ir apkopoti 120 stāsti. Projekta moto ir paša radīts vai mantots, bet mans tautastērps. Tie nav kolektīvu, bet gan cilvēku individuālie tērpi. Izdots ne tikai kalendārs, bet arī grāmata, savukārt tautastērpu izstāde jau pabijusi vairāk nekā 20 Latvijas vietās un ceļos vēl līdz gada beigām.
“Katra ģimene, kas dalījusies ar savu tautastērpa stāstu, ir kā maza vēstures kripatiņa,” teic viena no projekta radošās komandas pārstāvēm Ginta Zaumane. Ginta ir miniatūro izšuvumu autore, kas papildina izstādi un akcentē projekta īpašo simbolu – ziedu vainadziņu. Projekta radošā komanda lepojas, ka viņu tautastērpu stāstu vidū ir gan vienkāršu lauku sievu, gan bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un kultūras ministres Daces Melbārdes stāsti. Projekta fotogrāfe Ilze Strēle trīs gados, fotografējot tautastērpus, ir nobraukusi aptuveni 14 000 kilometru. Tagad sākts apkopot tautastērpu stāstus ārpus Latvijas – Zviedrijā un Briselē.
Vēl Leģendu nakts apmeklētāji varēja noskatīties deju kolektīva “Jundari” koncertu, klausīties kokles skaņās un tautasdziesmās, bet aiz pils sildīties pie ugunskura un nobaudīt pupiņu zupu.
